“Depozīta iepakojuma operators” vadītājs: Depozīta sistēmas ieviešana prasīs visas sabiedrības ikdienas ieradumu maiņu 3
Depozīta sistēmas ieviešana prasīs visas sabiedrības ikdienas ieradumu maiņu, intervijā aģentūrai LETA atzina SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Viņš norādīja, ka plastmasa un tās piesārņojums ir viens no lielākajiem globālajiem draudiem līdztekus globālajai sasilšanai, un Eiropas prakse liecina, ka šo atkritumu pārstrādes mērķus bez depozīta sistēmas nevar sasniegt, tādēļ šīs sistēmas ieviešana ir loģisks attīstības solis arī no industrijas puses. “Ja mēs to neizdarām, tad tas var rezultēties ar nopietnām sankcijām un soda naudām, kas tiks vērstas pret industrijām, kas šo iepakojumu rada,” pauda Stūrītis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijā depozīta sistēmas ieviešana bija grūts un sāpīgs jautājums. “Ja man jautā, kāpēc tas netika izdarīts ātrāk, man ir grūti sniegt objektīvu atbildi, jo tas ir lielā mērā saistīts ar valsts politiku un pietiekami spēcīgas gribas trūkumu. Depozīta sistēmas ieviešana prasīs visas sabiedrības ikdienas ieradumu maiņu, un tas, protams, nav viegls process,” teica Stūrītis.
Viņš arī pauda, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu Latvija sasniegs Eiropas Savienības nospraustos mērķus par PET pudeļu savākšanu – 2025.gadā 77%, bet 2029.gadā – 90%. “Es ticu, ka sasniegsim. Protams, veiksmīgai depozīta sistēmai ir jābūt ērtai, ir jābūt veiksmīgai mārketinga kampaņai un kopējai sabiedrības izpratnei, briedumam par sistēmas nozīmīgumu. Tas, kāda būs sabiedrības iesaiste, protams, mums ir liels nezināmais, bet vismaz šā gada februārī veiktās aptaujas dati liecina, ka 87% cilvēku atbalsta depozītu sistēmu un būs gatavi to lietot,” sacīja “Depozīta iepakojuma operators” vadītājs.
Stūrītis piebilda, ka gada beigās un nākamā gada sākumā sāksies visaptveroša informatīvā kampaņa, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju visā Latvijā.
“Tagad nav pamata uztraukties, ka ne visi zina par depozīta sistēmu. Mēs apzināti sāksim sabiedrību informēt tad, kad depozīta sistēma jau praktiski būs ieviesta, jo pretējā gadījumā var rasties pārpratumi. Jau tagad daži cilvēki, izlasot, ka ir noslēgti līgumi ar tirgotājiem, dodas uz veikaliem ar pudelēm. Medijiem ir liels spēks, taču reizēm cilvēki neizlasa visu informāciju rūpīgi. Tāpēc plašāk un detalizētāk informēsim īsi pirms depozīta sistēmas darbības sākuma,” teica Stūrītis.
Jautāts, kā raksturotu Latvijas uzņēmēju, kuriem ir saistoša depozīta sistēmas ieviešana, izpratni par procesu un šādas sistēmas ieviešanas nepieciešamību, Stūrītis atzina, ka attieksme ir ļoti dažāda.
“Tas ir ļoti atkarīgs arī no domāšanas veida, uzņēmuma kultūras, vērtībām, attieksmes pret vides jautājumiem un nākotni, no plānošanas. Ir uzņēmēji, kas depozīta sistēmā viennozīmīgi saskata iespējas biznesam, ne tikai sabiedrības ieguvumu, bet ir daļa, kas to redz kā apgrūtinājumu. Piemēram, tirgotājam tā ir iespēja nodrošināt pakalpojumu, kas sabiedrībā būs pieprasīts – līdzīgi kā veikalā, tirdzniecības centrā ir, piemēram, ziedu veikals, atslēdznieks, ķīmiskā tīrītava. Ja tev šī pakalpojuma nav, tad zaudē citam tirgotājam, kuram taromāts ir,” pauda Stūrītis.
Vienlaikus viņš arī atzina, ka lielākajai daļai tirgotāju šī izpratne ir.
“Tendences kopumā ir pozitīvas. Protams, pastāv arī savādi stereotipi. Piemēram, Latvijā jau ir iespēja noteiktus iepakojuma veidus atgriezt, piemēram, stikla pudeles, bet tas nav centralizēts un ērti pieejams pakalpojums, un liela sabiedrības daļa par to pat nezina. Līdz ar to rodas stereotipi, ka iepakojumu atgriež tikai mazturīgā sabiedrības daļa, kurai tas ir gandrīz vai vienīgais iztikas avots. Taču citu valstu prakse liecina, ka tā nebūt nav. Arī mūsu pētījums liecina, ka tā nav – 87% iedzīvotāju, kuri atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu, to plāno izmantot, un lielākais īpatsvars ir ar augstāku izglītības līmeni un lielākiem ienākumiem. Lielākais paradokss ir, ka tie cilvēki, kas atbildēja, ka sistēmu nelietos, ir ar zemāku izglītības līmeni un ieņēmumiem,” sacīja Stūrītis.
Jau vēstīts, ka depozīta sistēma Latvijā sāks darboties 2022.gada 1.februārī.
Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt kompānijai “Depozīta iepakojuma operators”. Latvijā kopumā plānots uzstādīt 800 līdz 1000 taras pieņemšanas automātu jeb taromātu.
Kompānija “Depozīta iepakojuma operators” reģistrēta 2020.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Kompānijas īpašnieki ir “Alus un dzērienu iepakojuma savienība” (18,07%), “Coca-Cola HBC Latvia” (18,07%), “Cēsu alus” (12,05%), “Cido grupa” (12,05%), “PET Baltija” (12,05%), “Aldaris” (12,05%) un Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).
