Inese Vaidere: Deportācijas, 9. maija balagāns un Golubeva 0
Inese Vaidere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Traģiskās 1949. gada deportācijas bija tiešas sekas Latvijas atkārtotai okupācijai, kas sākās 1945. gada 9. maijā un ko šajā datumā svin tūkstoši. Retorikai, kas vada Krievijas brutālo karu pret Ukrainu, ir baisas līdzības ar saukļiem, kurus dzirdam tepat, Pārdaugavā. Teju neaptverami, ka joprojām ir amatpersonas, pat iekšlietu ministre, kas to nesaprot un arī šogad pieļautu pulcēšanos pie Latvijas okupantu pieminekļa.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva nesen intervijā Latvijas Radio pauda viedokli, ka arī šogad 9. maijā Pārdaugavā būtu pieļaujams “piemiņas pasākums”, kurā piedalītos tie, kuriem kāds kara laikā gājis bojā. Vai tiešām Golubeva plāno pārbaudīt radurakstus katram, kurš ierastos pie okupantu pieminekļa? Vai tiešām viņa nesaprot, cik aizvainojošs šis pasākums ir PSRS totalitārisma upuriem un viņu ģimenēm – ļoti lielai sabiedrības daļai? Un vai tiešām viņa kā atbildīgā par mūsu valsts iekšējo drošību šajās aktivitātēs, kas vienkopus pulcētu “Z” simbola fanātiķus, neredz nopietnu apdraudējumu ne vien sabiedriskajai kārtībai, bet arī Latvijas drošībai? Ministres iecere, ka kaut kas tāds varētu notikt, ignorējot karu Ukrainā, ir absolūti nepieņemama.
Vispirms par vēsturi. Esmu daudz strādājusi, lai gan Latvijā, gan starptautiski izgaismotu PSRS okupācijas briesmīgās sekas. Izpratne nešaubīgi ir pieaugusi, tomēr darbs jāturpina, kamēr vien kāds uzskatīs, ka 9. maija “svinības” pie okupantu pieminekļa ir pamatotas. Tādēļ jāatgādina, ka pirms 73 gadiem lopu vagonos uz Sibīriju aizveda teju 45 000 Latvijas iedzīvotāju, tostarp vairāk nekā 10 000 bērnu. Daudzi nekad neatgriezās. Šis genocīds ir atstājis dziļas rētas vai katrā Latvijas ģimenē, arī manējā.
Kopumā PSRS okupācijas rezultātā Latvija zaudēja aptuveni 340 tūkstošus cilvēku jeb 17% no Latvijas iedzīvotāju skaita 1939. gada oktobrī. Turklāt okupācijas posts bija daudz plašāks – jāņem vērā arī tautsaimniecībai nodarītie zaudējumi, kas lēsti vismaz 300 miljardu eiro apmērā, aktīvā rusifikācija, kas latviešus teju padarīja par mazākumtautību savā valstī, milzīgais vides piesārņojums. Latvijai atbrīvošana no nacistu okupācijas nozīmēja nevis uzplaukumu, bet gan jaunu PSRS okupāciju – tikpat briesmīgu, taču desmit reižu ilgāku. Mēs nedrīkstam ļaut 9. maijā par to līksmot, jo tas pazemo komunistiskā genocīda upurus un mūsu tautu.
To, ka pie okupantu pieminekļa 9. maijā nevis klusi un sērīgi piemin kritušos, bet gan, dziedot un plaši lietojot alkoholu, pauž atbalstu krievu šovinismam, kā arī skaļi ilgojas pēc “dižās” impērijas, var apliecināt jebkurš novērotājs. Un tomēr, piemēram, Nils Ušakovs aktīvi daudzus gadus aicinājis uz šiem “piemiņas” balagāniem, kas vienmēr beigušies ar huligānismu, izrādīšanos ar PSRS simboliku un policijas sodiem.
Turklāt šobrīd Krievijas armija – kas ir tiešā PSRS mantiniece – brutāli slepkavo Ukrainā. Ir acīmredzamas paralēles starp PSRS armijas Latvijā veikto kara noziegumu attaisnošanu 9. maijā un Krievijas armijas Ukrainā veikto kara noziegumu attaisnošanu, ko Kremļa propagandisti veic ik dienu. Līdzīgi kā agresīvie Kremļa aktīvisti absurdi apvaino latviešus kā “fašistus”, tā arī Putins karu pret Ukrainu pamato ar murgojumiem par ukraiņu “fašistiem”, kas apspiežot krievvalodīgos un tādēļ esot jāiznīcina. Pieļaut, ka Latvijas teritorijā arī šogad 9. maijā tiktu slavināta Krievijas armija, būtu ne vien amorāli, bet arī bīstamāk mūsu drošībai nekā jebkad agrāk. Toties šo “svinību” pārtraukšana būtu labs atbalsta žests ukraiņiem, kuri pašlaik varonīgi cīnās pret okupantiem par savu un mūsu brīvību.
Šodien mēs noliecam galvas, pieminot komunistiskā genocīda upurus. Ikvienam, kurš vēlas pieminēt Otrajā pasaules karā kritušos, tas būtu jādara 8. maijā, jo Latvija ir daļa no Eiropas kultūrtelpas. Savukārt 9. maijā pieļaujami publiski pasākumi tikai Eiropas dienas atzīmēšanai. Iekšlietu ministrei, mūsu drošību sargājošajiem dienestiem un pašvaldībām ir jānodrošina, ka šogad šajā dienā netiks pazemoti ne PSRS noziegumu upuri un mūsu tauta, ne Krievijas armijas zvērību upuri Ukrainā.
