Deniss Ševeļovs: Mēs nevaram izvēlēties ne valsti, kurā esam dzimuši, ne arī dzimto valodu, bet varam izvēlēties vērtības 0
Žurnāliste Olga Dragiļeva teikusi, ka Krievijas karš Ukrainā diemžēl daudziem liek ar aizdomām skatīties uz ikvienu krievvalodīgo Latvijā. Raidījuma “Preses klubs” vadītājs viesim, komunikācijas speciālistam, RSU doktorantam Denisam Ševeļovam, uzdeva jautājumu – vai pret viņu izturas citādāk, ja viņš, piemēram, veikalā vai aptiekā runā krievu valodā?
D. Ševeļovs stāsta, ka viņam šādu jautājumu uzdevis arī kolēģis, uz ko viņš atbildējis, ka nekad nav izjutis diskrimināciju pret sevi, lai gan citiem cilvēkiem ir dažādas pieredzes.
“Mēs neviens nevaram izvēlēties ne valsti, kurā esam dzimuši, ne arī pirmo valodu, ko mēs esam iemācījušies vai apguvuši, bet mēs visi varam izvēlēties kaut kādas vērtības.
Bet vērtības ir ļoti grūti nolasīt no ārpuses. Par to liecina mūsu rīcība, un, ja tu nepazīsti cilvēku, tad, protams, tev stereotipi arī palīdz – tā mēs strādājam kā dzīvnieks, vispār stereotipi savulaik arī ļāvuši mums paturēt veidu kā cilvēcei,” viņš pauž uzskatu.
Līdz ar to, ja cilvēks runā krieviski, tad uzreiz varētu padomāt, ka viņš ir Putina režīma atbalstītājs. Tas vienmēr ir saistīts ar to, cik cilvēks ir izglītots un kāda ir viņa dzīves pieredze.
“Personīgi es neesmu izjutis to, bet aicinu visus arī parunāt ar saviem dzīvesbiedriem, kolēģiem par šo jautājumu, precizēt, kādas tad ir pārliecības un vērtības,” Ševeļovs atzīmē.
Tāpat viņš uzsver, ka ir jāsaprot, ka katrs cilvēks grib justies kā labs cilvēks, taču, ja no bērnības tiek stāstīts, ka Krievija ir uzvarējusi nacismu un skolā ir svinēts 9. maijs, bet pēkšņi visa pasaule sabrūk, tad rodas kognitīvā disonanse.
Savā ziņā tā ir runa par 19. gadsimta vērtībām, ka mēs redzam sevi tikai caur valodu, etnosu un kultūru, par ko arī Putins stāstīja savā runā, taču mūsdienu pasaulē viss tomēr vairāk balstās uz pārliecību un vērtībām.
