Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Shutterstock

Skaidrojot nevērību pret azbesta kaitīgo ietekmi, eksperts min vairākus iemeslus. “Liela daļa Latvijā dzīvojošo joprojām nezina, cik kaitīgs ir azbests un kādas sekas tas var atstāt uz veselību. Tāpat arī daļa uzņēmēju bieži par to nav informēti, savukārt citi nereti likumdošanā noteiktās prasības ignorē taupības dēļ, jo to izpilde paredz papildu izdevumus. Tāpat būtisks ir atbildīgo uzraudzības iestāžu darbs. Piemēram, par to, lai darbs ar azbestu neradītu apdraudējumu darbinieka veselībai un netiktu piesārņota vide, atbildīgs ir uzņēmējs, kuru, savukārt, kontrolē Valsts darba inspekcija un Valsts vides dienests. Pašlaik diemžēl vērojama šāda situācija – ja, piemēram, Valsts darba inspekcija nav saņēmusi iesniegumu no uzņēmēja par darba ar azbestu uzsākšanu, tai nav pieejama informācija un iespēja pārliecināties, vai darbi rit atbilstoši normatīvo aktu prasībām” stāsta Pēteris Gals. 0

Lai samazinātu azbesta izraisīto saslimšanu skaitu, viņš iesaka visaptveroši informēt sabiedrību, kā arī palielināt uzraudzību un kontroli. “Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, ES katru gadu tiek reģistrēti līdz 30 tūkstoši azbesta izraisītu slimību gadījumi. Savukārt Latvijā no 1995.gada līdz 2012. gadam reģistrēti 26 azbesta un citu minerālšķiedru pneimokoniozes saslimšanas gadījumi. Tas uzskatāmi parāda, ka Latvijā šai problēmai netiek pievērsta pietiekama uzmanība un uzskaitē ir būtiskas nepilnības. Likumdevējiem vajadzētu rēķināties, ka ar likuma stāšanos spēkā nekas nebeidzas. Ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai likuma normas tiktu ievērotas, jo pretējā gadījumā tiek apdraudēta cilvēku dzīvība,” brīdina Pēteris Gals.

Reklāma
Reklāma
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.