Egils Līcītis: Ar Pārdaugavas monstra demontāžu tiks pārrauta vēl viena nabassaite, kas mūs saistīja ar padomju laikiem 103
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudzajiem Kremļa imperiālistiskās politikas pārstāvjiem ir dziestošas cerības, savukārt latviešiem ir simtprocentīga varbūtība, ka beidzot okupācijas piemineklis Pārdaugavā tiks noplēsts kā veca māja.
Tas ir, Rīgas pilsētas lielvecākā Mārtiņa Staķa vārdiem izsakoties, milzīgā monumentālā kompleksa demontāža notikšot cieņpilni un bez sprāgstvielu izmantošanas.
Bija jau arī beidzamais laiks to paveikt.
Kad apkārtējās valstīs, kas ilgus gadus cietušas no PSRS okupācijas, jauca nost pieminekļus “atbrīvotāju” armijas karavīriem kopā ar citām zīmēm no komunistisko režīmu valdīšanas perioda, arī Latvija nevarēja vilkt garumā, vilcināties un palikt kā pēdējie miegapūžņi.
Zīmīgi, ka pasākums uzsākts īsu brīdi pirms 23. augusta, kad atzīmējam staļinisma un nacisma noziegumu upuru piemiņas dienu. Tas lai vēlreiz atgādina Latvijas valsts piecdesmit gadus ilgušo okupāciju, atņemto brīvību un valstiskumu, sekojošās represijas, masveida deportācijas, rusifikāciju un dzīvošanu padomju tvanā.
Ar Pārdaugavas monstra demontāžu tiks pārrauta vēl viena nabassaite, kas mūs saistīja ar padomju laikiem, un tos, kuri 9. maijā pulcējās pieminekļa pakājē, – ar pašreizējo Kremļa lienošo varu.
Lai stabs kopā ar citiem okupācijai veltītiem kompleksiem pazūd vēstures mēslainē un no ļaužu atmiņas. Drupās satriektās skulptūras aizvāks, laukumu noblietēs, apsēs ar zālīti, iekārtos apstādījumus – lai nepaliek ne pēdas no elku pielūdzēju piemiņas vietas.
Speciālistu atzinumā – nekas tur nav tik vērts un Mikelandželo kalta cienīgs, ka būtu paturams kā muzejiska vērtība.
Kā rīta radiopārraidē teica LR Augstākās Padomes deputātu kluba vadītāja Velta Čebotarenoka – tas bija iedūries “svešķermenis Latvijas miesā”. Bet Čebotarenokas kundze arī brīdināja – kamēr nenomainīs nelojālos krievu skolu direktorus un skolotājus, tikmēr šajās skolās degs klusie ugunskuri pret Latviju.
Atcerēsimies, cik ciniski savas ideoloģijas un “Saskaņas” partijas propagandēšanai 9. maija dienu izmantoja “svētku” organizācijas virspavēlnieks Nils Ušakovs un iekšā laidējs Vadims Baraņņiks.
Savā greizsirdībā viņi pat savā laikā liedza apmeklēt pieminekli ždanokiešiem. Protams, todien pie monumenta devās organizētas klases ar puišiem, kam knapi dīgst ūsas, un fifīgām meičām, kā arī skolasbērni pionieru vecumā.
Kaut daudzi sanākušie cittautieši taisnojās – mēs jau neko, vienkārši pabaudām skaisto pavasara atnākšanu, bija aģitācija, lai nepārtrūktu atbalstītāju straume, lai veidotos jaunās paaudzes balsotāju priekšpulki un saskaņieši mūžam tiktu ievēlēti Saeimā un saglabātu varu Rīgas domē.
Un – lai tiktu nīsts viss latviskais, sākot ar obligāti apgūstamo valsts valodu krievu skolās un beidzot ar valstisko vēstures izpratni.
Tikām latvieši demonstrēja savu iecietību – toreiz vēl pret Kremļa maigās varas izpausmēm Latvijas galvaspilsētas centrā, kad 9. maija svinēšanu ar “pasēdēšanu” un veterānu godināšanu dažs beidza, guļot čokurā sarāvies Uzvaras parka zālienā, un mājās pārnāca meimuru meimuriem.
Daži latviešu politiķi pat tiktāl aizlakstojās ar saskaņiešiem, ka teicās esam gatavi iet kopā ar krieviem pie pieminekļa 9. maijā! Valsts ar lūgšanos gadiem lūdzās – ieceļotāji, integrējieties.
Tagad, kad Kremlis brutāli ar cietu dūri uzbrucis Ukrainas suverēnai valstij, graujot ēkas un iznīcinot civiliedzīvotājus, bija pēdējais piliens latviešu pacietības kausā, lai “uzvaras dienas” svinības Latvijā tiktu pārtrauktas un izbeigtas.
Vēl gan pieminekļa pievārtē ir gaidāmi saasinājumi un provokācijas, būs klaigas “fašizm ņe proidjot!”.
Tas būs to cilvēku putinistu izpildījumā, kuri vēlas, lai šeit plestos “krievu pasaule” un kuri gaida Baltijas valstīs iemaršējam Kremļa valdnieku. Pavisam noteikti notikušo neatstās bez ievērības un sprēgāšanas “antifašisti” Krievijas televīzijas kanālos.
Jācer, ka uzdevumu augstumos būs Latvijas policijas vienības, un atbildīgajām amatpersonām uzmanīgi jāseko līdzi situācijas attīstībai – varbūt jau pienācis tas brīdis, kad nožogotā objekta un būvnieku – demontētāju apsardzībā jāpiesaista arī Zemessardze.
Ārlietu ministrs Rinkēvičs jau paziņojis, ja citu valstu pilsoņi jele kādā veidā traucēs okupācijas pieminekļa nojaukšanu un rīkos provokācijas, tad tos bez kavēšanās izraidīs uz senču zemi, kurai viņi jūtas piederīgi.
