“Demonstratīvs pazemojums”: teroristu uzbrukums koncertzālei Maskavā iedragājis Putina rūpīgi kultivēto stiprā vīra tēlu 163
Teroristiskais uzbrukums koncertzālei Maskavā, kurā bojā gāja 137 cilvēki, ir negatīvi ietekmējis Krievijas diktatora Vladimira Putina tēlu, kurš kārtības nodrošināšanu valstī vienmēr ir stādījis pirmajā vietā, raksta izdevums New York Times.
Par to raksta arī izdevums The Wall Street Journal: asiņainais uzbrukums vienai no Krievijas slavenākajām izklaides vietām Maskavā draud iedragāt Putina rūpīgi kultivēto stiprā vīra tēlu un liek apšaubīt viņa veidotās autoritārās valsts spēju pildīt solījumus nodrošināt Krievijas iedzīvotājiem drošību.
Pirms nepilnas nedēļas Putins guva pārliecinošu balsu vairākumu tā dēvētajās Krievijas prezidenta vēlēšanās, lai parādītu tautai un pasaulei, ka viņš stingri kontrolē situāciju.
Tikai dažas dienas vēlāk viņa slavētais drošības dienests nespēja novērst vienu no asiņainākajiem teroraktiem, kas noticis Krievijā pēdējo 20 gadu laikā.
Uzbrukums, kurā koncertzālē Maskavas nomalē tika nogalināti vismaz 137 cilvēki, bija trieciens Putina līdera aurai, kuram valsts drošība ir vissvarīgākā. Īpaši tas ir aktuāli pēc divus gadus ilgušā kara Ukrainā, kuru viņš dēvē par Krievijas izdzīvošanas atslēgu un kuru viņš pēc tikko notikušajām vēlēšanām raksturoja kā savu galveno prioritāti, raksta izdevums.
Krievijas diktators tikai 19 stundas pēc terorakta bija spējīgs stāties Krievijas tautas priekšā un notikušajā centās vainot Ukrainu, neskatoties uz pierādījumiem, ka uzbrukumu sarīkojis “Islāma valsts” atzars.
Žurnālisti pamanījuši, ka pat Krievijas televīzijā daži eksperti publiski apšaubīja apgalvojumus par Ukrainas līdzdalību. Tā vietā viņi izvirzīja neērtus jautājumus par to, kāpēc Krievijas drošības dienestiem bija nepieciešama vairāk nekā stunda, lai reaģētu uz uzbrukumu .
Skepsi vairo arī tas, ka Putins acīmredzami ignorēja ASV brīdinājumus par iespējamu teroristu uzbrukumu. Tā vietā, lai reaģētu uz brīdinājumiem un pastiprinātu drošības pasākumus, viņš tos noraidīja kā “provokatīvus paziņojumus”.
“Vēlēšanas demonstrēja šķietami pārliecinošu uzvaru. Un pēkšņi uz pārliecinošās uzvaras fona šis ir demonstratīvs pazemojums,” saka Krievijas politologs Aleksandrs Kiņevs.
