Egila Līcīša feļetons: Dēmons laižas pār Ameriku 10
Diezgan daudzi periodikas lasītāji, CNN skatītāji domā, ka bij. Baltā, tagad Melnā nama saimnieks Donalds Tramps lēmumus pieņem mēnesnīcā, pēc tam kad aplidojis Savienotās Valstis uz slotas. Gaismiņai svīstot, iedziedas Kentukī gaiļi, auļotājs prezidents pēc avioreisa piezemējas Ovālajā kabinetā un guļamistabā pie Melānijas sāniem atvēlē pāra stundiņas miegam, līdz Vašingtonas ielās atkal iedegas spuldzes. “Red bull”, džima bima vai daiļās slovēnietes uzkurināts, sirmgalvis ar jaunekļa vai bifeļa sparīgumu dara godu Republikāņu partijai. Trīs nedēļas kalpodams Amerikai un pildīdams pasaules valdnieka pienākumus – ko tik nonstopā nav paveicis! Jābrīnās, kur 70 gadu vecumā cilvēkam rodas atjaunojamie energoresursi polarizēt planētu!
Mīkstākus cilvēkus Savienoto Valstu 45. prezidents esot atbaidījis, un tie ASV politiskās pārvaldes maiņu uztver ar grūtām nopūtām un bungošanu ielās. Turpretim cilvēces otrai pusei sniedzis spēcinājumu, iekvēlinājis un izkausējis simpatizējošo vēlētāju sirdis, uzcītīgi pildot amerikāņu tautai dotos solījumus. Amatā misters Tramps darbojas ar veikalnieka kampienu, nevis kā no lupatiņām sašūts memļaks lellis. Prezidents atklājies kā rūdīts nacionālists un, būdams vecmodīgs kungs, grib atjaunot Ameriku dižumā un dailē, kādu to savām acīm skatīja balto dusmīgo vīriešu sentēvi kovboja Bizonu Bila ziedu laikos. Kategoriskais vīrs tur doto vārdu. Kas nepiekrīt prezidenta politikai, raušus nolido no amatkrēsla kā naivā tieslietu ministre Sallija. Kurš skribents uzdrošinās runāt pretī, tam pavēlē aizvērt žaunas. Trampam narcisisms esot arodslimība. Dritvaikociņ, kurš politiķis nav lipīgās pašslavināšanās sērgas pārņemts un spoguļa priekšā ar bijību neuzlūko savu izcilo rumpi!
Īsā laikposmā padarījis tik pulka, cik miegains valsts galva visā pilnvaru periodā, misters Tramps nopelnījis nedalītu žurnālistu uzmanību. Par Ņujorkas skaistuli sarakstīts bezgala daudz. Viņa sacītā atreferējumi plašos laukumos rotā vietējo un meksikāņu mediju pirmās lapas. Tramps mūsu valsts aģentūru ziņu lentēs iekarojis pastāvīgu informatīvo vietu un droši vien nokļuvis līdz “Žeņmin Žibao” centrālorgāna jaunākā numura vākam.
Uz katru prezidenta tvitera domugraudu demokrātiski noskaņotā brīvā prese atbild, mazākais, ar bukletu, pievienojot neskaitāmu ekspertu slēdzienus – zirgu zviedzienus par lietām, ko Tramps sastrādājis ne pēc etiķetes. Savdabīgo, rokstāram līdzīgo puisi pētī zinātnieki, kuru bizness ir noteikt personības rakstura iezīmes pēc ausu izmēra, pēdas reljefa un ķermeniskās valodas. Šie tālredzīgie džentlmeņi jau mācēja paredzēt nenovēršamu Hilarijas uzvaru vēlēšanās. Okei, ekspertu domas bieži ir granulēts materiāls kaķu tualetei, bet prezidentu regulāri hipnotizē indīgākās preses kobras komentētājas un stilbos metas rotācijas mašīnu šakāļi reportieri. Ja Trampa kungs nebūtu pagatavots no cieta, izturīga materiāla, jau būtu ultraliberāļu kritikas uguns pārogļots. Bez mitas zem impīčmenta zobena cieš, kad plēš neaizdzijušas rētas un ar sāls kārtiņu apkaisa svaigi durtās brūces.
Arī Eiropā uzsilis dūmu detektors un jau iedarbināta trauksmes signalizācija, ka tēvocis Sems rada draudus. It kā ASV prezidentu apsēdis ļauns gars, kas specializējas Eiropas Savienības sagraušanā. Bet Tramps taču nav visuspēcīgs jenkijs, kurš valdītu vēl otru puskontinentu ar 500 miljoniem iedzīvotāju! Mums pašiem ir godbijīgi kristieši – valstu pirmās personas, vadītāji. Bet arī viņi nav zelta gabaliņi un baltie gulbji. Rekur, franču prezidenta kandidāts mesjē Fijons savai madāmai kosmētikas maciņā paslepu esot miljonu eiro uzšķiņķojis no valsts kases – tronis Tileriju pilī tutū.
Toties Trampa stingrās rokas politika uztaisījusi dūšu latviešu politiķiem. Partiju skrīveriem veicīgi liek rakstīt programmas bez šitiem “atbalstīsim”, “uzlabosim”, bet valdībai – izvērst operatīvās darbības. Ja tāds vecis ar olām kā ASV prezidents padzirdētu, ka viņa valstī pusei štatu darbaļaužu maksā algu aploksnēs vai ne visās skolās mācības notiek amerikāņu valodā – God save isteblišmenta ādu! Nakts laikā kājām gaisā nostādītās sistēmas pavērstu normālā stāvoklī! Tā iedrošināti, mūsējie, kas klusi kā pelītes tupēja TV studijās, nervozēdami, ka atklās viņu valstiskas domāšanas trūkumu vai mazvērtības kompleksu, no četrrāpus piecēlušies kājās. Pārtrauks mūžīgo utošanos ar “tas nav vienas dienas jautājums” un “drīzu risinājumu nepiedāvāšu”. Brigmaņa kungs cirtis kulaku uz galda, pieprasīdams partijā lielākas pilnvaras, Ministru prezidents sēdē pirmoreiz uzrūcis, bet Artuss vēl vairākiem cilvēkiem ar uzsvaru sacījis – jūs ziniet, kas es esmu!
