“Demokrātiskā valstī cilvēkam nebūtu jābaidās, ka ar viņu izrēķināsies par ierakstu sociālajos tīklos,” Helmanis par grozījumiem Krimināllikumā 61
Saeimas Juridiskā komisija pagājušajā nedēļā, pirms otrā lasījumā izskatot grozījumus Krimināllikumā, atbalstīja priekšlikumu, kas paredz sodu par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu ar apzināti nepatiesām ziņām vai izdomājumiem.
“Tas nebūtu pareizi. Es domāju, ka mums jādomā par to, lai [šos grozījumus] tomēr nepieņemtu, lai mēs dzīvotu demokrātiskā valstī un katrs varētu izteikties,” TV24 raidījumā “Preses klubs” ar viedokli dalās Egils Helmanis, Ogres novada domes priekšsēdētājs (NA).
Viņš atzīst, ka arī pašam dažreiz nepatīk par sevi lasāmie viedokļi interneta vidē, bet politiķim ar to vienmēr jārēķinās.
“Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un cilvēks, kurš ieraksta kaut ko sociālajos tīklos, viņam nebūtu jābaidās, ka ar viņu izrēķināsies. Es domāju, ka tas ir viens no demokrātiskas valsts pamatiem!” Helmanis uzskata.
Jau ziņots, ka Atbalstītais tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) un Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikums paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu par “Nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu”. Priekšlikuma pirmā daļa paredz, ka par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas apzināti nepatiesu ziņu vai izdomājumu publiskā izplatīšanā, traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu, vai organizāciju darbu sodītu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Par šādu noziedzīgo nodarījumu, ja tas būtu izraisījis smagas sekas, varētu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Ja nodarījums izdarīts, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, varētu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Kā ziņots, iepriekš Krimināltiesību politikas apakškomisijas vairākums izskatīšanai Juridiskajā komisijā nolēma virzīt grozījumus Krimināllikumā, kuros iekļauts minētais priekšlikums.
Pirms nedēļas notikušās apakškomisijas sēdē opozīcijas deputāte Ļubova Švecova (LPV) pauda uzskatu, ka šie grozījumi esot saistīti ar valdības nespēju izskaidrot savus lēmumus un to mērķis esot krimināli sodīt par atšķirīgiem viedokļiem saistībā ar Covid-19.
TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska gan skaidroja, ka piedāvātajos grozījumos nav runa par viedokļiem, bet gan soda paredzēšanu par apzinātiem izdomājumiem un meliem, ar kuriem rupji tiktu traucēta sabiedriskā kārtība.
TM pārstāve arī vērsa uzmanību, ka jau pašlaik atbilstoši Krimināllikuma pantam par huligānismu ir paredzēta kriminālatbildība par grozījumos minētajiem pārkāpumiem. Tāpat Valsts policijas pārstāve Antra Stradiņa skaidroja, ka izmaiņas likumā nepieciešamas, lai personai būtu skaidri saprotams, par ko viņa tiek saukta pie kriminālatbildības, lai būtu nepārprotams, ka tas ir viens no huligānisma veidiem.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Līvija Millere iepriekš apakškomisijas sēdē cita starpā uzsvēra, ka jābūt skaidram, ka pie kriminālatbildības nesauks cilvēkus par viņu viedokli, lai neatkārtotos padomju laiki, kad nepareiza viedokļa paušana tika uzskatīta par pretvalstisku rīcību.
Millere norādīja, ka liela problēma varētu rasties, ja pie kriminālatbildības tiktu saukta persona, kura sociālajos tīklos būs dalījušās ar informāciju, piemēram, par vakcīnu iedarbību, kas viņai liekas ticama vai ko viņa uzskata par patiesību. Saeimas juriste reizē norādīja, ka norma ir atbilstoša gadījumiem, kad kāds apzināti izplatīs nepatiesu informāciju, rupji traucējot sabiedrisko kārtību.
Apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) kā piemēru, kad kriminālsodu varētu piemērot, minēja savulaik izplatīto nepatieso informāciju par jumta sabrukšanu lielveikalā “Alfa”, kas satrauca tur esošo cilvēku radiniekus.
Deputāte Karina Sprūde (Luk) pauda, ka par Judina minēto gadījumu vainīgais cilvēks jau esot sodīts. Politiķe arī vaicāja, vai kriminālsods tiks piemērots par apgalvojumiem, ka visu radījis Dievs sešās dienās, ņemot vērā, ka ateisti prasa tam pierādījums, kā arī par to, ja kāds deputātus dēvēs par korumpantiem. Deputāti satrauca, vai varēs izteikt līdzīgu pieļāvumu, ka Covid-19 izcelsme varētu būt no kādas laboratorijas, tātad apgalvojumu, kas sākotnēji sociālajos tīklos ticis ierobežots.
Judins atbildēja, ka jautājums saistībā ar kristietību ir provokācija, un ka uz to, tāpat kā uz aizdomu izteikšana par korupciju un pieļāvumiem par vīrusa izcelsmi, neattiecas piedāvātie grozījumi. Politiķis uzsvēra, ka grozījumos runa ir par darbību, kas ir izraisa konkrētas negatīvas sekas. Apakškomisijas vadītājs norādīja, ka šajā jautājumā vēl nepieciešams skaidrojošais darbs, piemēram, ar publikāciju “Jurista Vārdā”.
Deputāts Gundars Daudze (ZZS) pauda bažas, vai regulējums nevar tikt izmantots politiskiem mērķiem pašreizējā vēlēšanu gadā. Tāpēc drīzāk vajadzētu sākt ar diskusijām “Jurista vārdā”, pauda politiķis, kurš nolēmis tos neatbalstīt, jo šajos grozījumos saskata risku demokrātijai.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP) pirms nedēļas notikušajā apakškomisijas sēdē gan norādīja, ka piedāvātā norma nav nekas jauns, bet precīzāk izteikts regulējums, lai skaidrāk izteiktu jau spēkā esošo Krimināllikuma regulējumu. Jurašs uzsvēra, ka nav apdraudēta vārda brīvība, jo normā ir runa par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu, kam ir liela atšķirība no viedokļa paušanu.
