Juris Alberts Ulmanis: Demokrātiju sagaida nopietni pārbaudījumi 38
Juris Alberts Ulmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēce periodiski piedzīvojusi demokrātijas atplūdus un to izraisītās sekas. Pēdējais lielais “bēgums” Eiropā 30. gados no kolektīvās atmiņas sācis pabalēt, taču ir ļoti detalizēti dokumentēts vēstures grāmatās un filmās. Tieši tāpat kā tam sekojušais Otrais pasaules karš.
Ja paraugāmies pagātnē, viens ir skaidrs – demokrātijas vājināšanās vienmēr ir novedusi pie nepatikšanām, jo varas koncentrēšanās vienās rokās paver iespējas pieņemt pārāk daudz nesaprātīgu lēmumu. Taču, tā kā cilvēks ir brīvību mīloša būtne, tam jebkāda veida tirānija ilgstoši ir grūti panesama. Tādēļ agrāk vai vēlāk brūk visas impērijas un autoritārie režīmi, kuros iedzīvotāji tiek vardarbīgi apspiesti un ierobežoti. Pat “nedalāmā” 15 republiku saime PSRS noturējās vien pusgadsimtu.
Diemžēl šobrīd atkal piedzīvojam demokrātijas vājināšanos pasaulē. Kāds to saista ar pandēmijas dēļ ieviestajiem ārkārtas stāvokļiem un brīvību ierobežošanu, bet citi norāda, ka pavērsiens draudīgajā virzienā noticis pirms laba laika. Vismaz pāris gadu pirms tam, kad pasaule uzzināja par slimību. Tomēr nevar noliegt, ka pandēmija ir samazinājusi gan sabiedrības iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu, gan pat demokrātiski ievēlētu parlamentu darbu, jo ārkārtas apstākļos valdības aizbildinās ar nepieciešamību ātri grozīt likumus. Steigas dēļ demokrātijas pamatprincipi tiek ignorēti, un rezultātā tiek pieņemti neskaitāmi sasteigti, muļķīgi lēmumi, kuri vēlāk jālabo. Un tā nav tikai Latvijas problēma. Ar līdzīgiem izaicinājumiem saskaras liela daļa valstu, kas vēl nesenā pagātnē cienīja demokrātijas pamatprincipus. Vismaz vārdos.
2021. gada sākumā “Economist Intelligence Unit” publicētajā pasaules “Demokrātijas indeksā” jau tika iezvanīts trauksmes zvans par demokrātijas pavājināšanos pasaulē. Globālais rādītājs nu ir vairs tikai 5,37 punkti no 10 jeb zemākais, kopš vispār tika izveidots “Demokrātijas indekss”. Tā autori uzsver, ka īstu demokrātiju bauda vairs tikai 8,4% pasaules iedzīvotāju. Tie ir ziemeļvalstu un ASV iedzīvotāji. Visur citur pasaulē cilvēki saskaras ar demokrātijas ierobežojumiem. Un pat ASV ir vērojama brīvības samazināšanās, kas pamudināja valsts prezidentu Džo Baidenu decembra sākumā sasaukt Demokrātijas samitu.
Problēmu izceļ arī “Freedom House” pētījums par 146 pasaules valstīm, kurās dzīvo vismaz divi miljoni cilvēku. Nevienai no tām nav izdevies iegūt vairāk par 85 no 100 iespējamiem punktiem demokrātijas rādītāju izvērtējumā. Turklāt 2020. gadā autoritārisma virzienā devušās vairāk valstu nekā uz demokrātiju, tostarp Brazīlija, Meksika, Mjanma un Peru.
Pasaulē notiekošais noved pie fundamentāliem secinājumiem. Demokrātija nav garantēta. Lai cik ļoti pēckara Eiropā un Ziemeļamerikā dzīvojošās paaudzes ir pieradušas pie iespējas pašas lemt savu likteni, tā nav akmenī iekalta. Kaut arī ierakstīta valsts konstitūcijā. Demokrātija ir kā automašīna – lai tā darbotos, ar to jābrauc. Pretējā gadījumā transporta līdzeklis sarūsēs. Ar tautas varu ir tieši tāpat.
Lai tā pastāvētu, sabiedrībai nemitīgi ir jāizmanto tai dotās iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā, ietekmēt lēmumu pieņemšanu un pretoties kaitnieciskiem lēmumiem. Neiešana uz vēlēšanām, sabiedrisko apspriešanu un citu demokrātisko procesu ignorēšana stiprina sajūtu, ka cilvēkiem demokrātija nemaz nav vajadzīga, un ir ļoti spēcīgs arguments ikvienam oportūnistam, kurš tiecas iegrožot pavalstnieku brīvības.
Demokrātija ir jāuzrauga un jāaizstāv visai sabiedrībai. Tās pastāvēšana ir visas sabiedrības interesēs. Īpaši modriem jābūt cilvēkiem, kuri zvērējuši aizsargāt savu zemi un tautu no draudiem, – karavīriem un zemessargiem.
