Demokrātijas nostiprināšanas vārdā. Ko paredz Eiropas Demokrātijas rīcības plāns? 0
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija prezentēja Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, kurā pieteica leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus ES demokrātisko sistēmu nostiprināšanai un kuru iecerēts īstenot šā komisijas sastāva pilnvaru laikā. Tā bija viena no EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politiskajās pamatnostādnēs iekļautajām prioritātēm.
Rīcības plāna aptvertā tematika kopš pagājušā gada kļuvusi vēl aktuālāka. Jo “ir novērots, ka demokrātija Eiropas Savienībā saskaras ar lielām problēmām, tādām kā pieaugošs ekstrēmisms, iejaukšanās vēlēšanās, manipulatīvas informācijas izplatīšana, draudi žurnālistiem – tīmeklī un citur”.
Trīs pīlāri
Atbilstoši iepriekš nosauktajiem apdraudējumiem tiek ierosināti “pasākumi, kas balstās uz trim galvenajiem pīlāriem”. Pirmais no tiem ir brīvu un godīgu vēlēšanu norises veicināšana. Šajā sakarā komisija strādā pie tiesību akta par politiskās reklāmas jeb sponsorēta politiska satura pārredzamību, kā arī gatavojas nostiprināt Eiropas Savienības novērotāju misijas.
Otrais pīlārs attiecas uz mediju brīvību un plurālismu. Tādēļ komisija nākamajā gadā nāks klajā ar priekšlikumiem par žurnālistu drošību un ar ierosinājumiem, kuru mērķis būs izskaust dažās valstīs vēroto “tiesvedības ļaunprātīgu izmantošanu” sabiedrības līdzdalības iegrožošanai dažādu nevēlamu parādību atsegšanā (raksturīgs piemērs varētu būt trauksmes cēlēju iesūdzēšana).
Tāpat paredzēts ieviest stingrākus noteikumus mediju īpašumtiesību jomā. Vispārēja problēma ir tā, ka demokrātijās preses izdevumi saskaras ar finansiālām grūtībām, kas tiem liedz izmantot digitālās pārveides radītās iespējas. Tāpēc sadarbībā ar dalībvalstīm top konkrēti projekti, kas pieskaņoti arī jaunajam Mediju un audiovizuālās jomas rīcības plānam.
Atbalsts preses brīvībai lielā mērā saistīts ar trešo pīlāru – dezinformācijas apkarošanu, pilnveidojot ES rīcībā esošos instrumentus, tostarp pirms pāris gadiem cīņai pret dezinformāciju pieņemto “prakses kodeksu”. To, kā zināms, labprātīgi piekrita ievērot tīmekļa milži “Google”, “Facebook”, “Twitter”, “Microsoft”, “Mozilla” un (no šā gada jūnija) “TikTok”, kā arī vairāki reklāmas biznesa uzņēmumi.
Taču praksē redzamie rezultāti varēja būt krietni labāki, tāpēc nepieciešams izvirzīt saistošākus noteikumus. Ir paredzēts precīzi noteikt tiešsaistes platformu pienākumus un atbildības loku, kas tiks fiksēts arī gaidāmajā digitālo pakalpojumu tiesību aktā, kura vadlīnijas komisija plānojusi nodot atklātībā 15. decembrī.
Minētās un vēl citas ieceres jāīsteno līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā. Tās kalpos arī par zināmu testu un atskaites punktu paveiktā izvērtēšanai.
Globāls sankciju režīms
Pirmdien ES Ārlietu padome apstiprināja jaunu sankciju režīmu, kas simboliski stājās spēkā 10. decembrī, proti, Starptautiskajā cilvēktiesību dienā jeb ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas (1948) gadadienā.
Šis juridiskais instruments ir iezīmīgs ar savu globālo raksturu, jo teorētiski ļaus piemērot sankcijas – iebraukšanas aizliegumu, aktīvu iesaldēšanu, finanšu pakalpojumu liegšanu ES – jebkurai personai vai amatpersonai, kura izdarījusi smagus cilvēktiesību pārkāpumus vai ir par tiem atbildīga.
Tomēr jaunievedums nav gluži analogs ASV 2016. gadā pieņemtajam “Global Magnitsky Akt” (to pieņēma, izvēršot 2012. gada “Magnitsky Akt”, kas bija vērsts pret Sergeja Magņitska nāvē vainotajām Krievijas amatpersonām).
Gan jāatceras, ka Eiropas Parlaments jau ilgstoši prasījis izstrādāt “Eiropas Magņitska likumu”, savukārt ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels vēl pavisam nesen ieteica nodēvēt šādu tiesību aktu Navaļnija vārdā. Taču ES dalībvalstu vadītāji acīmredzot vēlējās izvairīties no Kremli kaitinoša nosaukuma.
Turklāt jaunā instrumenta pielietojumu ietekmēs ES lēmumu pieņemšanas procesa īpatnības un droši vien arī ģeopolitiskie apsvērumi katrā konkrētajā gadījumā.
Sankciju noteikšanai arvien būs vajadzīga ES dalībvalstu vienprātība. Pretēji komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas runā par stāvokli savienībā izteiktajam aicinājumam “būt drosmīgiem” un ieviest kvalificētā vairākuma principu, kad tiek lemts par šāda veida jautājumiem.
Korupcijas apkarošana nav iekļauta
Strīdus var izraisīt arī izdarīto pārkāpumu “smaguma” jēdziens. Sankcijām eventuāli pakļaujamo nodarījumu spektrs ir ārkārtīgi plašs – sākot ar noziegumiem pret cilvēci un beidzot ar sistemātiski piekoptiem politiski motivētiem arestiem un no starptautisko tiesību viedokļa nelikumīgu kriminālvajāšanu vai vēršanos pret pulcēšanās brīvību.
Bet nav īpaši ietverta ar cilvēktiesību pārkāpšanu saistītā korupcija, kura figurē ASV likumā. Bils Brauders (vadīja investīciju uzņēmumu “Hermitage Capital Management”, kad tur strādāja Magņitskis) raidījumam “Euronews” atgādināja, ka parasti “kleptokrātija un cilvēktiesību pārkāpumi iet kopsolī”. Pastāv šo it kā atšķirīgo noziedzīgo nodarījumu simbioze, kas tiek akceptēta diktatorisku režīmu augstākās varas gaiteņos.
Tiesa, korupciju var sodīt ar ES iedzīvinātu mehānismu palīdzību. Nav jāpiemirst arī citi specifiski sankciju režīmi, kādi jau ieviesti par terorismu, kiberuzbrukumiem un ķīmisko ieroču izmantošanu (cita starpā par ķīmisko kaujas vielu pielietošanu sankcionētas Navaļnija indēšanā iesaistītās astoņas Krievijas amatpersonas).
Tikmēr tiesību akts, kas stājās spēkā 10. decembrī, tiek novērtēts visumā atzinīgi. Borela skatījumā “tā ir laba ziņa”, kura “ļaus rīkoties”. Bet EP politiskās grupas “Renew Europe” priekšsēdētājs Dačians Čološs iezīmējis šīs rīcības iespējamos mērogus: “No Baltkrievijas līdz Honkongai, no Krievijas līdz Venecuēlai Eiropas Savienība beidzot spēj dot atbildi tiem, kuri uzbrūk cilvēktiesībām, brīvībai un demokrātijai.” Vai tas notiks un kā tas notiks, redzēsim nākamgad, kad parādīsies pirmais sankciju saraksts.
Viedokļi
Urzula fon der Leiena, EK priekšsēdētāja: “Digitālās revolūcijas laikā iedzīvotājiem ir jābūt iespējai izdarīt izvēli vidē, kur uzskati tiek pausti brīvi. Fakti jānošķir no izdomājumiem, un apstākļiem jābūt tādiem, ka brīvi mediji un pilsoniskā sabiedrība spēj piedalīties atklātās diskusijās bez ļaunprātīgas iejaukšanās. Tāpēc Eiropas Savienība rīkojas, lai uzlabotu mūsu demokrātisko sistēmu noturību visā ES.”
Edgars Rinkēvičs, Latvijas ārlietu ministrs: “Līdz šim sankcijas tikušas piemērotas kā politiskā spiediena mehānisms pret atsevišķām valstīm, taču tagad līdz ar tā dēvēto “Eiropas Magņitska aktu” ir stājusies spēkā vēl viena juridiska iespēja vērsties jau pret konkrētām personām un amatpersonām visā pasaulē, ja ir pietiekami pierādījumi par to, ka šīs personas veikušas vai ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem. Pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem lēmums par turpmāku sankciju saraksta papildināšanu ar Baltkrievijas amatpersonām un uzņēmumiem, kuri atbalsta Baltkrievijas pašpasludinātā prezidenta Lukašenko režīmu un vardarbību pret protestētājiem.”
