Demokrātijas luga “Grieķijas glābšana”. Saeima varētu apspriest Grieķijas parādu krīzes risinājumu 9
Ministru prezidente Laimdota Straujuma rosinājusi, ka lēmums par ES palīdzības sniegšanu Grieķijai Latvijā būtu jāpieņem Saeimai, nevis valdībai. Lai arī iecere vērtējama kā mēģinājums diskusijā par šo jautājumu iesaistīt plašāku publiku, tomēr Latvijas un citu nelielu valstu balsij ir maza nozīme ES izšķirošā lēmuma pieņemšanā.
Svarīgākais – naudas īpatsvars
Grieķijas parlaments atbalstījis reformas, ko prasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret palīdzības programmu. Eirozonas dalībvalstis piedāvājušas Grieķijai nākamo trīs gadu laikā saņemt līdz pat 86 miljardiem eiro lielu aizdevumu. Ceturtdien ziņu aģentūra “Bloomberg” ziņoja, ka eirozonas finanšu ministri panākuši sākotnējo vienošanos, lai Grieķijai piešķirtu pagaidu finansējumu septiņu miljardu eiro apmērā un tas tiktu ņemts no Eiropas Finanšu stabilizācijas fonda jeb Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM). SEB bankas ekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ka parasti par aizdevuma piešķiršanu citās ES valstīs lemj parlamenti, piemēram, Vācijā par to lems Bundestāgs. “Ja runa ir par lielām summām un aizdevuma piešķiršanu, lēmuma pieņemšana parlamentā ir pareizais veids, jo tad ir iespēja piedāvājumu rūpīgi izvērtēt – vai esam politiski gatavi aizdot šādu naudu, jo tas nav piecu eiro aizdevums draugam,” argumentēja E. Rudzītis. Jautājuma izlemšana parlamentā liecinātu par cilvēku plašāku iesaisti politiskajos procesos, jo Saeimai ir plašāka pārstāvniecība nekā valdībai. Tomēr reāli Latvijas lēmumam, kaut arī tas tiktu pieņemts parlamentā, nebūs nekādas ietekmes uz kopējo ES galalēmumu, jo svarīgs ir naudas īpatsvars, kas iemaksāts ESM. Lai pieņemtu Grieķijai pozitīvu lēmumu, pietiek ar tām valstīm, kuras kopumā ESM veikušas iemaksas 85% apmērā, un šajā ziņā pietiktu ar Vācijas un Francijas “jā”. Baltijas valstu iemaksas ESM kopumā neveido pat vienu procentu.
Latvijai nebūšot jāmaksā
Aptaujātie Saeimas deputāti ir dažādās domās par to, vai Saeimas plenārsēdē būtu jālemj par palīdzības piešķiršanu Grieķijai. Trešdien Saeimas Eiropas lietu komisijā tika skatīts jautājumus par Grieķijas parādu krīzi, un, kā deputātus informējis Finanšu ministrijas pārstāvis Nils Sakss, Latvijai nebūs nepieciešams iemaksāt papildu līdzekļus ESM, jo nākamajam aizdevumam Grieķijai ESM aizņemsies līdzekļus finanšu tirgos. Saeimas deputāts Rihards Kols (NA) uzskata, ka par to, vai ES ir jāsniedz palīdzība Grieķijai, jālemj Saeimai un no sākuma šis jautājums jāapspriež Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Kā informē R. Kols, NA iecerējusi sasaukt frakcijas sēdi, lai izlemtu par pozīciju attiecībā uz palīdzības piešķiršanu Grieķijai. “Riski no Grieķijas nāk ārā pa visām vīlēm. Es atbalstītu Lielbritānijas priekšlikumu, ka tā nesniegs atbalstu Grieķijai, ja tajā tiks iesaistīti trešo valstu aizdevumi, kas var radīt ilgtermiņa riskus, piemēram, no Krievijas vai Ķīnas. Krievijai varētu būt izdevīgi atbalstīt Grieķiju, lai tā apmaiņā neizteiktu atbalstu ES sankciju politikai,” saka R. Kols. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne uzskata, ka premjere ar savu ierosinājumu izrādījusi cieņu pret Saeimu kā likumdevēju. Viņa uzskata, ka Grieķijas glābšanas piedāvājums būtu jāapspriež “Vienotības” frakcijas sēdē, koalīcijas padomē, kā arī ar opozīcijas partijām. “Mums jāpaskaidro, kā darbojas Eiropas Stabilitātes mehānisms. Jāizskaidro mūsu nodokļu maksātājiem, ka viņi necietīs, ja mēs atbalstīsim piedāvājumu,” teica deputāte.
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis ir stingrāks: “Mēs esam uzsvēruši, ka Latvija ir savulaik veikusi budžeta samazināšanu un arī taupības pasākumus. Mums ir būtiski, lai mūsu pilsoņiem par Grieķijas parādiem nav jāmaksā. Ja būs jāmaksā, mēs šādu lēmumu noraidīsim.”
“Jāpadomā par savējiem”
Visas Saeimā pārstāvētās opozīcijas partijas uzskata, ka jautājums par ES palīdzības sniegšanu Grieķijai ir jāapspriež Saeimas plenārsēdē. “Par šo jautājumu jābūt ārkārtas Saeimas sēdei. Mēs neesam pret atbalstu palīdzības sniegšanai, taču uz daudziem jautājumiem par Grieķijas finanšu krīzi joprojām nav atbildes,” uzsver Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Nellija Kleinberga. Ja par palīdzības sniegšanu Grieķijai būšot balsojums, tad ar to saistītos jautājumus LRA apspriedīšot frakcijas sēdē.
“Straujumas lēmumu vērtēju pozitīvi, jo valdība nedrīkst šaurā draugu lokā pieņemt lēmumus, kas skar visus nodokļu maksātājus. Tā tas bija jautājumā par bēgļiem, kur, iespējams, valdība bija kaut ko sasolījusi Briseles gaiteņos,” uzskata “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Viņš šaubās, ka frakcija atbalstīs šo lēmumu: “Ņemsim vērā, ka mums vispirms ir jāatdod parādi par Latvijas ekonomiskās krīzes laikā samazinātajām algām skolotājiem un policistiem un pensijām, tikai tad varam domāt par palīdzību Grieķijai.”
Arī partijas “No sirds Latvijai” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba uzskata, ka jautājums par palīdzību Grieķijai jāskata Saeimā. “Vajadzīga tāda programma, kas gūst peļņu, – tādu varam atbalstīt,” teic I. Sudraba.
