“Demokrātija nozīmē ne tikai ņemt, bet arī dot un būt atbildīgiem,” profesore Sandra Veinberga par atšķirīgo Latvijas un Skandināvijas demokrātijā 73
“Demokrātija jau nav gadalaiks. Tā neiestājas pati no sevis. Demokrātija ir jāveido. Ja mēs visi gribam izveidot Latviju par demokrātisku valsti un ticam šai valstij, mēs to izveidot varam. Mums tikai jāsaņemas un tas jāizdara!” TV24 raidījumā “Pilna bilde” viedokli pauda Liepājas Universitātes profesore, žurnāliste Sandra Veinberga.
“Uzreiz gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka dāņi, somi, zviedri uzskata sevi par laimīgākajām nācijām, lai gan es neteiktu, ka viņi būtu ārkārtīgi pārtikuši, ļoti peldētos naudā un tas būtu materiāli izmērāms. Protams, tajā laikā, kad mums bija Padomju savienības okupācija, viņiem attīstījās tā sauktais sociāldemokrātisms ar jēdzienu “tautas māja”. Tas nozīmē, ka mēs visa tauta esam kā ģimene. Un uzņemamies atbildību, kā tad mēs šai ģimenē dzīvosim.
Vai deleģēsim visu atbildību tētim? Tētis izlems naudas sadalījumu, tētis ies uz darbu, bet mēs pārējie sēdēsim mājās. Tā tas bija pie mums – Padomju savienībā. Turpretī zviedriem attieksme pret savu valsti ir kā pret savu māju, un visi cilvēki ir vienādi svarīgi.
Tas nozīmē, ja tiek piešķirta liela nauda, tad ģimenes konsīlijā izlemj, ko pirks – vecmāmiņai zābaciņus vai tētim jaunu mašīnu. Ar to es ļoti simboliski gribu paskaidrot, ka visi cilvēki tiek ņemti vērā. Un viņi zina, ka viņiem ir noteikšana šajā valstī un tajā pašā laikā viņi uzņemas atbildību,” skaidroja Veinberga.
“Demokrātija nozīmē ne tikai ņemt. Tā pieprasa arī dot un būt atbildīgiem. Un, lūk, zviedri, to acīmredzot ļoti labi saprot, un arī mediji veic savu misiju un “mazajam cilvēkam” pasaka, ka “tavas domas, spriedums un vērtējums ir ļoti svarīgs. Runā lūdzu, mēs tevi dzirdēsim!” Es domāju, ka Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas mēs neesam ļāvuši “mazajam cilvēkam” justies sadzirdētam. Arī tagad, pandēmijas apstākļos, mēs to neesam darījuši… no valsts varas puses.”
Sandra Veinberga spriež, ka Latvijā un Skandināvijas valstīs ļoti atšķiras attieksme pret savu valsti. “Vai mēs uztveram šo zemi un šo valsti kā savas mājas un mums jau ir atbildība šīs valsts un zemes priekšā vai arī mēs esam tādi pakārtoti cilvēki, pasīvi patērētāji, kuri nepārtraukti grib tikai saņemt un augšām jāuzņemas visa atbildība.”
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
