“Demokrātija nevar vienkārši ņemt un uzvarēt!” Saruna ar dzejnieku Kārli Vērdiņu 1
Jūlija Dibovska, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Kārlis Vērdiņš (1979) ir dzejnieks, kura darbi ir tulkoti lielākajās Eiropas valodās un iekļauti vairākos starptautiskos latviešu dzejas kopkrājumos. 2014. gadā viņa dzejolis par siermaizīti (Ievas Lešinskas atdzejojumā – “Come to me”) iekļuvis piecdesmit labāko mīlas dzejoļu sarakstā.
Mācījies Jelgavas 4. vidusskolā, studējis Latvijas Kultūras akadēmijā un Latvijas Universitātē. Debitējis ar dzejas krājumu “Ledlauži” (2001), vēlāk top viņa grāmatas “Biezpiens ar krējumu” (2004), “Es” (2008), “Pieaugušie” (2015), arī izdota kopotā dzeja “Mēs” (2012). Spilgtas ir Kārļa dzejas grāmatas bērniem – “Burtiņu zupa” (2007) un “Tētis” (2016), kā arī poēma “Dilles tante” (2018), ko režisors Edgars Kaufelds nule kā iestudējis Latvijas Leļļu teātrī. Sadarbojies ar dažādiem latviešu komponistiem un mūziķiem, rakstot libretus un dziesmu tekstus.
2011. gadā no promocijas darba tapa monogrāfija “Bastarda forma: latviešu dzejprozas vēsture”.
Kārlis Vērdiņš ir saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu gan par oriģināldzeju (“Pieaugušie”), gan par atdzejojumiem (Emilija Dikinsone). Bijis literāro žurnālu “Luna” un “Latvju Teksti” redaktors, joprojām ir pieprasīts labu un atzītu dzejas grāmatu redaktors (Č. Bukovska “Kodiens”, J. Hvoinska “Mūza no pilsētas N”, R. Ķirķis “Kartes” u. c.) un atdzejotājs (E. Dikinsone, T. S. Eliots, J. Brodskis u. c.). Šobrīd viņš ir pētnieks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, kopš 2016. gada studē Vašingtona universitātē Sentluisā ASV.
2020. gada oktobrī pie lasītājiem nonāks viņa jaunākais dzejas krājums “Gatavā dzeja”, ko izdod apgāds “Neputns”.
– Ko cenšas panākt konceptuālā dzeja?
K. Vērdiņš: – Man grūti spriest, vai dzejai pašai var būt kādi no dzejniekiem neatkarīgi nodomi. Ja ar jautājumu bija domāts, kādēļ dzejnieki pievēršas konceptuālās dzejas sacerēšanai, tad varētu teikt, ka vismaz mūsdienu Latvijā konceptuālā dzeja kalpo poētikas izteiksmes līdzekļu dažādošanai. To vidū var būt internetā saguglētu virsrakstu apkopojumi, no dažādām dzīves sfērām aizgūti teksti, kas, iecelti dzejas statusā, iegūst poētisku kvalitāti, kā arī citas spēles ar formu, ko piedāvā mūsdienu pasaule ar savām viltus ziņām un virtuālās pasaules visuresamību.
– Cik svarīga loma ir Preiļiem?
– Te būtu jāprecizē, kādā kontekstā. Ja runa ir par Saules sistēmu vai Zemes globālo ekonomiku, tad, iespējams, Preiļu loma ir vienlīdz svarīga kā Līvānu vai Ilūkstes loma. Ja runa ir par Preiļu konceptuālisma grupu, tad Preiļiem, protams, ir izšķiroša loma, jo bez šīs pilsētas un tās ievērojamā iedzīvotāja Eināra Pelša mūsu grupējums nepastāvētu.
– Lai mēs Rīgā arī būtu gatavi: kādas ir Preiļu konceptuālistu pēdējās svarīgākās aktivitātes?
– Šogad Valters Dakša ir izdevis spēļu kārtis ar Eināra Pelša un Anda Surgunta tekstiem. Par viņiem abiem top raidījuma “Literatūre” 3. sezonas raidījums, kas TV laikam tiks rādīts nākamgad. Turklāt LU Humanitāro zinātņu fakultātē tapis Līgas Sudares maģistra darbs par konceptuālisma dzeju. Varētu teikt, ka konceptuālisms plaukst un zeļ.
– Raksturojiet, lūdzu, dzeju, kas būtu mazāk “gatava”?
– Ja jautājums attiecas uz manas jaunās grāmatas nosaukumu, tad jāpaskaidro, ka “Gatavā dzeja” ir angļu termina ready-made latviskojums, kas raksturo šīs grāmatas veidošanas pamatprincipu: operēt ar jau gataviem, citu rakstītiem tekstiem, kurus pielāgotā vai nepielāgotā veidā iespējams uztvert kā dzeju. Ceru, ka šis paskaidrojums atbrīvo mani no nepieciešamības atbildēt uz jūsu jautājumu.
– Vai jums nekad nav bijis bail, ka jūsu dzeja kādu satrauks vai sadusmos?
– Nē, man dažkārt ir bijis bail, ka mana dzeja varētu lasītājus atstāt vienaldzīgus.
– Kāda pašlaik ir dzejas aina Latvijā? Kas ir tās vājās un stiprās puses?
– Tas būtu atsevišķa pētījuma vērts jautājums. Taču domāju, ka uz vājajām pusēm nav jēgas koncentrēties, jo beigu beigās visi tāpat atcerēsies tikai stiprās puses. Lieliski, ka pēdējā laikā debitē talantīgi jauni dzejnieki, dažiem grāmatas jau iznākušas, bet dažiem iznāks drīzumā.
– Jau labu laiku uzturaties ASV. Vai tajā var just demokrātijas uzvaru?
– Domāju, ka demokrātija nevar kaut kur vienkārši ņemt un uzvarēt. Katrā sabiedrībā ir gan tādi spēki, kas veicina demokrātiju, gan tādi, kas to kavē vai vēlas likvidēt vispār. ASV, protams, ir demokrātiska iekārta, taču dažādās dzīves sfērās liela ietekme ir lielajām biznesa korporācijām, kurām ne vienmēr ir izdevīgi rēķināties ar plašu iedzīvotāju grupu interesēm gan vides aizsardzības, gan sociālajos, gan vēl citos jautājumos. Un arī ASV vēlēšanu sistēma ir mazliet īpatnēja – atcerēsimies, ka absolūtajos skaitļos par Klintoni nobalsoja vairāk cilvēku nekā par Trampu.
– Kam jānotiek un cik ilgam laikam jāpaiet, lai Latvija pietuvotos ASV cilvēktiesību attīstības līmenim?
– Pēc kādiem parametriem definē cilvēktiesību attīstības līmeni? ASV ir slavena ar to, ka tajā daudzkārt tiek skaļi formulētas un dažkārt arī risinātas dažādas problēmas, kas saistītas ar cilvēktiesībām. Tai pašā laikā ASV pastāv problēmas, kas ir specifiskas tieši šai valstij un kuras sagādā cilvēktiesību aktīvistiem plašu darba lauku, bet kuras Eiropā, iespējams, tiek risinātas pat veiksmīgāk.
Dzejas ABC
Literatūrzinātniece Jūlija Dibovska: “Tas ir tik dabiski un aizkustinoši, ka arī atzīti, pieredzējuši, pat literatūrpētniecībā dziļi iesakņojušies dzejnieki joprojām piedāvā modeļus atbildei uz jautājumu “Kas ir dzeja?”. It kā modē atkal 20. gadsimta beigu naivā atļaušanās latviešu dzejā, it kā šo atļaušanos nevar apšaubīt ar klasiskiem pretstatiem, piemēram, aizspriedumiem, ka dzejai jābūvē apvāršņi, nevis jānojauc tie.
“Kultūrzīmju Grāmatplaukta” lasītājiem ir iespēja lasīt dzejoli no Kārļa Vērdiņa jaunākā krājuma “Gatavā dzeja”
Nāve no jūsu valsts
Labdien, ar visu cieņu es vēlos jūs informēt
par mana klienta nāvi no jūsu valsts,
kuru es uzskatu par vienu no jūsu radiniekiem.
Lūdzu, atbildiet, lai iegūtu sīkāku informāciju.
Dārgais Kungs, lūdzu, nebrīnieties,
kā es saņēmu jūsu kontaktu.
Ir acīmredzams,
ka šis priekšlikums
jums būs pārsteigums.
Tas notiek tāpēc, ka mēs iepriekš neesam tikušies,
bet es esmu iedvesmots nosūtīt jums šo e-pastu
ar milzīgo līdzekļu pārskaitīšanas iespēju,
kas būs abpusēji izdevīga mums abiem.
Vissvarīgākais ir tas,
ka man ir kaut kas,
ko es vēlos ar jums
apspriest.
Vispirms ļaujiet man sākt ar jums iepazīstināšanu.
Ārzemnieks, Lībijas iedzīvotājs, novēlots ienācējs,
dzelzs tērauda firmas priekšsēdētājs, pirms dažiem gadiem
notika autokatastrofā, un viņš kopā ar mums
noguldīja zināmu naudas summu:
četrpadsmit miljoni ASV dolāru.
Tagad uzņēmums sagaida nākamo radinieku.
Tas notiek tāpēc, ka tiek uztverta iespēja nespēt atrast
kādu no vēlīnā MAHMUD ALI IBRAHIM nākamiem radiniekiem
(viņam nebija nedz mums zināmas sievas, nedz bērni).
Es tagad lūdzu jūsu atļauju, lai jūs kandidētu kā radinieks,
lai fonds tiktu pārskaitīts savā kontā kā saņēmējs.
Jūsu uzvārds ir līdzīgs mana vēlā klienta ģimenes uzvārdam,
un tas bija iemesls, kāpēc es sazinājos ar jums.
Ar šo ziņojumu jums tiek paziņots, ka jūsu e-pasta adrese,
iespējams, ir viens no atlasītajiem e-pasta ziņojumiem
no Microsoft uzņēmuma godalgotajiem vingrinājumiem.
No testamenta mēs esam nodrošinājuši pavēli
atrast jebkuru no mirušiem saņēmējiem.
Šis bizness ir 100% bezriska iesaistīšana.
Mēs piegādājam nepieciešamo izmaksu proporciju.
Mēs piegādājam visu veidu stilu kūku dekorēšanas rīkus.
Gaidu jūsu steidzamo atbildi.
Es jau esmu zaudējis savu ģimeni, manu vīru,
dēlu un meitu aukstajās nāves rokās.
Krusta ugunsgrēka laikā es nebiju apkārt.
Viņi uzbruka mūsu mājām, nogalinot manu mīļoto vīru,
dēlu un meitu un iestatot mājas degunu.
Mans novēlotais vīrs bija ļoti veiksmīgs darbuzņēmējs
un pirms savas nelaikā paredzētās nāves
privāti nodarbojās ar zelta putekļiem un stieņiem.
Sveiki, mana klienta nāve no jūsu valsts
lika man ar jums vēlreiz sazināties. Lūdzu, atbildiet.
Kaut kas izraisīja manu interesi par jūsu profilu šeit.
Vai mēs varam izveidot daudz ciešākas attiecības?
Es jūtos labi, rakstot jums.
Lai jums jauka diena un ar laba vēlējumiem.
Vissvarīgākais ir tas,
ka man ir kaut kas,
ko es vēlos ar jums
apspriest.
