Annika Jagandera: Latvija un Zviedrija var mācīties viena no otras cīņā pret dezinformāciju un citiem hibrīddraudiem mūsu valstīm 2
Zviedrijas vēstniece Latvijā Annika Jagandera, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mēs intuitīvi un no vēsturiskās pieredzes zinām: demokrātija ir labākais pamats ilgtspējīgai sabiedrībai. Demokrātiska, iekļaujoša un vienlīdzīga sabiedrība dod ikvienam vislabākās iespējas pilnībā izmantot savu potenciālu, dod iespēju līdzdarboties un piedalīties sabiedrības tālākajā attīstībā.
Zviedrija ir demokrātiska jau 100 gadus, kas izskaidro, kāpēc daži zviedri uzskata mūsu demokrātisko sabiedrību par pašsaprotamu. Savukārt daudzi latvieši zina, ko nozīmē dzīvot apspiestībā, tāpēc reāli saprot cilvēktiesību, demokrātijas un suverenitātes vērtību.
Apdraudēti demokrātijas principi
Šodien tiek apdraudēti cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principi. Pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā valstīs, kas virzās autoritārā virzienā, dzīvo vairāk cilvēku nekā valstīs, kurās notiek demokrātisks progress.
Politiski neatkarīgā pētniecības organizācija “Freedom House” ir analizējusi situāciju 210 valstīs un teritorijās.
Rezultāti, kas izklāstīti savā nesenajā ziņojumā “Brīvība pasaulē 2020”, liecina, ka demokrātija ir nostiprinājusies 37 valstīs, bet 64 valstīs situācija ir kļuvusi sliktāka. Īpaši iezīmējas divas tendences: pašreizējās demokrātijas, jo īpaši to politiskā vadība, cieš neveiksmi.
Vēl viens aspekts ir tas, ka jaunās tehnoloģijas arvien vairāk tiek izmantotas pret demokrātiju, nevis demokrātiskai attīstībai.
Demokrātijas pamatprincipi tiek apšaubīti un apstrīdēti. Pieaug autoritāras un regresīvas tendences. Tas ir noticis visos kontinentos pēdējo desmit gadu laikā, un tas ietekmē miljoniem cilvēku.
Koronavīrusa krīze ir vēl vairāk pastiprinājusi šīs tendences. Pēdējo mēnešu laikā mēs esam redzējuši, kā valdības un atsevišķi politiskie vadītāji visos pasaules reģionos nostiprina savu kontroli, dažos gadījumos sagrābjot varu un izskaužot demokrātisko sistēmu.
Demokrātijas atpalicība ir saistīta ar pieaugošu neuzticēšanos demokrātijai un tās institūcijām, kas bieži vien ir saistīta ar pieaugošo nevienlīdzību, vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvībām un likuma varai.
Tas rada bažas. Tas nozīmē, ka žurnālistiem ir grūtāk paveikt savu darbu, pilsoniskā sabiedrība tiek apspiesta un cilvēktiesību aizstāvji un demokrātijas aktīvisti tiek vajāti un apdraudēti, dažos gadījumos pat nogalināti.
Vēl viens nopietns pavērsiens ir valdības iejaukšanās tiesas procesos un vēlēšanu rezultātos.
Zviedrijas ceļš uz demokrātiju
Tomēr demokrātijai pretējas tendences nav iepriekš nolemtas. Mēs varam tās pagriezt pretējā virzienā. Tāpēc Zviedrijas valdība ir uzsākusi virzību uz demokrātiju.
Mērķis ir palielināt atbalstu demokrātijai visā pasaulē, veicinot līdzdalību, cilvēktiesības, pārstāvību valdībā, dzimumu līdztiesību, varas dalīšanu, tiesiskumu, cīņu pret korupciju, brīvus plašsaziņas līdzekļus, neatkarīgas institūcijas, sociālo vienlīdzību un integrāciju.
Mēs to vēlamies paveikt partnerībā un dialogā ar citām valstīm, starptautiskām organizācijām un pilsonisko sabiedrību, un mēs īpaši vēlamies iesaistīt jauniešus diskusijās un centienos stiprināt un veicināt demokrātisku sabiedrību.
Demokrātija nozīmē vairāk nekā brīvas un godīgas vēlēšanas.
Tā ietver tiesības ietekmēt, balsot un pieprasīt atskaitīties. Turklāt demokrātija un dzimumu līdztiesība ir cieši saistītas, un dzimumu līdztiesība arī tiek apstrīdēta.
Tādēļ svarīga mūsu demokrātijas virzītājspēka daļa ir darbs, lai nodrošinātu, ka sievietēm ir tādas pašas tiesības, resursi un pārstāvība kā vīriešiem. Zviedrija turpinās īstenot feministisku ārpolitiku visā pasaulē.
Mēs priecājamies, ka arvien vairāk valstu ir iedvesmotas no mūsu politikas un seko mūsu paraugam.
Vēl viens piemērs Zviedrijas demokrātijas darbam ir atvērtas un demokrātiskas plašsaziņas līdzekļu vides stiprināšana, tostarp vārda brīvības un žurnālistu drošības ievērošana.
Žurnālistiem jābūt iespējai pārbaudīt tos, kas ir pie varas, un saukt viņus pie atbildības, kā arī paust informētu viedokli, nebaidoties no vajāšanas.
Kopīgie globālie izaicinājumi demokrātijai
Nesen mēs svinējām Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu. Trīsdesmit gadu laikā Latvija ir sasniegusi izcilu demokrātiskas sabiedrības attīstību. To ir būtiski atcerēties.
Katrai savā pusē Baltijas jūrai Zviedrijai un Latvijai ir ciešas attiecības, kopīga vēsture un kopīga nākotne. Papildus daudzajām ekonomiskajām un cilvēku savstarpējām saitēm starp mūsu valstīm mēs esam gan ES dalībvalstis, gan aktīvi ANO un EDSO biedri.
2021. gadā Zviedrija vadīs EDSO. Tādējādi mēs darīsim visu iespējamo, lai mēģinātu atjaunot to pamatprincipu ievērošanu, uz kuriem ir veidota kopējā Eiropas drošība.
Kā ES dalībvalstis mūsu valstis atbalsta demokrātiju un uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību. Mums atkal būs iespēja apliecināt atbildīgu vadību, kad uzņemsimies ES prezidentūru 2023. gadā (Zviedrija) un 2028. gadā (Latvija).
Bet mēs nevaram gaidīt līdz tam laikam – vadība ir nepieciešama steidzami, šodien. Reģionālā, ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība arī turpmāk būs svarīga platforma ne tikai ārpolitikas un drošības politikas jomā, bet arī demokrātijas veicināšanā.
Lai apkarotu ekstrēmismu un draudus mūsu demokrātijām, mums ir jāveido sabiedrības, kas ir saliedētas un nodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem pilsoņiem.
To var panākt tikai tad, ja mēs samazinām ekonomisko un sociālo nevienlīdzību un respektējam visu cilvēku cilvēktiesības. Ja iedzīvotāji ikdienā jūtas droši, viņi var labāk pretoties ārējiem draudiem un provokācijām.
Mēs varam mācīties viens no otra cīņā pret dezinformāciju un citiem hibrīddraudiem mūsu valstīm.
Sadarbība starp valdībām ir būtiska, tāpat kā mijiedarbība un sadarbība starp mūsu parlamentāriešiem un mūsu pilsoņiem, un tās visas ir jākopj un jāattīsta.
Sadarbības fonds, kas izveidots, izmantojot Zviedrijas valsts dāvinājumu 10 miljonu zviedru kronu apmērā Latvijai saistībā ar Latvijas neatkarības simtgadi, tagad ir sācis savu darbu, lai veicinātu turpmāku apmaiņu starp mūsu valstīm.
Fonds īpaši pievēršas jauniešiem un sociālajai kohēzijai, un mēs ceram, ka tas var veicināt demokrātijas padziļināšanos un nostiprināšanos abās mūsu valstīs.
