Demokrāti virza Trampa impīčmentu 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV Kongresa Pārstāvju palāta, kurā vairākums ir demokrātiem, jau šodien paredz sākt izskatīt lietu par prezidenta Donalda Trampa atstādināšanu no amata par “musināšanu uz dumpi”, bet ASV prokuratūra izvirzījusi pirmās apsūdzības vandaļiem par grautiņu Kapitolijā.
Trampu vērtē kā drošības apdraudējumu
ASV mediji atzīmē, ka viceprezidents Maiks Penss, kurš vienmēr bijis Trampa pusē, pēc trampistu vardarbīgā uzbrukuma Kapitolijam Kongresa sēdē apstiprināja Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās. Penss varētu paātrināt Trampa atstādināšanu, ja viņš un vairāki Trampa administrācijas ministri piekristu konstitūcijas 25. labojuma izmantošanai, kas paredz prezidenta atstādināšanu, ja viņš nespēj pildīt savus pienākumus, taču Penss esot atteicies no šāda varianta.
Pārstāvju palāta varētu balsot par impīčmenta procedūras sākšanu pret Trampu jau trešdien. Par Trampa atstādināšanu jau izteikušies gandrīz 200 Pārstāvju palātas deputāti un vismaz 37 senatori, raksta avīze “The New York Times”. Analītiķi atzīmē, ka demokrātiem ir maz cerību panākt Trampa atstādināšanu līdz viņa prezidentūras beigām 20. janvārī, jo pagaidām Senātā vairākumu saglabā republikāņi. Ja Trampu atstādinātu Pārstāvju palāta un notiesājošu spriedumu izteiktu Senāts, Tramps zaudētu tiesības kandidēt uz prezidentūru 2024. gadā vai jebkad ieņemt kādu vēlētu amatu. Pārstāvju palāta izteica impīčmentu Trampam 2019. gadā, bet Senāts viņu attaisnoja.
Impīčmenta rezolūcijas uzmetumā teikts: “Tramps ir demonstrējis, ka viņš paliks drauds nacionālajai drošībai, demokrātijai un konstitūcijai, ja viņam tiks ļauts palikt amatā, tāpēc jāizdod rīkojums par viņa impīčmentu un tiesāšanu, atstādinot no amata un liedzot ieņemt jebkādu goda, uzticības vai peļņas amatu ASV.”
Impīčmenta ierosinājums seko Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi agrākajam aicinājumam Trampam “nekavējoties atkāpties sakarā ar viņa lomu drausmīgajā uzbrukumā mūsu demokrātijai, apzināti veicot paziņojumus, kas uzkurināja un vēlāk noveda pie nelikumīgām darbībām pie Kapitolija”.
“Kodolpoga” esot stingrā kontrolē
Pelosi informēja, ka viņai bijusi saruna ar Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītāju ģenerāli Marku Milliju, lai apspriestu “iespējamos piesardzības pasākumus un nepieļautu nestabilam prezidentam sākt militāru darbību vai piekļūt kodolraķešu palaišanas kodiem”.
Millijs apliecinājis Pelosi, ka joprojām ir spēkā stingra drošības kontrole piekļūšanai “kodolpogai”. Prezidentam ir vienpersoniska pilnvara palaist kodolraķeti, taču bruņoto spēku komandieris var atteikties pildīt šādu pavēli, ja uzskata to par nelikumīgu. Tramps nav publiski izteicis šādus draudus, taču ASV amatpersonas ir brīdinājušas par nopietnajām briesmām, ja prezidents netiek kontrolēts. Daži eksperti atzīmē, ka prezidenta plašās pilnvaras dod tiesības vienpersoniski dot rīkojumu kodolieroču izmantošanai. Republikāņu partijas rindās Trampa izprovocētais uzbrukums Kapitolijam izraisījis sašutumu. Republikāņu senatore Laiza Murkovski no Aļaskas štata intervijā avīzē “The Anchorage Daily News” paziņojusi, ka Trampam “vajag aiziet”. Joprojām atsakoties skaidri atzīt zaudējumu vēlēšanās, Tramps tomēr bijis spiests apsolīt “gludu varas pāreju”. Viņš paziņojis, ka neapmeklēs Baidena inaugurāciju, kļūstot par pirmo prezidentu kopš ASV pilsoņu kara pirms 160 gadiem, kurš atļāvies šādu rīcību. Kā ziņo aģentūra “AP”, otrdien Tramps paredzējis ierasties Alamo pilsētā Teksasas štatā Meksikas pierobežā, lai inspicētu robežmūri, kura būvei viņš atvēlējis daudz budžeta naudas savas prezidentūras laikā.
Apsūdz par vardarbību Kapitolijā
ASV Tieslietu ministrija izvirzījusi apsūdzības vairākiem desmitiem cilvēku, kas iesaistīti trešdien Kapitolijā notikušajā vardarbībā, tostarp vienam vīrietim, kas apsūdzēts par spridzekļu glabāšanu. Ir aizturētas vairākas personas, tajā skaitā Trampa atbalstītājs Ričards Bārnets, kurš bija iebrucis Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi kabinetā, un kāds vīrietis, kura kravas automašīnā tika atrasti 11 Molotova kokteiļi. Starp apsūdzētajiem ir vīrietis, kurš iekļuvis Kapitolijā ar pielādētu šaujamieroci, kā arī likumdevējs no Rietumvirdžīnijas štata, kurš piedalījies iebrukumā Kapitolijā. Federālais prokurors Kens Kols paziņojis, ka Federālais izmeklēšanas birojs turpina šo notikumu izmeklēšanu, tāpēc ir gaidāms, ka tiks veiktas jaunas aizturēšanas. “Šai izmeklēšanai ir visaugstākā prioritāte, un pie šīs lietas strādā simtiem izmeklētāju,” sacīja Kols. No Pelosi kabineta ir nozagti divi datori ar sensitīvu informāciju, un amatpersonas bažījas par datu noplūdi. Arī Vašingtonas policija ir aizturējusi un apsūdzējusi desmitiem cilvēku, bet prokurora Kola paziņotās apsūdzības ir federālajā līmenī un par tām var draudēt bargāki sodi. Izmeklētāji atklājuši, ka galēji labējo un ekstrēmistisko grupējumu dalībnieki jau vairākus mēnešus aktīvi sazinājušies sociālajos tīklos, gatavojoties vardarbīgiem uzbrukumiem.
