Demokrāti pārņem ASV Kongresu 0
Vakar ASV sāka darbu jaunā sasaukuma Kongress, kura Pārstāvju palātā pēc vēlēšanām novembrī vairākumu ieguvuši Demokrātu partijas likumdevēji, kas apliecinājuši nodomu iegrožot Donalda Trampa haotisko prezidentūru vismaz līdz 2020. gada vēlēšanām.
Trampa administrācijai pienākuši grūti laiki
Pieredzējušajai demokrātu politiķei Nensijai Pelosi pārņemot Pārstāvju palātas spīkera amatu, demokrātu likumdevēji plāno virkni pasākumu prezidenta Trampa administrācijas darbības izvērtēšanai, atzīmē aģentūra AFP. Paredzēts arī izskatīt tādus jautājumus kā prezidenta Trampa joprojām neuzrādītā nodokļu deklarācija, viņa veiktā tieslietu ministra Džefa Sešensa atlaišana un prezidenta kampaņas un administrācijas darbinieku kontakti ar Krieviju.
Kā atzīmē ASV mediji, demokrātiem pārņemot Pārstāvju palātas komiteju vadību un darbu turpinot īpašā prokurora Roberta Millera izmeklētāju grupai, kas pēta Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu procesā 2016. gadā, prezidenta Trampa administrācijai pienākuši grūti laiki.
Lai gan daļa demokrātu likumdevēju uzskata, ka prezidents Tramps ir veicis likumpārkāpumus, kas dod pamatu ierosināt viņa atstādināšanu no amata, Pārstāvju palātas spīkere Pelosi ieņēmusi atturīgu nostāju jautājumā par iespējamo impīčmentu. “Tas izraisītu dziļu šķelšanos,” viņa atzina, “tāpēc es nerosināšu šo lietu.”
Pelosi atzina, ka Trampu varētu apsūdzēt īpašais prokurors Roberts Millers, kura vadītā izmeklēšana tuvojas beigām. Analītiķi atzīmē, ka pat gadījumā, ja Pārstāvju palāta, kur vairākums ir demokrātiem, nobalsotu par Trampa atstādināšanu, par to būtu jānobalso arī divām trešdaļām senatoru. Tas ir maz ticams, ja vien pret Trampu nevēršas daļa viņa partijas deputātu. Senātā, kur ir simt vietu, vairākums ir republikāņiem (57–43).
Kā pirmo likumprojektu demokrāti ierosinājuši veikt izmaiņas politisko kampaņu finansēšanas noteikumos un ētikas kodeksā.
Darbakārtībā ir arī jautājums par prezidenta Obamas laikā pieņemtā veselības aprūpes likuma, ko republikāņi vairākkārt centušies atcelt, saglabāšanu.
Sanākot jaunā sasaukuma Kongresam, demokrātiem jātiek galā ar dumpi pašu partijas liberālo deputātu rindās, kas prasa atcelt deputātu darbības kodeksu, ko izstrādājusi partijas vadība, raksta avīze “The Washington Post”. Jaunie noteikumi prasa demokrātu frakcijas deputātu koleģiālu balsojumu finanšu jautājumos, lai nepieļautu federālā parāda augsmi.
Tramps prasa naudu žoga būvei gar Meksikas robežu
Par pirmo neatliekamo uzdevumu demokrāti uzskata valdības darba un federālo aģentūru finansējuma atsākšanu, ko jau otro nedēļu kavē prezidenta Trampa prasība saistīt valdības finansējumu ar vairāku miljardu dolāru piešķiršanu žoga būvei uz robežas ar Meksiku. Prezidents Tramps brīdinājis, ka ASV federālās valdības aģentūru darbs var būt pārtraukts uz ilgu laiku, un palicis pie savas prasības par 5,6 miljardu dolāru piešķiršanu žoga finansēšanai gar Meksikas robežu.
“5,6 miljardi [dolāru] ir tik maza summa, un mēs runājam par nacionālo drošību,” viņš piebilda.
“Es domāju, ka šīs valsts tauta uzskata, ka man ir taisnība.” Trampam paredzēts tikties ar vadošajiem demokrātu politiķiem Nensiju Pelosi un Čaku Šumeru, lai mēģinātu izbeigt ieilgušo strupceļu. Demokrāti apgalvo, ka Trampa solītais žogs gar Meksikas robežu ir uzmanības novirzīšana no sarežģītākām imigrācijas problēmām un Trampa instruments lielāka atbalsta gūšanai konservatīvo vēlētāju vidū.
Pelosi ir ierosinājusi vairākus priekšlikumus federālo aģentūru darba atsākšanai, gan piebilstot, ka tie “neparedz jaunu finansējumu žogam”. Republikāņu kontrolētās Kongresa augšpalātas – Senāta – vadītāji noraidījuši demokrātu priekšlikumus.
Pārstāvju palātā, kur darbojas 435 likumdevēji, pirmo reizi ievēlēti simt deputāti, no kuriem jaunākā ir 29 gadus vecā Aleksandra Okasio-Kortesa no Ņujorkas štata.
Izaicinot prezidentu Trampu, demokrātu likumdevēji Pārstāvju palātā ir izveidojuši īpašu komiteju klimata jautājumos, lai atgādinātu valdībai tās atbildību vides aizsardzībā.
