Demogrāfiskā krīze Latvijā: kā ekonomiskā nestabilitāte un valsts politika ietekmē dzimstību? 136
TV24 raidījumā “Naudas cena” Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis pievērsās Latvijā un Eiropā aktuālajam jautājumam par dzimstības samazināšanos un tās ietekmi uz nākotnes darba tirgu. Viņš izcēla vairākus būtiskus faktorus, kas skaidro šīs tendences, norādot, ka demogrāfiskā situācija ir cieši saistīta gan ar ekonomisko stabilitāti, gan valsts politiku.
“Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropā, mēs redzam būtisku dzimstības samazināšanos, un tam ir divi galvenie iemesli,” uzsvēra Hermanis. Pirmais no tiem ir saistīts ar paaudžu nomaiņu — jaunu vecāku kļūst arvien mazāk. “Reproduktīvā vecumā ienāk jauna paaudze, kas dzimusi demogrāfiskās bedres laikā 90. gados, un šīs paaudzes skaits ir par 30-40% mazāks nekā iepriekšējo paaudžu skaits,” norādīja eksperts. Tas nozīmē, ka potenciālo vecāku skaits Latvijā ir ievērojami sarucis, kas dabiski ietekmē arī dzimstības līmeni.
Turklāt arī dzimstības koeficients — prognozējamais bērnu skaits, ko viena sieviete dzemdē reproduktīvā vecumā — ir krities. “Šis rādītājs Latvijā un Eiropā samazinās, un tam ir vairāki iemesli,” sacīja Hermanis, norādot uz sociālo un ekonomisko faktoru mijiedarbību, kas kavē jaunās ģimenes plānot bērnus.
Viens no būtiskākajiem faktoriem, pēc Hermaņa domām, ir ekonomiskā nenoteiktība. “Mēs redzam, ka ekonomiskā situācija Eiropā kopš kara sākuma ir stagnējoša. Ekonomikas pārgrupējas, militārie budžeti tiek stiprināti, un tas viss rada nenoteiktību,” viņš skaidroja. Šādā situācijā jaunām ģimenēm ir grūti plānot nākotni, jo pieaugošā dzīves dārdzība un ekonomikas izaugsmes trūkums rada spriedzi. “Ja ekonomika neaug, bet dzīves dārdzība pieaug, jaunām ģimenēm tas ir liels izaicinājums,” piebilda eksperts.
Hermanis arī norādīja, ka valsts politika, kas paredzēta ģimeņu atbalstam, bieži vien ir nepietiekama vai neatbilstoša reālajām vajadzībām. “Pabalstu sistēma bieži vien ir piesaistīta iepriekšējām algām vai fiksētām summām, bet, ja ekonomika stāv uz vietas un dzīves dārdzība pieaug, cilvēku pirktspēja samazinās,” viņš teica, pievēršot uzmanību tam, ka esošā atbalsta sistēma nevar pilnībā kompensēt ekonomiskās izmaiņas.
Runājot par iespējamiem risinājumiem, Hermanis uzsvēra, ka valsts politikai jāpielāgojas mainīgajai situācijai. “Ja nav atbilstošu valsts politikas pasākumu, kas atbalstītu ģimenes, dzimstības līmenis var vēl vairāk kristies,” viņš brīdināja. Viņš arī atzīmēja, ka valdībai būtu jākoncentrējas ne tikai uz ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, bet arī uz sociālo atbalstu ģimenēm un ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanu, lai jaunās ģimenes justos drošāk un pārliecinošāk plānojot nākotni.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
