Demogrāfijas krīze Latvijā kļūst arvien izteiktāka: “Daudziem šobrīd svarīgāka ir karjera, nekā radīt bērnus” 295
Jaundzimušo skaits Latvijā turpina sarukt. Valdības deklarācijā paredzēts risināt demogrāfiskos izaicinājumus, taču Labklājības ministrs Uldis Augulis TV24 norādīja, ka šobrīd papildu atbalsta pasākumi dzimstības veicināšanai netiek gatavoti.
Šī gada pirmajos deviņos mēnešos reģistrēti nepilni 11 tūkstoši (10 822) jaundzimušie, kas ir par (1 741) teju 14% mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Katrā šī gada mēnesī piedzima mazāk bērnu nekā attiecīgajā pagājušā gada mēnesī. Turklāt tas ir vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simts gados. Labklājības ministrs uzskata, ka ir nepieciešams domāt par papildu atbalstu demogrāfiskās krīzes novēršanai, taču problēmas būtu jārisina nākamā gada laikā.
ULDIS AUGULIS, LABKLĀJĪBAS MINISTRS (ZZS): “Daudziem šobrīd, sevišķi jauniem cilvēkiem svarīgāka ir karjera, nekā radīt bērnus, es pats sestdien kļuvu par vecotēvu tā kā nu, tik slikti arī nav, tas viss uz priekšu iet, bet šie atbalsta pasākumi kopumā mums ir acīmredzot jādomā, lai demogrāfiskā situācija uzlabotos.”
Par demogrāfijas jautājumiem atbildīgās apakškomisijas vadītāja Ligita Gintere stāsta, ka par demogrāfiju Saeimā skaļi nerunā, bet par to nepārtraukti domā. Deputāti diskutējot par demogrāfijas izaicinājumiem, un tiek meklēti risinājumi tautas ataudzes palielināšanai.
LIGITA GINTERE, SAEIMAS DEMOGRĀFIJAS, ĢIMEŅU UN BĒRNU LIETU APAKŠKOMISIJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA (ZZS): “Ir jau tā dīvaini, ka, jo lielāka labklājība, jo mūsdienu cilvēki vairāk domā par sevi – karjeru, atpūtas laiku, pašizaugsmi. Neizvēlas radīt bērnus un par viņiem rūpēties. Katram ir sava vieta un savs laiks. Bez bērniem nepaliksim, bērni mums būs.”
Par demogrāfiju atbildīgās parlamenta apakškomisijas vadītāja uzskata, ka dzimstības veicināšanai nozīmīga ir mājokļa nodrošināšana jaunajām ģimenēm. Tiekot meklēti risinājumi, lai pašvaldībām būtu mazāks birokrātiskais slogs dzīvojamo ēku būvniecībai. Piemērotas dzīvesvietas pieejamību un ekonomiskās situācijas uzlabošanu, kā daļēju risinājumu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, saskata opozīcijas deputāti.
JURIS VIĻUMS, SAEIMAS DEMOGRĀFIJAS, ĢIMEŅU UN BĒRNU LIETU APAKŠKOMISIJAS DEPUTĀTS (AS): “Visiem ir jāsaprot, ka demogrāfijas jautājumi mums ir jārisina. Jo vecais teiciens ir, ka politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, bet valsts sievas un vīri domā par nākamajām paaudzēm. Kāda būs Latvija pēc 50 vai 100 gadiem, ja mūsu iedzīvotāju skaits strauji samazinās?”
LINDA LIEPIŅA, SAEIMAS DEMOGRĀFIJAS, ĢIMEŅU UN BĒRNU LIETU APAKŠKOMISIJAS DEPUTĀTE (LPV): “Sakārtot valstī ekonomisko situāciju, jo neatrisinās ne pabalsts, ne algas. Es domāju, tā ir kopējā situācija valstī. Jauni cilvēki un jauna ģimene, jaunās ģimenes izvēlas limitētu bērnu skaitu, viena recepte nebūs. Es neredzu, ka šajās sienās par to tiek domāts, tas ir tāds lietu kopums ilgākā laika posmā, uzreiz tā nebūs, diemžēl.”
Rīgas iedzīvotāji TV24 pauda, ka, viņuprāt, Latvijā samazinās dzimstība galvenokārt zemā atalgojuma dēļ. Tāpat iemesli ir arī inflācija, emigrācija un jauniešu vēlme veidot ģimeni pēc iespējas vēlāk.
Sieviete: “Man liekas, ka būtu jāuzlabo varbūt algu sistēma. Manuprāt, par to, kādas mums cenas ir Latvijā, kādas ir algas salīdzinājumā ar to, ļoti zemas, tāpēc varbūt arī cilvēki neredz iespēju veidot bērnus un dzemdēt tos, jo viņi uzskata, ka varbūt nebūs pietiekami līdzekļu, lai viņus uzaudzinātu.”
Vīrietis: “Daudz iemeslu. Nevar atļauties izveidot ģimeni, cits ir tas, ka cilvēki brauc ārā no Latvijas, jaunieši. Vispār laiki mainās, cilvēki vēlāk veido ģimenes, vēlāk taisa bērnus.”
Sieviete: “Es domāju, ka tas viss ir finansiālu apstākļu dēļ. Pirmkārt ir jāpaceļ naudas koeficients priekš piedzimušā bērna arī apkopšanai. Es pati esmu ome, lai gan meita ir pārtikusi, viņa pat neriskē uz otru bērnu. Es domāju, ka tas ir saistīts tikai finansiāli.”
Šonedēļ Saeimā tika izskatīts 2024. gada budžeta likumprojekts, kura galvenās prioritātes ir iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. Šīm jomām piešķirtais papildu finansējums tieši vai netieši varētu palīdzēt nostiprināt arī demogrāfijas situāciju, tā TV24 pauda Gintere. Piemēram, finansējums veselības aprūpei uzlabotu mātes un bērna veselības pakalpojumu pieejamību, bērniem pieejamāki kļūtu zobārstniecības pakalpojumi, īpaši reģionos. Tāpat arī paredzēts finansējums mācību līdzekļu iegādei, elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai.
