Demogrāfija neļaujot gaidīt 0
Gaidīt nedrīkstam, jo statistika ir nepielūdzama, – ar šādu argumentu valdošā koalīcija attaisno ierosinājumu pensijas vecuma paaugstināšanu sākt no 2014. gada, nevis 2016. gada, kā tika runāts iepriekš.
Saeima vakar konceptuāli atbalstīja valdības izstrādātos grozījumus Pensiju likumā, kas paredz no 2014. gada pakāpeniski sākt paaugstināt pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 62 gadiem līdz 65 gadiem. Plānots, ka 2014. un 2015. gadā pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet no 2016. gada ik gadu to paaugstinās par pusgadu, līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.
Likumprojekts, kurš parlamenta darba kārtībā tika iekļauts tikai sēdes sākumā, raisīja iebildes no opozīcijas deputātu puses. Valērijs Agešins (“SC”) pauda neizpratni par iemesliem, kādēļ šī reforma, kas, pēc viņa aprēķiniem, skars 50 000 cilvēku, tiek pēkšņi paātrināta. “Manuprāt, konteksts un veids, kā tiek plānota pensijas vecuma paaugstināšana, pilnīgi noteikti ir pretrunā ar cilvēktiesībām, jo neatbilst tiesiskas paļāvības principam,” uzsvēra Agešins. Viņš arī brīdināja, ka pensijas vecuma celšana mazinās iedzīvotāju motivāciju maksāt nodokļus, turklāt pirmspensijas vecuma cilvēkiem atrast darbu ir īpaši grūti. Tādēļ valsts šiem cilvēkiem būs spiesta maksāt bezdarbnieka pabalstu.
Saeimas deputāts un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība” ) atzina, ka Pensiju likuma grozījumi agri vai vēlu ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājību. Taču tie esot neizbēgami, jo valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansiālā bilance jau vairākus gadus esot negatīva, arī šogad tiek plānots budžeta deficīts 154 miljoni latu. Ašeradens atsaucās uz statistikas rādītājiem, kas uzrāda sabiedrības novecošanos – mūža ilgums arvien pieaug, bet valstī strauji samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits.
“2008. gadā uz vienu pensionāru bija 1,7 strādājošie, 2010. un 2011. gadā to bija tikai 1,3. Ietekmi uz pensiju sistēmu atstāj arī paredzamā iedzīvotāju mūža ilguma palielināšanās. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pieaudzis paredzamais mūža ilgums gan jaundzimušajiem, gan iedzīvotājiem virs darbspējīgā vecuma. Šo tendenci spilgti demonstrē statistika,” skaidroja politiķis.
Šādos demogrāfiskajos apstākļos saglabāt pašreizējo pensionēšanās vecumu esot nereāli. Ašeradens arī mierināja, ka likumprojekts paredz sniegt atbalstu cilvēkiem, kuri pirmspensijas vecumā nevar iekļauties darba tirgū. Piemēram, tikšot saglabāta iespēja pensionēties priekšlaicīgi, tas ir, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Grozījumi likumā paredz arī paaugstināt tiesības uz vecuma pensijas iegūšanai nepieciešamo minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 uz 15 gadiem no 2014. gada, bet no 2020. gada – uz 20 gadiem.
Balsojumā likumprojektu disciplinēti atbalstīja 51 valdošās koalīcijas deputāts, pret bija 38 opozīcijas pārstāvji. Pret balsoja arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS). “Manuprāt ir pārsteidzīgi celt pensionēšanās vecumu jau no 2014. gada. Jāļauj valdībai strādāt pie mūžizglītības, rūpīgas situācijas analīzes un atbalsta jaunu darba vietu radīšanai, jo cilvēkiem kaut kur ir jāpaliek,” Saeimas sēdes starplaikā pastāstīja A. Barča. Viņas vadītā komisija tagad iepazīšoties ar likumprojektu un aprīļa vidū rīkos lielu atklāto sēdi kopā ar ministriju, arodbiedrību, pašvaldību, Latvijas Pensionāru federācijas un citu organizāciju pārstāvjiem. Barča prognozēja, ka pirmajā lasījumā Pensiju likuma grozījumi varētu tikt skatīti aprīļa otrajā pusē.
