Demogrāfija kā vērtību krīze 0
Valsts sākas ar cilvēku. Un tieši cilvēks ir jebkuras ekonomikas un armijas pamatā. Šodienas bērni veido rītdienas valsti. Diemžēl valdība un Finanšu ministrija nespēj ieraudzīt jaunās ģimenes aiz Excel tabulām un uzņēmējus aiz nodokļu ienākumiem. Tādēļ Latvija izmirst un valsts ekonomika stagnē.
Situācijā, kad mums ir zemākā dzimstība pēdējos 100 gados, Latvijā bērna kopšanas pabalsts ir palicis 2013. gada līmenī, atvieglojums par apgādībā esošu bērnu ir 2020. gada līmenī, bet Labklājības ministrs izceļas ar prātulām par bērnu kopšanas atvaļinājuma samazināšanu. Laikā, kad demogrāfija sarūk, ierēdniecība un birokrātija turpina pieaugt.
2025. gada valsts budžetā atbalsts jaunajām ģimenēm ir vecāku pabalsta saglabāšana 75% apmērā, ja kāds no vecākiem izvēlas paralēli strādāt. Ja valdība tiešām vēlētos atbalstīt jaunās ģimenes un mazināt ēnu ekonomiku, tad pabalsts būtu jāsaglabā 100% apmērā. Citādāk jaunajiem vecākiem nav izdevīgi strādāt.
Citu jaunu instrumentu, lai atbalstītu jaunās ģimenes, valsts budžetā vienkārši nav. Toties valdība ir aprēķinājusi 5 miljonu EUR ietaupījumu, samazinoties bērnu pabalstu saņēmēju skaitam, ko tagad varēs novirzīt citām vajadzībām. To nodrošina prognozes, ka nākamgad piedzims 12 000 bērnu, kamēr šogad paredzēti 13 500 jaundzimušie. Simboliski, ka šī valdība nācijas izmiršanu uztver kā ietaupījumu, nevis kā patieso valsts krīzi.
Šobrīd valsts budžets ir iesniegts Saeimā, un tā ir iespēja glābt Latvijas demogrāfiju. Apvienotais Saraksts piedāvā daļu no bērnu samaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa automātiski pievienot vecāku pensijai. Kamēr vecāki audzina bērnus, viņi nevar veltīt laiku savai karjerai un veidot pensiju uzkrājumus. Tikmēr bērni, kas izauguši, veicina ekomonisko aktivitāti un maksā nodokļus. Tādēļ valstij ir jāatdod parāds jaunajām ģimenēm. Šis priekšlikums arī motivēs bērnus palikt Latvijā un maksāt nodokļus šeit.
Vienlaicīgi Apvienotias Saraksts piedāvā neapliekamā minimuma sliekšņa paaugstināšanu vecākam, kura apgādībā ir divi un vairāk bērni, ceļa nodokļa atlaidi arī otrajai automašīnai, kā arī atbrīvot daudzbērnu ģimenes no nekustamā īpašuma nodokļa. Daudzas ģimenes uzskata, ka bērniem drošāka vide ir tieši reģionos, tomēr ne visas ģimenes var atļauties iegādāties īpašumu. Reģioni iztukšojas, un tā būtu iespēja, kā atgriezt dzīvību Latvijas mazpilsētās un lauku teritorijās.
Šobrīd daudzas ģimenes nekvalificējas hipotekārā kredīta saņemšanai – ja ģimenē ir vairāk bērni, bankas pieprasa arī lielākus ienākumus. Tādēļ valstij ir jābūt galvotājam šīm daudzbērnu ģimenēm. Valsts pēc trešā bērna piedzimšanas var piešķirt grantu mājokļa iegādei, jo vecākiem ir grūti pieņemt lēmumu par trešo un katru nākamo bērnu tieši mājokļa platības dēļ.
Latvijas ekonomika nīkuļo. Ja mums IKP uz vienu iedzīvotāju būtu Igaunijas līmenī, tad Latvijas valsts budžets būtu par 5 miljardiem EUR liekāks, un mēs spētu labāk finansēt savu izglītību, veselību, drošību un aizsardzību. Tomēr valsts ekonomika un nodokļu ienākumi nebūs svarīgi, ja nebūs nākamā paaudze. Tikai Latvijas bērni spēs nodrošināt Latvijas nākotni. Jo mazāk bērnu un vairāk birokrātu mēs atstāsim, jo grūtāka būs dzīve nākamajām paaudzēm. Arvien smagāk būs finansēt valsts aparātu un parādu.
Latvijā netrūkst ministru un ierēdņu. Mums katastrofāli trūkst jauno māmiņu. Latvijā nav krīze valsts makā. Mums ir krīze valsts vērtībās un prioritātēs.
Linda Matisone
Saeimas deputāte
