Palīgā smadzeņu šūnām 1
Daktere Lībere uzskata – pat tad, ja pacients lieto daudz zāļu pret citām slimībām, nevajadzētu atteikties no antidepresantu lietošanas, turklāt daži no tiem var palīdzēt arī pret sāpēm. Viņa nereti gan pārliecināšanā, gan medikamentu izsniegšanā cenšas iesaistīt seniora ģimenes locekļus, lai vecajam cilvēkam nesajuktu, kad kura tabletīte jāieņem.
Drošāk būtu sākt ar mazāku antidepresantu devu un to kāpināt. Tā sauktie tricikliskie antidepresanti iedarbojas uz visiem depresijas mehānismiem, taču jaunās paaudzes medikamenti – katrs uz savu organisma bioķīmisko procesu. Ja kāds no tiem nepalīdz, jāpiemeklē cits. Novērtēt organisma reakciju var tikai pēc 10 – 14 dienām.
Senioriem jāuzmanās, lietojot tā sauktos tricikliskos antidepresantus, kas ir pieejamāki cenas ziņā, taču var izraisīt sirds ritma traucējumus. Jaunākās paaudzes medikamenti izraisa mazāk nevēlamu blakņu, tādēļ būtu piemērotāki. Ja attiecīgu diagnozi noteicis psihiatrs, antidepresantus 50% apmērā apmaksā valsts.
Ja izrakstītas miega zāles, tās jālieto iespējami īsāku laiku un tikai nepieciešamības gadījumā, jo pie tām mēdz rasties pieradums un atkarība, turklāt ar laiku var pasliktināties atmiņa. Miegs parasti normalizējas, arī lietojot antidepresantus.
Ja radusies tikai viena depresijas epizode, piemēram, pēc otras pusītes aiziešanas mūžībā, parasti antidepresantus iesaka lietot līdz trim mēnešiem, taču, ja tās atkārtojas, – līdz pat diviem gadiem. D. Zepas pieredze liecina, ka reizēm senioram pašsajūta uzlabojas jau pāris mēnešu laikā, tomēr ne vienmēr problēmu atrisina zāles. Viņasprāt, tuviniekiem nevajadzētu paļauties tikai uz medikamentiem, bet pavadīt vairāk laika kopā ar senioru, palīdzēt viņam ikdienas darbos, izrādīt sapratni un emocionālu atbalstu. Geriatre A. Lībere piebilst, ka smadzeņu darbības uzlabošanai un demences profilaksei nepieciešamas sarunas ar citiem cilvēkiem, kā arī fiziskas aktivitātes.
