Demence vai tomēr depresija… Kā rīkoties tuviniekiem? 1
“Mani vecāki dzīvo divatā un ir cienījamos gados. Tēvs noskaņots optimistiski, bet mātei ir slikta veselība un pēdējā laikā viņa neizrāda interesi par apkārt notiekošo, nevēlas ne ar vienu tikties, ir zaudējusi apetīti. Tēva uzraudzībā lieto ģimenes ārsta izrakstītās zāles pret atmiņas pasliktināšanos, bet uzlabojuma nav. Cenšamies pierunāt viņu aizbraukt uz rajona centra slimnīcu pie neirologa, taču māte kategoriski atsakās, jo kapu kalniņā atmiņa nebūšot vajadzīga. Par depresijas ārstēšanu negrib ne dzirdēt. Nezinām, kā risināt situāciju.” Asnāte Madonas novadā
Saasina sāpes un slimības
“Veciem cilvēkiem izmaiņas smadzeņu šūnu darbībā var veicināt depresīvus traucējumus, taču, manuprāt, senioru vidū nav vairāk depresīvu cilvēku kā citās vecuma grupās,” novērojusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Gerontoloģijas centra vadītāja Daina Zepa.
Depresijas attīstību var veicināt pārciesti infarkti un insulti, jo netieši ir cietušas smadzeņu šūnas. Hroniskas slimības izraisa nespēku un atkarību no apkārtējiem, kas padziļina bezpalīdzības sajūtu. Nošķirtību no apkārtējās pasaules un līdz ar to depresiju veicina pasliktināta dzirde un redze, jo nav iespējams skatīties televīziju, grūti saklausīt radio un lasīt avīzi.
Pasliktinoties smadzeņu darbībai, mēdz rasties atmiņas un uzvedības traucējumi, kas ne vienmēr ir saistīti ar depresiju, taču reizēm kombinējas, piemēram, ar Alcheimera slimību vai demenci. Reizēm ārsti depresīvu stāvokli saista ar novecošanu un psihisko slimību neatpazīst.
“Ja pacients ir noraudājies, rodas aizdomas par depresiju. Tomēr ne vienmēr tā izpaužas tik uzskatāmi, bet ģimenes ārstiem trūkst laika, lai ar viņu parunātu par dzīvi un garastāvokli,” atzīst ģimenes ārste, geriatre Aiva Lībere. “Nereti seniors sūdzas par atmiņas traucējumiem, kas radušies depresijas dēļ, un tad jāizvērtē, vai problēmas iemesls ir demence vai tomēr depresija. Ar šiem pacientiem grūti strādāt, jo nomāktība veicina hronisku slimību saasinājumu un pastiprina sāpes, lai gan liela daļa pie ārsta nenāk.”
Kā uzsver D. Zepa, pēc vienas vizītes diagnozi noteikt nevar. Vieglu depresiju īslaicīgi var ārstēt ģimenes ārsts vai neirologs, taču smaga slimība ir bīstama ar pašnāvības draudiem, tāpēc nepieciešama psihiatra konsultācija.
Gadījumos, kad pacients atsakās apmeklēt ārstu un lietot zāles, A. Lībere iesaka ģimenes ārstu, neirologu vai psihiatru aicināt mājas vizītē, kuras laikā var izrunāt visus sasāpējušos jautājumus.
