“Ir grūti tikt līdzi straujajam izejvielu un energoresursu izmaksu pieaugumam.” Intervija ar franču maiznīcu saimnieci Rozalīnu Dembicku 24
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Energoresursu un izejvielu cenu straujā pieauguma dēļ uzņēmums “Cadets de Gascogne” plāno pieņemt nepopulāru lēmumu – palielināt konditorejas izstrādājumu cenas. Franču maiznīcu saimniece Rozalīna Dembicka “Latvijas Biznesam” atzīst, ka to darīs ar sāpošu sirdi, bet nav citas iespējas, pretējā gadījumā nāktos strādāt ar zaudējumiem.
Uzņēmuma īpašnieku sastāvā notikušas pārmaiņas. Kāds tām bija iemesls?
R. Dembicka: Ir gan notikušas. Jau kopš 2018. gada nogales “Cadets de Gascogne” vienīgais īpašnieks ir mans tēvs – Roberts Belejērs. Mēs abi ar vīru Juri Dembicki saimniekojam maiznīcās, jo tēvs bieži uzturas ārzemēs. Mūsu rokas ir kā mana tēva rokas, cenšamies saimniekot tā, kā to darītu viņš.
Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999. gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā.
Divi francūži – mans tēvs un Bernārs Laranē –, dzīvojot Latvijā un viens pie otra pusdienojot, saprata, ka šeit viņiem pietrūkst īstas franču bagetes. Tā kā tajā laikā šāda maize Latvijā vēl nebija pieejama, abi nolēma, ka nekas cits neatliek, kā vien cept to pašiem. Viņi Piņķos atvēra pirmo franču maiznīcu, kurā varēja iegādāties gan bagetes, gan kruasānus.
Taču pienāca brīdis, kad abu starpā radās domstarpības par maiznīcu turpmāko attīstību, katram bija savs redzējums, tāpēc katrs izlēma iet savu ceļu – Bernārs Laranē izveidoja citu biznesu – franču maiznīcas “Troubadour Gourmand”, bet zīmola “Cadets de Gascogne” maiznīcas turpina attīstīt mans tēvs. Tas ir mūsu ģimenes uzņēmums, kurā katrs ģimenes loceklis iegulda savas labākās zināšanas un prasmes.
Tēvs labi pārzina biznesa pamatu pamatus, bet mēs ar vīru, piemēram, nācām ar jaunām idejām, kā attīstīt un popularizēt uzņēmumu. Abi jau iepriekš esam strādājuši maiznīcās, vīrs sāka kā mīklas kurjers, es jau kopš 14 gadu vecuma esmu palīdzējusi novākt traukus, bet kopš 16 gadu vecuma – strādājusi pie kases.
Esmu cepusi arī smalkmaizītes un “Macarons” cepumus, ko man ļoti patīk darīt. Bet nu jau esam atbildīgi par visu maiznīcu vadīšanu, tāpēc “Cadets de Gascogne” ir pārtapis par īstu ģimenes uzņēmumu.
Cik liels šobrīd ir “Cadets de Gascogne” maiznīcu tīkls? Vai plānojat atvērt kādu arī ārpus Rīgas?
Pašlaik Rīgā mums ir septiņas maiznīcas. Pēdējo atvērām pagājušā gada beigās Teikā, pēc tam, kad “Troubadour Gourmand Teika” tika aizvērta, un mēs pārņēmām telpas. Kad sadaloties, agrākie līdzīpašnieki dalīja kafejnīcas, tēvs ļāva Bernāram Laranē izvēlēties tās, kuras viņš vēlas sev atstāt. Izvērtējot apgrozījumus, viņš atstāja sev trīs, mums palika četras, un no tā laika esam atvēruši vēl trīs kafejnīcas.
Mūs gaida daudzviet Latvijā – Pārdaugavā, Imantā, Mārupē, Jelgavā un citur.
Jaunas maiznīcas atvēršana nav gluži tas pats, kas atvērt veikalu. Nepieciešamas ceptuvei piemērotas telpas, ventilācijas sistēma. Tāpat ir jāizvērtē pieprasījums, telpu nomas līguma nosacījumi. Tāpēc tam ir jābūt pārdomātam solim.
Nesadarbojamies ar tirdzniecības centriem, jo mums šajā ziņā ir bijusi slikta pieredze. Savulaik mūsu maiznīca bija t/c “Spice”, bet, tā kā telpu nomas maksas tika celtas ļoti strauji, nevarējām prognozēt to izmaiņas.
Mūsu produkcijas cenas neatbilst tam, lai varētu strādāt tirdzniecības centros, jo tajos ir gan ļoti stingri līguma nosacījumi, gan augstas telpu nomas maksas, gan jāmaksā noteikts procents no apgrozījuma, ko mēs nevaram atļauties, jo pretējā gadījumā cenas būtu jāpaaugstina par 30–40%.
Ar ko “Cadets de Gascogne” produkcija atšķiras no citam maiznīcām? Cik plašs ir tās klāsts, kā tas mainījies gadu gaitā?
Pēdējos gados esam būtiski paplašinājuši sortimentu, pamatā fokusējoties uz konditorejas izstrādājumiem. Ir audzis gan kruasānu, gan eklēru, gan cepumiņu “Macarons” klāsts. Piedāvājam kūciņas “Cannelés Bordelais”, Amandīnes un Basku kūku – to receptūra nāk no mūsu ģimenes dzimtā Gaskoņas reģiona, konditori ilgi eksperimentēja, kamēr izdevās radīt, mūsuprāt, īsto Francijas garšu.
Šobrīd piedāvājam aptuveni simt dažādus konditorejas izstrādājumus, cepam astoņu dažādu veidu kruasānus, jaunākais no tiem ir salds našķis ar aveņu pildījumu. Būtiska atšķirība ir tajā, ka visi produkti, kur nepieciešama vaniļas garša, ir gatavoti tikai ar īsto vaniļu, ko mēs importējam tieši no Madagaskaras, tā ir labākās kvalitātes vaniļa pasaulē. Tāpat mīklā izmantojam tikai un vienīgi kvalitatīvu sviestu.
Daudzviet tiek izmantots margarīns, kas ir lēta alternatīva sviestam, taču tas bojā garšu un kvalitāti.
Kāds ir populārākais “Cadets de Gascogne” konditorejas izstrādājums?
Kruasāns. Gan parastais, gan ar dažādiem pildījumiem – šķiņķi un sieru, kā arī mandeļu kruasāns. Pēdējā laikā ļoti iecienītas ir arī kūciņas “Cannelés Bordelais”.
Kā uzņēmums pārdzīvoja Covid-19 pandēmijas laiku? Vai nācās aizvērt kādu maiznīcu uz visiem laikiem?
Gāja grūti, taču uz visiem laikiem nevienu maiznīcu aizvērt nevajadzēja. Gan 2020., gan 2021. gadā strādājām ar mīnusiem. Pamatā strādājām tikai uz piegādēm, tās mūs izglāba.
Žēl, ka Covid-19 laikā nesaņēmām nekādu atbalstu no valsts – tā kā, domājot par klientiem, neaizvērām nevienu maiznīcu, saglabājām kaut minimālu apgrozījumu, mums atbalsts nepienācās.
Pašās pandēmijas beigās mums pagarināja nodokļu atmaksas termiņu, tā bija vienīgā pretimnākšana no valsts puses.
Vai šobrīd ir izdevies izkļūt no mīnusiem?
Tagad ir nākušas klāt citas problēmas, strauji augušas izejvielu un energoresursu cenas. Tā kā mūsu bizness ir energoietilpīgs – ik dienu no agra rīta līdz pat pusdienas laikam tiek darbinātas jaudīgas krāsnis, kafijas automāti un dažādas citas iekārtas, energoresursu cenu pieaugumu izjūtam ļoti sāpīgi.
Vidējais elektrības patēriņš kafejnīcās mēnesī ir aptuveni 5000–7000 kW, bet elektroenerģijas rēķini palielinājušies vairākkārt – no 15 centiem par vienu kilovatu līdz pat 65 centiem.
Pateicoties apmeklētājiem, kuru plūsma nav mazinājusies, varam šos grūtos laikus izturēt. No valsts saņēmām ļoti mazu atbalstu. Pagājušā gada beigās sadales tīklu operators “Sadales tīkls” iedeva pavisam nelielu atlaidi – 0,034 eiro par vienu kilovatu patērētās elektroenerģijas, kas ir vien tāds mazs piliens pieaugošo izmaksu jūrā.
Vai un kā ir augušas konditorejas izstrādājumu cenas?
Šobrīd apsveram domu paaugstināt konditorejas izstrādājumu cenas par 10–15%. Gan man, gan tēvam sāp sirds, ka esam spiesti pieņemt šādu lēmumu. Vēlamies piedāvāt tādas cenas, kuras būtu pieejamas pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam. Pēdējo reizi cenas palielinājām pagājušā gada pavasarī, jo strauji pieauga izejvielu izmaksas. Tās turpina palielināties nepārtraukti.
Olu cenas pēdējos mēnešos ir augušas par 50%, piena – par 20%.
Īpaši mūs ietekmē sviesta cena, jo konditorejas izstrādājumos izmantojam tikai kvalitatīvu sviestu. Mēnesī kopumā patērējam aptuveni 1500 kilogramus sviesta. 2020. gada beigās sviestu iepirkām par 4 eiro kilogramā, bet 2021. gada nogalē tas maksāja 6,10 eiro, bet šobrīd jau 7,39 eiro kilogramā. Ir grūti tikt līdzi straujajam izejvielu un energoresursu izmaksu pieaugumam, tāpēc jāceļ produkcijas cenas.
Vai tiešām pēdējā laikā klientu skaits nav gājis mazumā? Kā nekā arī viņu pirktspēju ietekmē energoresursu izmaksas…
Nē, apmeklētāju plūsma nav mazinājusies. Kā jau ierasti, decembris un janvāris bija klusāki mēneši. Kad pēdējo reizi palielinājām produkcijas cenu, pat nejutām, ka pircēju skaits saruktu. Taču cilvēku rocība ir dažāda. Reizēm kāds pensionārs atnāk tikai iedzert kafiju, bet līdzi ir paņemta lētāka smalkmaizīte, kas nopirkta tuvējā lielveikalā.
Tāpēc vēlamies, lai mūsu konditorejas izstrādājumu cenas būtu pieejamākas, lai Francijas garšu varētu izbaudīt pēc iespējas lielāks cilvēku skaits – gan skolēni un studenti, gan pensionāri. Mūsu kafejnīcu atmosfēru ir iecienījuši jaunieši, kuri nāk un vairākas stundas pavada pie datora, nesteidzīgi dzerot kafiju. Mēs nevienu projām nedzenam, lai sēž kaut visu dienu.
Kādi ir “Cadets de Gascogne” turpmākās attīstības plāni?
Par spīti izmaksu pieaugumam, plānojam jaunu maiznīcu atvēršanu. Gaidām labu piedāvājumu un nekur nesteidzamies. Gribam pārdzīvot šo ziemu un tad pieņemt konkrētu lēmumu.
Pirms krīzes mums bija mērķis gadā atvērt vienu jaunu maiznīcu. Ilgtermiņā mēs vēlamies izvērsties arī ārpus Rīgas centra, kā arī citās Latvijas pilsētās.
Apsveram arī iespējas atvērt līdzīga koncepta maiznīcas Francijā vai kādā citā pasaules valstī.
Maiznīcas atvēršana Francijā būtu laba jūsu produkcijas kvalitātes pārbaude, jo franču garša Francijā noteikti atšķiras no franču garšas Latvijā. Esat tam gatavi?
Jā. Ne vienmēr Francijā konditorejas izstrādājumi garšo labāk, tieši pretēji. Tā kā Francijā tos cep ievērojami lielākos apjomos, pārsvarā tiek izmantota saldēta produkcija. Latvijā tādu neizmantojam, viss tiek cepts no svaigas, tikko gatavotas mīklas. Reizēm pat ir tā, ka man, esot Francijā, pietrūkst Latvijā cepto kruasānu, jo tie ir garšīgāki.
