Atgriešanās 0
1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 3. pantā teikts, ka nepilngadīgā aizvešana vai aizturēšana tiek uzskatīta par nelikumīgu, ja saskaņā ar tās valsts likumdošanu, kurā bērns pastāvīgi dzīvoja pirms tam, šāda rīcība ir personas, institūcijas vai kādas citas iestādes aizbildnības tiesību pārkāpums. Tiesības uz aizbildnību var tikt nodibinātas ar likumu, ar tiesas vai administratīvu lēmumu vai ar vienošanos, kam valsts likumdošanā ir juridisks spēks.
Ja, uzsākot lietu, pagājis mazāk nekā gads kopš nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas datuma, iestādei, kurai lieta ir piekritīga, nekavējoties jādod rīkojums par bērna atgriešanos. Šāds rīkojums jādod arī tad, ja lietas izskatīšana uzsākta pēc viena gada termiņa beigām, ja vien netiek pierādīts, ka bērns jau paguvis iedzīvoties jaunajā vidē.
Atteikums
Ārvalsts tiesa vai kompetenta iestāde var atteikties dot rīkojumu par bērna atgriešanos Latvijā, pamatojoties uz Hāgas konvencijas 13. pantu. Tajā teikts: pieteikuma saņēmējas valsts tiesa vai iestāde var to nedarīt, ja tiek pierādīts, ka persona, institūcija vai kāda cita iestāde, kas uzņēmusies rūpes par bērnu, viņa aizvešanas vai aizturēšanas laikā nav izmantojusi savas tiesības uz aizbildnību vai ir piekritusi aizvešanai vai aizturēšanai, vai nav iebildusi pret to. To var nedarīt arī tad, ja pastāv nopietns risks, ka atdošana sagādās bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu vai kā citādi radīs bīstamu situāciju.
Tāpat tiesa vai administratīvā iestāde var nedot rīkojumu par bērna atgriešanos, ja viņš pats iebilst pret atgriešanos un ir sasniedzis tādu vecumu un brieduma pakāpi, lai spētu atbildēt par saviem uzskatiem. Šādos gadījumos jāņem vērā arī informācija par bērna sociālo stāvokli, ko sniedz pastāvīgās dzīvesvietas kompetenta valsts iestāde.
Ja tiesa izdod rīkojumu par nepilngadīgā neatdošanu atpakaļ, tiesai nekavējoties jānosūta rīkojuma un ar to saistīto dokumentu kopijas (īpaši tiesas sēžu stenogrammu kopijas) uz valsti, no kuras bijis pieprasījums, tātad šajā gadījumā uz Latviju. Tieslietu ministrija šos dokumentus savukārt pārsūtīs attiecīgajai tiesai, informējot arī bāriņtiesu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmumu.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
