“Dēls atbrauc no Vācijas, saķer galvu un saka – mamma, kā jūs varat ar tādām cenām vispār ko nopirkt?” Sašutusi skatītāja iztaujā LTA prezidentu Danusēviču 218
TV24 raidījumā “Uz līnijas” kāda skatītāja, kuras dēls ar ģimeni dzīvo Vācijā, uzdeva jautājumu raidījuma viesim Henrikam Danusēvičam, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidentam (LTA) par produktu cenu atšķirībām Latvijā un Vācijā: “Viņš, kad atbrauc uz Latviju, saķer galvu un saka – mamma, kā jūs varat ar tādām cenām vispār kaut ko nopirkt? Un vēl – kāpēc Francijā varēja ātri noregulēt cenu pieauguma līmeni, bet mums nevar izdarīt neko? Nu, cik ilgi pensionāri varēs to pavilkt?”
Uz jautājumu LTA prezidents Danusēvičs atbildēja, sakot: “Divas lietas. Pirmkārt, piecenojums nekur netiek regulēts – tā vismaz ir Eiropas Savienībā (ES). Ir atsevišķas valstis ārpus ES, kas nosaka piecenojumu produktiem, tā saucamajiem, pirmās nepieciešamības produktiem, bet tās ir atsevišķas valstis, kuras neietilpst ES. Attiecībā par cenām, protams, ja cilvēks ikdienā iepērkas Vācijā tajā pašā “Lidl”, tad, paskatoties un aizejot uz “Rimi”, viņš redz pilnīgi citas cenas un tad uzdod šo jautājumu. Bet šeit jautājums jau ir par pirktspēju. Mēs zinām, kādas algas ir Vācijā, kur 3600 eiro skaitās normāla alga, varam paskatīties vēl tālāk uz Norvēģiju – tur arī ir augstākās cenas un augstākās algas. Jo katrs algas pieaugums arī paceļ preces cenu, jo darbiniekam, kas saražo un kas tirgo, arī ir jāmaksā lielāka alga.”
Kas varētu veicināt pārtikas preču cenu samazinājumu, – varbūt ir kādas metodes, piemēram, konkurences veicināšana? Uz šo raidījuma vadītājas jautājumu Danusēvičs atteica, ka šobrīd redzams Latvijā, ka vidējās preču cenas krītas un visu nosaka pircēju izvēle, kurā veikalā viņš iepērkas.
“Protams, pircēju izvēle ietekmē veikalus. Cita lieta ir, kad tā ir globālā ķēde. Tad, protams, šī te ietekme ir relatīvi zema, ja nenotiek vispārējs boikots, kā mums kādreiz bija noteiktu iemeslu dēļ, tad, protams, ķēde to izjūt. Bet šajā gadījumā jau mēs redzam, ka skandināvu valstis cīnās pret globālajiem ražotājiem, kas vēl arvien Krievijā maksā nodokļus kara uzturēšanai. Tad tur pašlaik notiek gan boikots, gan produkti tiek izmesti no plauktiem, bet Latvijā viņi arvien normāli cirkulē ar atsevišķiem izņēmumiem. Piemēram, IKEA ir pārtraucis šo produktu tirdzniecību. Tā ir…Ja pircēji ir mazaktīvi, tad attiecīgi viņi dzīvo ar tām cenām vai tiem produktiem, kurus viņi var atļauties,” tā “Uz līnijas” pauda Danusēvičs.
Protams, ir arī šis te jautājums par šo cilvēku pietiekošu nodrošinātību. “Negribas apvainot valdību, ceru, ka neskatās šobrīd raidījumu… Ja tu saņem 10 tūkstošus eiro lielu algu, tad tu nesaproti to cilvēku, kurš saņem 1000 eiro algu. Tāda ir tā izpratne! Arī diskusijās mums ir bijis par to pašu nelaimīgo depozītu…Pārvaldes priekšniece saka: vai tad grūti pārdevējai tur drusku piepalīdzēt savākt atkritumus no depozīta, es arī mājās šad tad kaut ko uzkopju? Ja tu saņem 10 tūkstošus, tad tā var būt ir izklaide, izprieca…pārģērbties par ubagu un pasēdēt uz ielas, tas arī savs relaksācijas veids…Bet, vai tas ir ikdienas pienākums cilvēkam? Nu, tas tā nav,” tā skaidroja LTA prezidents Danusēvičs.
