“Dēls ar labu izglītību, bet bez krievu valodas zināšanām Rīgā gadu meklēja un neatrada darbu” – iezīmējas problēma darba tirgū 377
55% latviešu jauniešu iespējas darba tirgū negatīvi ietekmējusi krievu valodas nezināšana – vēsta Latviešu valodas aģentūras pētījums.
“Rīgā lielākajā daļā darba sludinājumu atklāti vai slēpti pieprasa krievu valodas zināšanas. Tas ir gan diskriminējoši, gan aizskaroši. Mans dēls jau kādu laiku meklē darbu (nepārvalda krievu valodu) un situācija ir diezgan bēdīga. Būs droši vien jādodas uz ārzemēm,” šis ir citāts no kādas mātes rakstītā sociālajos tīklos.
“Dēls ar labu izglītību, bet bez krievu valodas zināšanām Rīgā veselu gadu meklēja un neatrada darbu [krievu] valodas prasību dēļ,” piebalso cita māte.
Lai gan krievu valodai nav nekāda oficiāla statusa Latvijā kopš 1988. gada, joprojām bieži sastopami darba sludinājumi, kuros uzņēmēji un pat valsts iestādes pieprasa vai izsaka vēlmi, lai viņu darbinieki pārvaldītu krievu valodu. Daži piemēri pēdējās nedēļās: “Swedbank”, “Gaļas nams Ādaži”, Valsts robežsardze, Rīgas Zooloģiskais dārzs, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts asinsdonoru centrs, “VIADA”, Sertificēšanas un testēšanas centrs Priekuļos, ”Ergo Insurance”, “LATRAPS”, “DHL”, Stradiņa slimnīca, “VALDO”, Medicīnas centrs “ARS”, Veselības centrs “4”, “Tele2”, Kafejnīca “Sala” u.c.
Valsts darba inspekcija, kuru jau 14 gadus vada direktors Renārs Lūsis, lingvistiski sarežģīto situāciju darba tirgū pārzina labi – pērn Darba inspekcijā ienākušas vairāk kā 500 sūdzības par krievu valodas zināšanu prasībām darbiniekiem darba sludinājumos. Sarunā Lūsis skaidro, ka Darba inspekcijas izpratnē Darba likums pašlaik pieļaujot krievu valodas zināšanu prasības darbiniekiem klientu apkalpošanai privātos uzņēmumos. Tāpēc Darba inspekcija neliek uzņēmējiem atteikties no krievu valodas prasībām publicētajos darba sludinājumos. Arī administratīvie sodi tiek piemēroti ļoti reti.
“Privātajā biznesā ir svarīgi nodrošināt klientiem kvalitāti, un ja uzņēmējs saka, ka man tas ir nepieciešams arī svešvalodā, VDI neuzskata, ka šobrīd tas ir likuma pārkāpums. Vismaz noteikti ne Darba likuma pārkāpums,” stāsta Renārs Lūsis.
Atšķirīgu viedokli ir paudusi Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja, juriste Anete Ilves, kas jau janvārī nāca klajā ar skaidrojumu, ka, atsaucoties uz Satversmes 91. pantu par diskriminācijas aizliegumu, krievu valodas prasmju prasība darba ņēmējiem sistēmiski nav pieļaujama: “Darba attiecībās Latvijā galvenajai noteicošajai valodai jābūt valsts valodai. Ja darba attiecībās Latvijā darbiniekam nav iespējams lietot valsts valodu un tiek pieprasīta cita valoda, tad attiecīgi darba devējs veic diskrimināciju pret valsts valodā runājošajiem darbiniekiem.”
“Pastāv izņēmumi, kad cilvēkam nākas runāt svešvalodā, tomēr saskarsmē ar Latvijas iedzīvotājiem, klientiem vai pacientiem – Latvijas iedzīvotāju apkalpošana nav šis attaisnojošais iemesls,” informēja juriste Anete Ilves.
Savukārt cilvēktiesību eksperte, juriste Linda Mazure norāda, ka fakts, ka kāds uzņēmums visiem klientus apkalpojošiem darbiniekiem pieprasa zināt tieši krievu valodu un ne visas citas valodas, kuras klienti varētu pieprasīt, skaidri norāda uz antikonstitucionālu reālas divvalodības uzturēšanu un diskriminējošu raksturu attiecībā uz krieviski nerunājošiem darba meklētājiem.
Bezdarba statistika Rīgas reģionā norāda uz sistēmisku un ilgstošu latviešu jauniešu izstumšanu no darba tirgus
Ekspertes Mazures teikto par latviešu diskrimināciju darba tirgū krievu valodas dēļ apstiprina Latviešu valodas aģentūras 2020. gada sociolingvistiskā pētījuma rezultāti: vairāk kā puse jeb 55% aptaujāto latviešu jauniešu (vecumā 19-34 gadi) atbildējuši, ka saskārušies ar to, ka krievu valodas nezināšana negatīvi ietekmējusi iespēju iegūt darbu.
Arī jauniešu reģistrētā bezdarba statistika par Rīgas reģionu (aprēķinā izmantoti NVA un CSP dati) atklāj šokējošu un nemainīgu tendenci – latviešu jauniešu bezdarba procents pēdējos 9 gados (par agrākiem gadiem nav veikti aprēķini) ir krietni augstāks nekā krievu jauniešu.
2015. gadā latviešu jauniešu reģistrētais bezdarbs Rīgas reģionā bija par 141% augstāks nekā krievu jauniešu.
Rekordaugstie skaitļi atkārtojās 2020. gadā – kovida krīzes laikā – latviešu jauniešu bezdarbs bija bija par veseliem 49% augstāks nekā krievu jauniešu reģistrētais bezdarbs.
Pēdējo gadu laikā reģistrētais jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies, tomēr starp latviešu un krievu tautības jauniešiem joprojām pastāv ievērojamas atšķirības.
Šīs atšķirības latviešu un krievu jauniešu bezdarba līmeņos statistiski pierāda to, ka latviešu jauniešu sistēmiskā diskriminācija darba tirgū, īpaši Rīgas reģionā, krievu valodas dēļ ir reāla, ieilgusi un valdībai to jārisina steidzamā kārtā. Aiz katra no šiem skaitļiem stāv reālas, sagrautas dzīves un nereti Latvijai uz visiem laikiem zaudēts jauns, izglītots darbaspēks.
Vai uzņēmēji un Darba inspekcija interpretē Darba likumu pārāk brīvi un ne pēc likuma gara?
Ar vienu mērķi – apturēt latviešu, īpaši jauniešu, diskrimināciju darba tirgū krievu valodas dēļ, jau 2018. gadā Saeima veica izmaiņas Darba likumā, kas tagad nosaka: “Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai”.
Kā tas nākas, ka Darba likuma izmaiņas nav novērsušas lingvistisko diskrimināciju pret krievu valodas nezinātājiem, lai gan likums nepamatotas svešvalodas prasības darbiniekiem aizliedz?
Sarunā ar Darba inspekcijas direktoru Renāru Lūsi kļūst skaidrs, ka Darba inspekcijai, kam jānodrošina Darba likuma izpilde Latvijā, ir savs – no tiesībsarga un mūsu aptaujātajiem cilvēktiesību ekspertiem atšķirīgs skatījums, kā būtu jātulko gan Satversmes 91. pants, gan Darba likums: “Likumdošanas normās šobrīd nav skaidru aizliegumu prasīt svešvalodu darbiniekiem, piemēram, klientu apkalpošanā, un mēs nevaram darba devējam teikt, ka tā ir diskriminācija, ja prasa.”
Lūsis informē, ka VDI darbojas, balstoties galvenokārt uz Darba likumā rakstīto, kas pašlaik pieļauj svešvalodu prasmju prasības darbiniekiem, ja tās tiek pamatotas. Savukārt Satversmes komentāri, uz kuriem atsaucas tiesībsargs, un kas norāda, ka Latvijas iedzīvotāju apkalpošana nevar būt attaisnojošs iemesls svešvalodu prasmju prasībām darbiniekiem, esot bez juridiska spēka. Tāpēc Darba inspekcijas izpratnē vietējo klientu apkalpošana joprojām esot pamatots iemesls, lai uzņēmējs drīkstētu prasīt krievu valodu saviem darbiniekiem.
Lai gan Lūsis atzīst, ka, piemēram, prasība pārzināt krievu valodu klientu apkalpošanas nodaļu darbiniekiem komercbankās, ierobežo tieši latviešu jauniešu iespēju strādāt Latvijas komercbankās, arī šādās situācijās Lūsis nesaskata Darba likuma pārkāpumus: “Pašlaik atbilstoši Darba likumam konkrētas svešvalodas prasmes prasība, ja darba devējs to var pamatot, nav aizliegta. Ja likumdevējs šo normu mainīs, ierakstot konkrēti Darba likumā: “Valodu prasība ir aizliegta vai valodas, kas nav ES valoda, pieprasīšana darba ņēmējam Latvijā nav atļauta,” tad mēs attiecīgi varēsim reaģēt.”
Privātajā biznesā nav atļauta konstitucionālo tiesību pārkāpšana
Cilvēktiesību eksperte, juriste Linda Mazure norāda, ka darba devēju prasība darbiniekiem zināt un lietot darbā krievu valodu, ir, visupirms, konstitucionālo tiesību lietot valsts valodu jebkur Latvijā ierobežojums, kas varētu būt pieļaujams tikai izņēmuma gadījumā, ja tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs:
“Iebildīšu pieņēmumam, ka viss jāapraksta likumā, citādi valsts izpildvarai ir sasietas rokas. Tā būtu kroplība no juridiskās tehnikas viedokļa. Tiesību normas vienmēr tiek interpretētas to piemērošanas procesā un Valsts darba inspekcijai bija pienākums darīt pēc to mērķa un jēgas, nevis atsaukties uz vienu tiesību principu, piešķirot tam prioritāti pār Satversmē nostiprinātām tiesībām. Privātā biznesā nav atļauta konstitucionālo tiesību pārkāpšana.
Tas nozīmē arī to, ka Latvijas pilsoņiem, kas pieprasa apkalpošanu krieviski, tiek piešķirtas nepamatotas privilēģijas, diskriminējot citus.
Vēl vairāk, privilēģijas krievu valodai, ierobežojot latviešu valodas lietošanu, ir pretrunā ar Latvijas valsts dibināšanas mērķi un jēgu un konstitucionālo identitāti. Darbiniekam arī nav pienākuma runāt katra tūrista dzimtajā vai izvēlētajā valodā.
Turklāt fakts, ka uzņēmums visiem klientus apkalpojošiem darbiniekiem pieprasa zināt tieši krievu valodu, nevis citas valodas, kuras klienti varētu pieprasīt, skaidri norāda uz antikonstitucionālu reālas divvalodības uzturēšanu un diskriminējošu raksturu attiecībā uz krieviski nerunājošiem darba meklētājiem.
Darba inspekcija noveļ vainu uz nepilnīgu likumdošanu, bet varētu teikt, ka ilgstoši sabotē darba devēju piekopto prettiesisko prakšu novēršanu, veicot divvalodības un diskriminācijas piesegšanu. Darba inspekcijai ir proaktīvas rīcības pienākums, lai sistemātisku diskrimināciju un pārkāpumus novērstu. Viņiem vajadzēja sadarboties ar tiesībsargu, bet viņi savā bezdarbībā atklāti to konfrontē.”
Darba likumam jākļūst ļoti konkrētam, lai izslēgtu jebkādas nepareizas interpretācijas iespējas
Kas attiecas uz krievu valodas prasmju prasībām darbiniekiem, Valsts darba inspekcija gan piekrīt tiesībsarga publiski paustajam vienā jautājumā: “Uzņēmējs nedrīkst darbiniekam pieprasīt krievu valodas zināšanas tāpēc, ka kolektīvā sazinās krieviski, vai tāpēc, ka priekšnieks vai kāds kolēģis nav apguvis valsts valodu.”
Darba inspekcija iestājas par to, lai Darba likuma jaunajos grozījumos, pie kuriem pašlaik strādā Saeima, tiktu iestrādāts maksimāli precīzs un skaidrs regulējums, kas attiecas uz valodām.
“Tas ļautu visām pusēm – gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, gan mums kā uzraugošajai iestādei, šos jautājumus interpretēt bez lielām atšķirībām,” skaidro Renārs Lūsis.
Lūsis piebilst, ka nākotnē izvirzot prasības pēc svešvalodas darbiniekam, ja tādas tiek izvirzītas, pamatojumam vajadzētu būt ierakstītam uzreiz sludinājumā, aiztaupot visas šaubas, pamatošanu pēc tam un Darba inspekcijas pastarpinātu iesaistīšanos.
Visām valsts iestādēm ir jāievēro Latvijas Republikas Satversme
“Jebkurai Latvijā esošajai juridiskajai personai, vai tā būtu valsts institūcija vai privātais sektors, ir jāievēro Latvijas Republikas Satversme un Latvijas likumi,” norāda juriste Anete Ilves.
“Iestāžu un uzņēmumu iekšējiem normatīvajiem aktiem un rīcībai ir jāatbilst augstāka juridiskā spēka normām – likumiem, un likumiem ir jāatbilst Satversmē ietvertajam.”
Savukārt dzejniece un publiciste, Jaunās Konservatīvās partijas kandidāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tautā populārās latviešu valodas atbalsta kampaņas “#RunāLatviski” iniciatore un vadītāja Liāna Langa pauž, ka ir nepieņemami, ka latviešu diskriminācijas problēmu darba tirgū krievu valodas dēļ politiķi joprojām nav atrisinājuši tik daudzus gadus pēc neatkarības atjaunošanas.
“Divu gadu laikā, kopš vadu sabiedrisko Latvijas derusifikācijas kampaņu #RunāLatviski, esmu dzirdējusi daudz stāstu par Latviju pametušiem latviešu jauniešiem diskriminējošu prasību dēļ darba tirgū.
Ultraliberāla Darba likuma interpretācija, kurā privātuzņēmēju merkantilās intereses tikušas uzskatītas par augstākām, nekā Satversmes burts un gars, Latvijai nodarījusi postu un zaudējumus – daudzi jaunieši laiž saknes ārvalstīs, tur dzimst viņu bērni, – šie latvieši Latvijai diemžēl būs zuduši,” stāsta Liāna Langa.
“Cerams, ka tuvākajā laikā parlamentā tiks precizēts Darba likums un pēc tam tiks mainīti arī MK noteikumi Nr. 130, kuri pieļauj krievijas valsts valodas klātbūtni Latvijas publiskajā telpā un divvalodību de facto. Mums ir jāizkļūst no rusifikācijas slazda, kurā paši sevi esam iedzinuši. Tas ir arī valsts ilgtspējas un drošības jautājums.”
