“Delna” Skanstes tramvaja līnijas projektu uzraudzīs par 300 000 eiro 3
rganizācija “Sabiedrība par atklātību – “Delna”” saņems 300 000 eiro par Skanstes tramvaja līnijas projekta finansējuma izlietojuma uzraudzību, turklāt organizācijai tiks nodrošināta piekļuve visai informācijai, kas ir saistīta ar projektu, kā arī iespēja piekļūt komercnoslēpumam un piedalīties visās sarunās un citos ar projektu saistītos pasākumos.
Kā šodien projekta uzraudzības atklāšanas pasākumā norādīja organizācijas “Sabiedrība par atklātību – “Delna”” direktors Jānis Volberts, “Delna” ir parakstījusi integritātes paktu ar pašvaldības uzņēmumu “Rīgas satiksme” par finansējuma izlietojuma uzraudzību konkrētajā projektā.
Finansējums integritātes pakta projektiem tiek nodrošināts no ģenerāldirektorāta tehniskās palīdzības līdzekļiem, lai finansētu integritātes paktus 11 dalībvalstīs, tostarp Latvijā.
Volberts skaidroja, ka organizācijai būs lielas juridiskas pilnvaras iesaistīties finansējuma izlietojuma uzraudzībā, vērtējot tā izmaksu efektivitāti, kā arī pašu iepirkumu būtību, kā arī vērot, vai viss notiek godīgi un atklāti. Parakstītais līgums paredz, ka “Delnai” būs iespēja ne vien uzraudzīt galveno uzņēmēju iepirkumus, bet arī apakšuzņēmēju iepirkumus.
“Tas ir sadarbības projekts, kura laikā mēs preventīvi, kamēr vēl nav notikuši pārkāpumi, centīsimies strādāt pie iepirkumu dokumentu sagatavošanas un būt būvlaukumā, lai pēc tam varētu apgalvot, ka esam darījuši visu, lai nodrošinātu, ka projekts tiek īstenots pēc labākās prakses,” pauda Volberts.
Organizācijas ieskatā, tai ir jāiesaistās šādu augsta riska projektu īstenošanā, jo īpaši ņemot vērā tuvojošās pašvaldību vēlēšanas. Vienlaikus gan Volberts atzina, ka “Delnai” nav juridisku iespēju ietekmēt citas projekta fāzes, kā tikai piedalīties finansējuma izlietojuma uzraudzībā.
Pamanot kādas iespējamas neskaidrības projekta īstenošanā, “Delnai” būs iespēja lūgt informāciju un paskaidrojumus, norādīja organizācijas pārstāvis Jānis Veide. Līgums arī paredz, ka “Delnai” tiks dota piekļuve visai informācijai, kas ir saistīta ar projektu, kā arī iespēja piekļūt komercnoslēpumam un piedalīties visās sarunās un citos ar projektu saistītos pasākumos. Tāpat līgums paredz iespēju piekļūt informācijai par apakšuzņēmējiem, kas iesaistīti projekta īstenošanā. Organizācija gan nevarēs izpaust komercnoslēpumu, vien darīt zināmu, vai viss ir kārtībā vai nē.
Tāpat līgums paredz iespēju iegūt stipri vairāk informācijas, nekā tā būs valsts iestāžu rīcībā, kas nav izmeklēšanas iespējas, klāstīja Veide. Tomēr organizācijai būs pienākums ziņot tiesībsargājošajām iestādēm par pamanītajiem pārkāpumiem.
Uzņēmuma “Rīgas satiksme” satiksmes un kustības organizācijas direktors Edmunds Zivtiņš uzsvēra, ka Skanstes ielas tramvaja līnijas projekts veidos satiksmes apli, kas dos iespējas attīstīt turpmāko satiksmes infrastruktūru Rīgā un atvieglot pilsētnieku pārvietošanos sabiedriskajā transportā un nokļūšanu uz saviem galamērķiem. Tas arī nozīmē jaunu transporta maršrutu attīstību nākotnē.
Viņš uzsvēra, ka integritātes paktam būtu jāvairo sabiedrības uzticība un tas palīdzēs novērst nelikumīgas rīcības.
Kā skaidroja Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētplānošanas politikas ģenerāldirektorāta eksperte Inguna Kramiņa, liela daļa no Eiropas Savienības fondu projektiem tiek īstenota, izmantojot publiskos iepirkumus, savukārt publisko iepirkumu joma ir visbiežākais iemesls pārkāpumiem un prasībai atmaksāt piešķirto finansējumu.
Meklējot veidus, kā novērst šādas situācijas, nonākts pie secinājuma, ka ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība apjomīgu projektu uzraudzībā. Viena no jaunajām tendencēm ir integritātes paktu noslēgšana, kas veicina labu pārvaldību, taču vienlaikus tā nav vēl viena papildus kontrolējoša institūcija.
Kramiņa pauda, ka šis tramvaja līnijas projekts būs ļoti komplicēts un tas prasīs daudz zināšanu no “Delnas”, lai tā varētu sekmīgi veikts novērotāju funkciju, kas nozīmē, ka organizācija nebūs kontrolējošā institūcija, kāda būs Centrālā un finanšu līgumu aģentūra.
Turpmākajiem četriem gadiem 11 valstīm integritātes pakta projektiem no ģenerāldirektorāta tehniskās palīdzības līdzekļiem būs pieejami 7,2 miljoni eiro. Šādu projektu īstenošana esot izaicinājums visām iesaistītajām pusēm un tas nebūšot vienkārši, sacīja Kramiņa.
“Delnai” projekta uzraudzības īstenošanā būs pieejami aptuveni 300 000 eiro.
“Būs arī kļūdas, bet ceru, ka mēs daudz no tā iemācīsimies,” piebilda Kramiņa. Šī būšot arī iespēja apmainīties ar informāciju ar citām dalībvalstīm, kurās tiek īstenoti šādi integritātes pakti. Piemēram, Sardīnijā tiekot īstenots līdzīgs projekts – par pilsētas tramvaja līnijas izveidi.
“Delna” sola, ka tās mājaslapā tiks ievietota jaunākā informācija par projekta īstenošanu un to, kādi ir nākamie soļi tā realizācijā. Sabiedrībai tiks arī skaidroti pieņemtie lēmumi, un tai būs pašai iespēja ziņo par aizdomīgām darbībām.
Organizācijas direktors Volberts arī uzsvēra, ka tramvaja līnijas izveides projekta finansējuma izlietojuma uzraudzībā aktīvi vajadzētu iesaistīties arī sabiedrībai. Atzīstot, ka nevēlas vilkt paralēles ar Barona ielas izbūves projektu, viņš tomēr aicināja iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, kad šķiet, ja projekta īstenošana nenotiek tā, kā tas ir paredzēts. Pēc ziņojumu saņemšanas varēšot pārbaudīt, kas notiek būvlaukumā un vai faktiskā situācija atbilst projekta plānam un iepirkumam.
Jau ziņots, ka Rīgā ir iecerēts izbūvēt jaunu tramvaja līniju Skanstes ielas virzienā, Lielo kapu tuvumā, kas satracinājis daļu rīdzinieku, kuri pārmet mirušo piemiņas zaimošanu.
Rīgas dome un “Rīgas satiksme” gan ir solījušas, ka tramvaja līnija ies tikai pa Senču ielu, neaizskarot Lielo kapu teritoriju, bet Rīgas domes Satiksmes departaments ir izsūtījis vēstules 46 zemes īpašniekiem par teritoriju, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās, atsavināšanu.
