“Delna” izsakās, kā būtu palielināms valsts budžeta finansējums politiskajām partijām 1
Valsts budžeta finansējums politiskajām partijām būtu palielināms, samazinot pieļaujamo privātpersonu ziedojumu apmēru, lai veicinātu politisko partiju neatkarību un stabilitāti, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda “Sabiedrības par atklātību Delna” direktore Liene Gātere.
Gātere norādīja, ka doma ierobežot partiju finansējumu ir apsveicama. Skatoties uz datiem par ziedojumiem, biedrības pārstāve redzot, ka ir virkne partiju, kurās ir mazs cilvēku loks, kas ziedo lielas summas.
Viņasprāt, koalīcijas panāktā vienošanās par maksimālās summas ierobežojumiem jeb griestiem, ko partija varēs saņemt gan no valsts, gan privātajiem ziedotājiem, nemazinās to, ka kādas partijas būs atkarīgas no dažiem lielajiem ziedotājiem, kaut arī viņu sniegtais finansējums mazināsies.
Biedrības direktore uzsvēra, ka būtu efektīvāk ilgtermiņā stiprināt partiju neatkarību un mazināt naudas ietekmi politikā.
“Ja ierobežotu vienu limitu un ierobežotu to krasi, ka, piemēram, viena ziedojuma limits ir 2000 eiro, tad var ierobežot kopējos finansējuma griestus,” uzskata Gātere. Tomēr, viņasprāt, kopējo finansējuma griestu noteikšanai nav nozīmes, ja nesamazina viena ziedojuma apmērus.
Gātere pastāstīja, ka biedrība izteikusi priekšlikumus Saeimas deputātiem, kas paredz to, ka grozījumos “Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” jānosaka griestus viena ziedojuma apmēram, ko drīkst veikt viena privātpersona.
“Un viena ziedojuma apmēru būtu jāsamazina par desmit reizēm, kas būtu virs 2000 eiro un tuvotos viena darba cilvēka algai,” uzskata biedrības direktore.
Tāpat “Delna” bija aicinājusi Saeimu, lemjot par likumprojektu, ņemt vērā biedrības priekšlikumus, “kas nodrošinātu plurālismu, politisko partiju stabilitāti un caurspīdīgu to finansēšanu, kā arī mazinātu privātās naudas ietekmi politikā”.
Biedrība bija izstrādājusi priekšlikumus un 21.oktobrī tos nosūtīja Saeimas deputātiem, kas paredz noteikt finansējumu pamata funkciju nodrošināšanai katrai partijai, kura pārsniegusi divu procentpunktu barjeru Saeimas vēlēšanās – 190 000 eiro apmērā gadā, kā arī noteikt, ka valsts finansējuma saņemšanas gadījumā fiziskas personas veikta ziedojuma politiskajai partijai maksimālā summa gadā nedrīkst pārsniegt piecas minimālās mēnešalgas, tādējādi mazinot privātās naudas ietekmi politikā.
“Delna” uzskata, ka likumprojekta normas nav tikušas pienācīgi apspriestas ar politisko partiju finansēšanas jomas ekspertiem un sabiedrību.
“Likumprojekts tika izstrādāts un iesniegts nevis kā patstāvīgs grozījumu projekts, bet gan tika izstrādāts vienlaicīgi ar un iekļauts gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu pavadošo likumprojektu paketē,” vēstulē Saeimas deputātiem uzsvēra biedrība.
Vienlaicīgi, biedrība vēstulē pauda, ka valsts finansējuma politiskajām partijām palielināšana, samazinot pieļaujamo privātpersonu ziedojumu apmēru, veicinātu politisko partiju neatkarību un stabilitāti un ir atbalstāma, turklāt, nosakot, ka grozījumi likumā stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī, veicinātu politisko partiju neatkarību jau uz 14.Saeimas vēlēšanām.
Jau ziņots, ka Saeima trešdien ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja kritizētos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz no nākamajā gadā būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, šiem mērķiem papildus piešķirot četrus miljonus eiro.
Šos grozījumus ir atbalstījusi valdība un tie iekļauti kopējā 2020.gada valsts budžeta likumprojektu paketē.
Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju.
Par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro.
Jau tagad ir prognozējams, ka galīgajā lasījumā deputāti atbalstīs ievērojami citādāku likumprojektu.
Likumprojekta izstrādes gaitā tajā paredzēts iestrādāt arī koalīcijas jaunāko vienošanos par maksimālās summas ierobežojumiem jeb griestiem, ko partija varēs saņemt gan no valsts, gan privātajiem ziedotājiem – 2020.gadā šī summa kopumā varētu veidot 838 500 eiro, bet tā palielinātos, pieaugot minimālajai algai.
Vienošanās ir “griestus” noteikt 1950 minimālo mēnešalgu apmērā gadā ar mērķi samazināt privāto ziedotāju ietekmi. Līdz ar to maksimālā summa 2020.gadam varētu veidot 838 500 eiro, savukārt no 2021.gada, ja minimālā alga tiks paaugstināta līdz 500 eiro, maksimālā summa jau varētu sasniegt 975 000 eiro.
Tāpat panākta vienošanās par ierobežojumiem maksimālajai summai, ko partijām varēs ziedot viena privātpersona. Plānots, ka Saeimā iekļuvušām partijām viena privātpersona varēs ziedot līdz piecām minimālajām algām – 2150 eiro 2020.gadā un provizoriski 2500 eiro no 2021.gada.
Savukārt partijām, kas būs saņēmušas 2% līdz 5% vēlētāju balsu – 12 minimālās algas jeb attiecīgi 5160 eiro 2020.gadā un provizoriski 6000 eiro no 2021.gada. Pārējām partijām, kas nebūs sasniegušas 2% atbalstu, maksimālā ziedojuma summa no privātā ziedotāja būtu 20 minimālās algas jeb 8600 eiro nākamgad un provizoriski 10 000 eiro no 2021.gada.
