“Ukraiņu varoņi Ukrainai ir vajadzīgi dzīvi,” Zelenskis par “Azovstaļ” 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Turpinoties intensīvām kaujām citās frontēs Ukrainas austrumos, naktī no pirmdienas uz otrdienu no Krievijas armijas aplenktās rūpnīcas “Azovstaļ” Mariupolē pēc iepriekšējas Ukrainas un Krievijas vienošanās un panāktās uguns pārtraukšanas izvesti 264 Ukrainas karavīri. Par to paziņojušas gan Ukrainas, gan Krievijas amatpersonas, un to apstiprina arī aģentūras “Reuters” foto. Tomēr Ukrainas amatpersonas un armijas Ģenerālštābs notikušo sauc par “evakuāciju”, kamēr Krievijas Aizsardzības ministrija lieto formulējumu “kaujinieki padodas gūstā”.
Varoņus vajag dzīvus
Sarunu detaļas nav zināmas, taču pirmdien tika paziņots, ka Krievija piekritusi ievainoto ukraiņu karavīru evakuācijai no “Azovstaļ”, ja tos izvedīs uz krievu okupēto teritoriju. Iespējams, bija pēdējais brīdis, jo ukraiņu medijos nedēļas nogalē parādījās ziņas, ka pārtikas rūpnīcas aizstāvjiem atlicis burtiski dažām dienām, bet par ārkārtīgi smagajiem dzīves apstākļiem pazemē, ūdens un medikamentu kritisko trūkumu tika ziņots jau sen. Evakuācijas aculiecinieki žurnālistiem pastāstīja, ka no “Azovstaļ” teritorijas izbraukuši aptuveni desmit autobusi ar ukraiņu karavīriem.
Pieci autobusi ar 53 smagi ievainotajiem evakuēti uz medicīnas iestādi Novoazovskā, bet 211 karavīri pa humāno koridoru aizvesti uz Olenivku. Abas apdzīvotās vietas atrodas Krievijas atbalstītās “Doneckas tautas republikas” grupējumu okupācijas zonā. Nav skaidrs, kāds ir evakuēto karavīru statuss, vai viņi skaitās karagūstekņi, taču no Ukrainas aizsardzības ministra vietnieces Hannas Maļaras skaidrojuma izriet, ka viņus paredzēts apmainīt pret ukraiņu gūstā esošajiem krieviem.
Iepriekš gan pulka “Azov” komandieri, gan karavīru radinieki vairākkārt uzsvēruši, ka azoviešiem nonākšana gūstā, dēļ “īpašās” Krievijas armijas un Donbasa separātistu attieksmes pret šo vienību, diezgan droši nozīmētu nogalināšanu vai spīdzināšanu un turēšanu necilvēcīgos apstākļos. Balstoties neoficiālā informācijā, mediji vēl pirms pāris dienām apgalvoja, ka “Azovstaļ” aizstāvju apmaiņu esot strikti noraidījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Iebilst arī Krievijas Valsts dome.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā pirmdienas nakts uzrunā atklāja, ka sarunās piedalās arī Starptautiskais Sarkanais Krusts un ANO. “Gribu pasvītrot, ka ukraiņu varoņi Ukrainai ir vajadzīgi dzīvi. Tas ir mūsu princips. Domāju, šos vārdus sapratīs katrs adekvāts cilvēks,” tā Zelenskis. Viņš solīja, ka turpinās sarunas par visu “Azovstaļ” aizstāvju glābšanu: “Darbs, lai puišus atgrieztu mājās, turpinās. Un šim darbam nepieciešams delikātums. Un laiks.”
Evakuācija vai gūsts
Ukraiņu mediji apgalvo, ka īsi pirms evakuācijas “Azovstaļ” pazemes struktūrās, ko veido padomju laikā civilās aizsardzības vajadzībām izbūvēta patvertņu un tuneļu sistēma, atradušies ap 600 ukraiņu karavīru, tostarp ļoti daudz ievainoto. Viņiem medikamentu un pienācīgās aprūpes trūkuma dēļ antisanitāros apstākļos bija minimālas iespējas izdzīvot.
Kaut parasti min, ka rūpnīcu aizstāvējis ar drosmi un nepiekāpību slavenais pulks “Azov”, īstenībā “Azovstaļ” nosacīto garnizonu veido ļoti dažādu vienību un ieroču šķiru karavīri – līdzās “Azov” cīnās arī ukraiņu policisti, robežsargi, jūras kājnieki, nacionālās gvardes un teritoriālās aizsardzības kaujinieki. Aptuveni reizē ar evakuāciju Ukrainas armijas Ģenerālštābs izplatīja paziņojumu, ka Mariupoles garnizons savu uzdevumu izpildījis, tāpēc vienību komandieriem tagad pavēlēts saglabāt karavīru dzīvības.
Pulka “Azov” pārstāvji uzsvēruši, ka tiem 82 dienas izdevies piesaistīt lielus pretinieka spēkus Mariupolei, ļaujot Ukrainas armijai pārgrupēties. Uzskata, ka Mariupoles un “Azovstaļ” sīvās pretošanās dēļ Krievijai nācies pie tās turēt ap 20 tūkstošus karavīru, kas citādi būtu izmantoti citos virzienos. Pilnīgā Krievijas armijas blokādē pilsēta nonāca 1. martā, nedēļu pēc karadarbības sākuma.
Savukārt aprīļa beigās par pēdējo ukraiņu aizsardzības cietoksni kļuva “Azovstaļ” metalurģiskā kombināta teritorija. Ukrainas amatpersonas pēdējās nedēļās vairākkārt aicināja Krieviju ļaut evakuēt kaut ievainotos un jautājumu pacēla starptautiskā līmenī. Turcija piedāvāja izvest “Azovstaļ” teritorijā esošos kuģī pa jūru un garantēt, ka evakuētie karavīri līdz kara beigām karadarbībā Ukrainā vairs nepiedalīsies.
Krievija nereaģēja vai uzstāja uz beznosacījumu kapitulāciju. Ukrainas medijos ziņu par “Azovstaļ” evakuāciju nav daudz. Daļa sabiedrības sociālajos tīklos pauž, ka “evakuācija” ir tikai maskējošs jēdziens, jo būtībā “Azovstaļ” aizstāvji “nodoti krievu gūstā”. Ukrainas amatpersonas iepriekš vairākkārt uzsvērušas, ka Mariupoles aizstāvju atbrīvošana militāras operācijas ceļā būtu notikusi jau sen, ja vien Ukrainas armijai būtu tādas iespējas.
