Kā noskaidrot cēloni 0
Smagos gadījumos urīns biksēs pil, pat guļot un sēžot. Biežāka ir tā sauktā slodzes nesaturēšana – klepojot, šķaudot, kā arī nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm. Šāda nesaturēšana var būt arī minimāla un rasties vien lielas slodzes laikā.
Par vainas nopietnību var spriest pēc mainīto ieliktņu skaita un apakšbikšu svara vakarpusē. Ja vīrietis maina apakšveļu reizi trijās dienās vai arī divu dienu laikā izlietojis tikai vienu paketi, nevar runāt par nopietnu urīna nesaturēšanu. Šādā gadījumā nav nepieciešama specifiska ārstēšana, pietiks ar muskuļus stiprinošiem vingrinājumiem.
Lai saprastu, kā rīkoties, vispirms jāzina, kad un kā kungs nesatur urīnu, cik bieži čurā, kāda ir urīna strūkla. Piemēram, ja rodas pēkšņa vajadzība urinēt, vainīgs ir kairināts urīnpūslis, kas nelaikā spiež laukā urīnu, vāji muskuļi vai to defekts.
Nāksies veikt ultrasonogrāfiju ar pilnu un tukšu urīnpūsli, nosakot tajā atlieku urīnu un pārliecinoties, vai nav urīnpūšļa darbības traucējumu, kas ietekmē tā sieniņas saraušanās spējas.
Urodinamiskajos izmeklējumos var noskaidrot, kā strādā urīnpūslis, urīnizvadkanāls, slēdzējmuskuļi, kā arī starpenes muskulatūra. Reizēm nepieciešama uroflaumetrija – urīna strūklas pārbaude, analizējot urīna plūsmu, kā arī invazīvi urodinamiskie izmeklējumi, kad urīnpūslī un resnajā zarnā ievada katetrus, lai pārbaudītu urīnpūšļa, urīnizvadkanāla un tā slēdzējmuskuļa funkciju.
Urodinamiskos testus iesaka veikt pirms plānveida prostatas operācijas, lai pārliecinātos, kā urīnpūslis un slēdzējmuskulis reaģē uz tā pildījumu, kā tajā mainās spiediens, kā tiek noslēgts urīnizvadkanāls. Dažās valstīs šādas pārbaudes izdara visiem vīriešiem pirms plānveida prostatas operācijas, lai laikus konstatētu potenciālas problēmas. Pilnīgi visiem izdarīt urodinamiskos testus nav mērķtiecīgi, uzskata speciālists.
Problēma pēc operācijas
Atsevišķos gadījumos urīna nesaturēšana mēdz rasties pēc labdabīgas prostatas hiperplāzijas operācijas, kurā skarts urīnizvadkanāla slēdzējmuskulis. Dažreiz tas jau iepriekš bijis vājš, taču pēc operācijas rodas vēl lielāka slodze. Tomēr būtu aplami atturēties no prostatas ķirurģiskas ārstēšanas, jo parasti tā urīna saturēšanu neietekmē. Jāņem vērā, ka, arī slimībai progresējot, radīsies dažādi nepatīkami simptomi.
Prostatas vēža gadījumā, radikāli operējot priekšdziedzeri un pat izmantojot mūsdienīgu ķirurģijas tehniku, urīna nesaturēšana vēlāk sagādā raizes līdz 5% kungu. Jo problemātiskāka bijusi čurāšana pirms operācijas, jo muskulis vājāks un lielākas problēmas iespējamas arī pēc tam.
Pēc prostatas operācijas urīnpūslis tiek sašūts ar urīnizvadkanālu, slēdzējmuskulis vienmēr tiek vairāk vai mazāk traumēts vai nedaudz pavilkts uz augšu. Rēta veidojas laikā līdz sešiem mēnešiem, tāpēc tikai pēc tam ārsts var prognozēt tālāko situāciju.
Pirmajā mēnesī slēdzējmuskuļa traumatizācijas un citu anatomisku iemeslu dēļ urīna nesaturēšana, visbiežāk – fizisku aktivitāšu laikā, ir gandrīz visiem, taču parasti tā laika gaitā mazinās.
Kā stāsta dakteris Armands Bāliņš, 10–20% pacientu urīna nesaturēšana saglabājas 3–6 mēnešus, taču pēc gada šāda nopietna problēma joprojām ir 1–6% vīriešu. Tad var līdzēt operācija, ievietojot speciālas saites, ar kurām piespiež urīnizvadkanālu, vai arī mākslīgu slēdzējmuskuli. Tiesa, tā ir ievērojami sarežģītāka nekā sievietēm, un valsts to neapmaksā.
Problēmu var mazināt fizioterapijas procedūras, piemēram, elektroforēze, jonoforēze, kas uzlabo asinsriti un stiprina muskuļus.
Var mēģināt izmantot speciālas vibratoram līdzīgas ierīces, kas rada elektrisku kairinājumu. Tās visdrīzāk palīdzēs, ja ir vāji muskuļi, taču, ja operācijas laikā muskulis pārgriezts un izveidojusies blīva rēta, efekta varētu arī nebūt.
Jo sliktāks vīrieša vispārējais fiziskais stāvoklis, jo vājāka urīnu noturošā muskulatūra. Ja vēl pirms operācijas kungs ar šo problēmu ticis galā, pēc tās var būt grūtāk, jo līdz ar prostatas izņemšanu slēdzējmuskulim palielinās slodze.
Ja slēdzējmuskulis ir bojāts tikai daļēji, to, tāpat kā citus muskuļus, iespējams trenēt, vismaz pāris sekundes maksimāli sasprindzinot un pēc tam atslābinot. Ja čurājot izdodas urīna strūklu aizturēt līdz desmit sekundēm, tad vingrināties var, piemēram, skaldot malku vai darot kādu citu fizisku darbu. Lai gūtu panākumus, treniņš vajadzīgs regulāri – reizi stundā 3–4 reizes pēc kārtas.
Ja nesanāk mobilizēties un darboties pašam, sākumā vingrinājumus var veikt kopā ar fizioterapeitu, izmantojot bioatgriezeniskās saites metodi (biofeedback). Lietojot īpašu aparatūru, speciālists iemācīs, kā to darīt vispareizāk.
