Delikāta problēma – aizcietējums. Cēloņi – pat depresija. Risinājumi 0
Dažiem vēders darbojas kūtri visu mūžu, taču dzīvi pārāk nebojā, bet daudziem aizcietējums sagādā ciešanas, jo zarnu iztukšošanās notiek ar lielu fizisku piepūli. Pats par sevi saprotams, ka, maz ēdot vai ievērojot striktu diētu, vēders strādās gausāk. Taču, ja lielo darīšanu bez zināma iemesla nav bijis jau trīs dienas vai arī tās notiek ar lielām grūtībām, būtu jānoskaidro, kas par vainu. Svarīgi apzināties, ka aizcietējums ir simptoms, nevis slimība, uzsver klīnikas Pokto proktoloģe Baiba Putiniņa.
Noteikti nedrīkst ignorēt tādas pavadošas problēmas kā sāpes, vēdera pilnuma sajūta, gļotu un asins piejaukums izkārnījumiem, hronisks nogurums, svara zudums. Aizcietējums, kas mijas ar caureju, var liecināt par kairinātu zarnu sindromu, resnās zarnas iekaisumu vai vēzi.
Negrib vai nevar?
Aizcietējums veidojas, ja resnā zarna uzsūc sevī pārāk daudz šķidruma, uztura masa pa zarnām pārvietojas ļoti lēni, ir bojāti starpenes muskuļi vai arī ir kāds šķērslis kuņģa un zarnu traktā.
Šī problēma nav sveša līdz pat 50% cilvēku. Lielākoties tā skar pēc 60 gadu vecuma, visbiežāk sievietes, kuras dzemdībās guvušas iegurņa traumas.
Izplatītākie kūtras vēdera izejas cēloņi ir vienveidīgs, šķiedrvielām nabadzīgs uzturs un mazkustīgums.
Ja pacients sūdzas par aizcietējumu, ārsts parasti jautā: vai negribas doties lielajās darīšanās vai arī vēlme ir, taču atviegloties ir grūti vai pat neizdodas. Pirmajā gadījumā mērķtiecīgāk apmeklēt gastroenterologu, otrajā – proktologu.
Kāpēc ciets?
Aizcietējuma cēloņi var būt dažnedažādi: saistīti ar zarnu muskuļu vājumu un atslābumu, iedzimts anatomisks defekts – pagarināta lokveida zarna, mehāniski cēloņi, proktoloģiskas saslimšanas, jo ir sāpes, asiņošana un bailes apmeklēt tualeti, tāpēc tiek apzināti aizkavēta vēdera izeja.
Sastrēgums vēderā mēdz rasties atsevišķos dzīves periodos, piemēram, nereti tas bojā dzīvi grūtniecēm, jo palielinātā dzemde nospiež zarnas. Savukārt jaunajām māmiņām problēmas rodas, ja dzemdībās plīsumu vai griezumu dēļ tikuši mehāniski bojāti muskuļi.
Aizcietējumu rosina hroniskas slimības, piemēram, endokrīnas saslimšanas, asinsvadu patoloģijas, iekaisīgas zarnu slimības un psihes izmaiņas, piemēram, depresija.
Tas var būt saistīts ar dzīvesritma izmaiņām, piemēram, dažiem šāda problēma rodas ceļojumā psiholoģisku iemeslu dēļ vai arī tāpēc, ka nav brīvi pieejamas tualetes, tāpēc tiek mazāk ēsts un dzerts. Vēdera izeja ar laiku mēdz pasliktināties, vajadzību bieži apspiežot, jo nav laika vai iespēju apmeklēt labierīcības.
Bieži vien vēderu padara cietu lietotie medikamenti: nomierinoši un urīndzenoši līdzekļi, antidepresanti, atsevišķas zāles, ko izmanto sirdsslimību ārstēšanai, dzelzs preparāti, narkotiskie pretsāpju līdzekļi. Par to, vai iespējama tāda blakne, var izlasīt lietošanas pamācībā.
Kā noskaidrot cēloni
Pirms ķeras pie pašārstēšanās, svarīgi zināt aizcietējuma cēloni, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem, lai neielaistu kādu kaiti.
Gremošanas trakta darbību var pārbaudīt, nosakot zarnu tranzīta laiku, vairākas dienas ieņemot speciālas kapsulas, kas satur īpašus marķierus, un veicot vēdera dobuma rentgenuzņēmumu. Tā iespējams noteikt, vai zarnu darbība ir pārāk gausa vai arī tajās ir kāds šķērslis.
To, kāpēc radušās grūtības nokārtoties, var pārliecināties, izdarot rentgenoloģisku izmeklējumu defekogrāfiju ar kontrastvielu, kura laikā izvērtē anatomiskas un funkcionālas izmaiņas.
Anorektālā manometrija ļauj pārbaudīt zarnu muskuļu darbību: vai tie ir pārāk atslābuši vai tieši otrādi – saspringuši un vēdera izejas laikā nespēj atbrīvoties.
Hronisku aizcietējumu radītās komplikācijas iespējams noskaidrot ar rektoskopiju, taisno zarnu izmeklējot ar speciālu ierīci, bet resno zarnu visprecīzāk var pārbaudīt, veicot fibrokolonoskopiju.
Pilnvērtīgs uzturs un kustības
Viens no biežākajiem aizcietējumu cēloņiem ir nesabalansēts uzturs un striktas diētas ievērošana.
Zarnu darbībai īpaši svarīgas ir šķiedrvielas, kas rodamas augļos, dārzeņos un graudu apvalkos, kā arī skābpiena produkti, kuri satur tām tīkamas baktērijas.
Jogurtam vai kefīram var pievienot tējkaroti kliju vai linsēklu. Taču, ja ir resnās zarnas divertikuloze, kad tajā izveidojušās kabatiņas, tās ne vienmēr ir ieteicamas un pārdozējot var būt pat bīstamas.
Jebkurā gadījumā nevajag pārcensties. Šķiedrvielas uzņemot pārāk bagātīgi, var gadīties, ka zarnu trakts tās nespēs pārstrādāt un nosprostosies, sāksies rūgšanas process un uzpūtīsies vēders. Īpaši tas attiecas uz bērniem. Turpretī termiski apstrādātus dārzeņus var celt galdā droši, jo tie šādas problēmas sagādā ļoti reti.
Daudzi novērojuši, ka vēders iziet sliktāk, uzņemot daudz olbaltumvielu, piemēram, bieži ēdot gaļu, kā arī balto miltu izstrādājumus. Aizcietējumu var rosināt sarkanvīns un stipra melnā tēja, jo satur miecvielas, kurām ir savelkošs efekts, kā arī daudzi citi produkti.
Lai nodrošinātu normālu vēdera izeju, svarīgi uzņemt arī pietiekamu šķidruma daudzumu – aptuveni pusotra litra dienā, lai barības masa vieglāk virzītos pa zarnām.
Būtiskas ir fiziskās aktivitātes, lai tiktu masētas zarnu sieniņas, veicināta zarnu un iegurņa muskuļu darbība. Nereti gausas gremošanas trakta darbības gadījumā lietderīgi doties pie fizioterapeita. Iespējams veikt arī biofeedback treniņu starpenes muskuļiem, ko nozīmēs un piemērotāko programmu izveidos proktologs. Var līdzēt arī vēdera masāža pulksteņa rādītāju kustības virzienā.
Neļaut zarnām slinkot
Aizcietējums ne tikai bojā pašsajūtu, bet arī rada papildu slodzi visam organismam, draud ar anālās atveres plaisām un plīsumiem, hemoroīdu veidošanos, asiņošanu, sāpēm, pat taisnās zarnas izkrišanu. Biežu un neārstētu plīsumu gadījumā var attīstīties tā sauktie pseidopolipi, kas jāoperē.
Ja resnajā zarnā ir kabatiņas, kas piepildās ar zarnu saturu un neiztukšojas, tajās veidojas tā sauktie koprolīti – izkārnījumu akmeņi.
Pirms panāk zarnu iztukšošanos ar caurejas līdzekļiem vai klizmu, vajadzētu noskaidrot problēmas cēloni. Ja vien iespējams, jācenšas tos nelietot regulāri, jo šādi iespējams izjaukt mikroorganismu balansu zarnās un negatīvi ietekmēt zarnu darbību ilgtermiņā.
Labākā izvēle nebūtu sennas tabletes un tēja, kas izraisa zarnu spazmas, vēdera sāpes, zarnu melanozi, kas nozīmē, ka zarnas sieniņā izgulsnējas brūns pigments, kas traucē izvērtēt izmeklējumu datus. Lietojot sennu regulāri, var rasties pieradums, un tad uzņemto devu nākas arvien palielināt.
Vēdera izeju mīkstinoši medikamenti būtu jāizvēlas atkarībā no aizcietējuma cēloņa.
Ir līdzekļi, kas veicina zarnu peristaltiku, citi atvieglo vēdera izeju, piepildot tās ar šķiedrvielām, vai piesaista šķidrumu, veicina gļotu sekrēciju un mīkstina fēces.
Mūsdienās ūdens klizmas vairs neiesaka lietot, jo tās mēdz izraisīt zarnu bojājumus. Vissaudzīgākās ir mikroklizmas, kas iedarbojas uz taisnās zarnas sieniņu, veicinot tās saraušanos.
Grūtniecības laikā nedrīkst lietot medikamentus, kuri pārāk stimulē zarnu peristaltiku, labāk izvēlēties šķiedrvielas. Šajā dzīves periodā arī citu zāļu lietošana nav vēlama, tomēr labāk lietot vēdera izeju veicinošus līdzekļus nekā mocīties ar aizcietējumu izraisītām komplikācijām.
SVARĪGI
Caurejas līdzekļus nedrīkst lietot, ja zarnās izveidojies nosprostojums, piemēram, vēdera dobumā ir saaugumi, resnajā zarnā audzējs vai liels polips.
UZZIŅA
• Ieteicams ēst regulāri un bieži, mazām porcijām, lai gremošanas trakts darbotos pastāvīgi, izdalītos žults un gremošanas sulas – ja zarnas ir tukšas, vēders strādā kūtri.
• Lai atvieglotu nokārtošanos, pie klozetpoda zem kājām var palikt ķeblīti vai vairākas biezas grāmatas, lai sasprindzinātos vēdera priekšējā muskulatūra.
• Nedrīkst ignorēt defekācijas tieksmi un apzināti kavēt vēdera izeju.
• Laiku, kas paredzēts tualetes apmeklēšanai, vajadzētu pavadīt bez steigas un liekiem traucēkļiem.
KONSULTĒJUSI PROKTO KLĪNIKAS PROKTOLOĢE BAIBA PUTNIŅA
