Mēs nāksim atkal, mēs atgriezīsimies! – mūkot prom, pret debesīm cēla dūrītes LGBT kopienas pārstāvji. Līcīša feļetons 72
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kārtējoreiz Saeimas nama sētnieks ar slotu un šaufeli bija spiests padzīt ēkas priekšā Jēkabielā sapulcējušos gejas, lesbiešus un viņu draugus – atbalstītājus, kuri nedisciplinētā pūlī trokšņoja, traucēja darbu deputātiem, katoliskā uzcītībā protestējot un prasot visu ģimeņu aizsardzību.
Tas ir – prasot tiesības reģistrēt viendzimuma pāru laulību zagsā kā normālu vīrieša un sievietes savienību. Mēs nāksim atkal, mēs atgriezīsimies! – mūkot prom, pret debesīm cēla dūrītes LGBT kopienas pārstāvji.
Šāda uzstājība, vēlēšanās tiranizēt valsts augstāko likumdevēja orgānu, spiediens pildīt it kā neizpildītu Satversmes tiesas spriedumu izpaužas, neraugoties uz skaidrojumu, ko devis Latvijas amatpersona numur viens, konstitucionālo tiesību zinātājs Egils Levits, kurš pilnībā noraidīja izveicīgo advokātu runas un iedomas par valstī iestājušos konstitucionālo krīzi.
Nekādas krīzes nav, prezidents uzsvēra, tas ir mūsu politikas, vērtību jautājums, par ko nepieciešama plašāka diskusija sabiedrībā.
ST spriedumā teiktais ir atrisināts ar labojumu Darba likumā, bet ierosinājumi pavērt ceļu uz viendzimuma pāru laulībām ir būtisks jauninājums, uz kuru jāatbild pilsoņu vairākumam.
Ja nepietiek ar augstas klases valsts pamatdokumenta pārzinātāja juridisko slēdzienu, pievienosim otra prezidenta Valda Zatlera korekti secināto, ka visu ģimeņu aizsardzība ir tikai Satversmes tiesnešu vēlmju sarakstā, kas nav par katru cenu jārealizē un ko parlamentārieši demokrātiskā valstī vēsu prātu var ignorēt.
Satversmes tiesneši pilnmēnesī drīkst gribēt un filozofēt, ka valstij jāuzņemas aizsargāt vīrieša laulību ar četrām sievietēm, bet abu prezidentu lēmums pārliecina – ar neapbruņotu aci redzams, ka viss ir oki-doki, un nav jāiedarbina VAR aparatūra, videoarbitrāža, lai pierādītu, ka 11 m soda sitiens nebija jāpiešķir.
Arī tautas vairākums ir atbildējis, jo balsojot devis varu nacionāli konservatīvai valdībai, savukārt iepriekšējais liberālais eksperiments ir izgāzies, jo četru gadu laikā vēlētāji skaidri pamanīja varaskāri, egoistiskās – nekādā ziņā ne nacionālās, ne latviskās – intereses un augstprātību, kas caurstrāvoja valsts pārvaldē absolūti neprofesionālos, augstiem amatiem nesagatavotos kustības “Par” darboņus, kuru vienīgā sūtība izpaudās prasījumā ratificēt Stambulas konvenciju, lai nepadarītu visas sievietes par verdzenēm, un kopdzīves vai civilās savienības likuma pieņemšanā – kā kuroreiz to gribēja iešmugulēt.
Līdz ar “Par” aktīvistiem kā veca sēta apkrituši arī “Konservatīvie”, kuri pārkrāsoja uzskatus, tādējādi piekrāpdami un liekot vilties saviem piekritējiem, īpaši dievbijīgo ļaužu aprindās. Cilvēku iepriekš uzgāzētā interese par liberālām idejām ir ievērojami atšālējusies, dzimuma maiņas atbalstītāju arī starp latviešiem nebūs pārāk daudz. 14. Saeimā ievēlēti tikai vienpadsmit galēji ekstrēma, superduper “progresīva” viedokļa pārstāvji.
Saprotams, mātei Latvijai katrs bērns ir mīļš un var līdzi just cilvēku personiskai drāmai, ka neļauj vest pie altāra ūsainu dzīvesdraugu baltā kleitē ar līgavas pušķi. Tā ir delikāta guļamistabas lieta. Amoram, bultas šaujot, misējies, mazais velnēns, loka šāvējs, trāpījis garām, raidījis sirsniņā nepareizo šautru. Bet tā ir ļoti šaura Latvijas sabiedrības niša, absolūts iedzīvotāju mazākums, kas piekrīt homoseksuālistu laulību atzīšanai.
Vēlaties pārskaitīt šo skaitli referendumā? Seksuālās minoritātes nevar mašināli censties panākt savu privāto vērtību atzīšanu apstākļos, kad valstī ir problēmu sablīvējumi. Kad nav sakārtoti globālās sasilšanas, klimata neitralitātes, atjaunojamās enerģijas, atkritumu šķirošanas jautājumi, kad notiek spēku sakopošana ekonomiskai transformācijai, Latvijas cilvēku un mājsaimniecību glābšanai no enerģētiskās krīzes un inflācijas radītām sekām.
Vai tiešām negantie delveri parlamenta ēkas laukumā no asociācijas “Mozaīka”, apvienības “Dzīvesbiedri”, citām biedrībām, kas specializējas uz nemieru celšanu un protestiem dzimumjautājumos, neapjēdz, ka Saeimai, valdībai citi darbi darāmi pirmām kārtām?
Ka šobrīd runas par viendzimuma laulībām un it kā pastāvošu geju, lesbiešu diskrimināciju ir līmeņojamas par trešo šķiru?
Ak vai, ar nopūtu jāatzīst, cik tāls ir laiks, kad politiskie spēki nāca ar programmatiskiem uzstādījumiem, ka jānodrošina, lai divi vecāki spēj dzemdināt un izaudzināt trīs bērnus.
