Dekšāres narkobarone un sarežģītās dārza kaņepes: krimināllietu izbeidza, taču “slava” palika 4
“Līdz šim biju vairāk pazīstama kā senioru līnijdeju kolektīva “Bokonu bryuklene” dejotāja, bet tagad mani kopš pagājušā gada augusta kaņepju notikumiem vairāk pazīst kā narkobaroni. Nu esmu lielākā činā un slavena visā Latvijā!” smej Viļānu novada Dekšāres pagasta iedzīvotāja 73 gadus vecā Dzidra Bruzgule, kad iebraucu pie viņas kādā vēlā ziemas vakarā.
Tomēr var nojaust, ka notikušais kundzei atstājis ne tikai tādas atmiņas, par kurām var pasmieties un paironizēt.
Arī neizpratni un rūgtus pārdzīvojumus.
Pērn augustā pie saimnieces mājās ieradās Valsts policija, kurai aizdomas radīja dārzā augošās kaņepes. Policija savāca 363 augus. Ekspertīze gan parādīja, ka šīs kaņepes nesatur narkotiskās vielas. Ierosinātā krimināllieta tika izbeigta. Ziņas par notikumiem Dekšārēs pāršalca visu Latviju.
Daudzi sabiedrībā bija neizpratnē – kāpēc Latgales pensionāre tika padarīta gandrīz vai par noziedznieci, cik pareizi rīkojās policija, kas par ko atbildīgs, un – galu galā – kādas kaņepes un kā vispār var vai nevar Latvijā audzēt?
Senču kaņepes
Dzidra Bruzgule man stāsta, ka uz “Bokānu ozolu” mājām pārcēlās 2010. gadā, no netālām tēva mājām paņemot līdzi kaņepju sēklas. Kaņepes ap tēva māju augušas kopš sendienām. To sēklas sagrūstas vai samaltas un liktas klāt sviestam vai augu eļļai, to saukuši par stoku. Par kaut kādu apreibināšanos neesot bijusi ne doma, ne runa. “Bokānu ozolos” kaņepes augušas kā nu kuru gadu, bet 2018. gada karstajā un sausajā vasarā sazēlušas īpaši labi – tad nu no tuvējā ceļa laikam kāds kuplo audzi arī pamanījis, lēš saimniece. Kaņepes, līdz pat diviem metriem vai pat vēl garākas, bija saaugušas ap māju, ceļmalu, pagrabu, uz lauka.
“Tajā 27. augusta dienā riktīgi satrūkos. Pagalmā iebrauca divi policijas busiņi un vieglais automobilis. Man parādīja papīru, ka uzsākts kriminālprocess par kaņepju audzēšanu un tās jānoņemot ekspertīzei, jo esot aizdomas, ka tās satur narkotiskas vielas. Skaidroju, ka tās ir pārtikas kaņepes, ko audzēju no tēva tēva laikiem, turpinot latgaliskā kulinārā mantojuma tradīcijas un lietoju pašas uzturā. Policisti neņēma vērā arī manu ieteikumu paņemt ekspertīzei pa lapiņai no kādiem vai pat visiem augiem. Tā būtu izdarījuši, pasmaidītu, viens otram rokas paspiestu, bet nē. Man pārmeta, ka nevarot pierādīt, kur dabūjusi sēklas. Un ko tad dotu kāds lielveikala čeks? Tā septiņu cilvēku policistu brigāde cītīgi norāva visas 363 kaņepes, kā egles stūķēja busiņos, kārtīgi nostrādājās. Vienu brīdi domāju, ka ņemšu bomi, redzot šo postīšanu, taču attapu, ka tad mani arestēs par huligānismu,” vasaras notikumus atceras Dz. Bruzgule.
Pasaules gals neesot bijis, bet satraukums pietiekami liels, lai dabūtu dzert sirds zāles.
Pasūdzējusies laikrakstam “Rēzeknes Vēstis”, cilvēki par notikušo ziņojuši sociālajos tīklos, pēc tam citi mediji interesējušies – tā visa valsts uzzinājusi par Latgales saimnieces nedienām.
Manta dabūta atpakaļ sapelējusi
Vēlāk, kad noskaidrojies, ka kaņepēs narkotiskās vielas nav atrastas, Dz. Bruzgule avīzēs un radio saklausījusi Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža atvainošanos. Piezvanījis arī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Pastars un atvainojies par policistu rīcību, sakot, ka viņi pārsteigušies. Piezvanījis pat Saeimas deputāts Andrejs Judins, kurš teicis, ka vajadzētu mainīt likumus un ka lai noteikti prasot kompensāciju par nodarīto skādi.
Pensionāre kaņepes dabūja atpakaļ. Sākumā no Rēzeknes policijas zvanīts un teikts, lai braucot pakaļ, bet kundze atcirtusi: paši paņēmāt, paši arī atvedīsiet! Atvesti 18 maisi ar sažuvušām, sapelējušām kaņepēm, kuras nekur likt. Tās saimniece nolikusi pie sētas, pakaisīs sēklas – varbūt nākamgad kaut kas jau izaugs atkal.
Tāpat Dz. Bruzgulei esot cerības par nodarīto saņemt kompensāciju, jo vērsusies prokuratūrā un Valsts policijā. Atbildes vēl nav saņemtas. Kaņepju sēklas nav dārgas, tur tikai kāds simts eiro sanāktu, bet saimniece vēlas morālo kompensāciju 3000 eiro. Par pārdzīvojumiem, pazemojumu, radīto stresu, kā rezultātā pacēlies asinsspiediens un sākušās veselības problēmas. Jālietojot nomierinoši medikamenti, naktīs nevarot lāgā gulēt.
Judins: “Policijai nav jābaidās atzīt kļūdas”
Vai policija rīkojās pareizi, saskaņā ar likumu? Likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” attiecībā uz kaņepēm teikts, ka “Latvijā aizliegts audzēt (..) Indijas kaņepi (Cannabis sativa subsp. Indica). (..) Šķiedras un sēklu ieguvei, kā arī dārzkopības mērķiem atļauts audzēt sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. sativa). Sējas kaņepju sējumus ierīko tikai atklātā laukā (tās nedrīkst audzēt telpās un segtajās platībās – siltumnīcās vai zem plēves). Zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir iznīcināt savas zemes platībās augošās kaņepes, kuras aizliegts audzēt saskaņā ar šo likumu.”
Kā var saprast, Dz. Bruzgule audzējusi sējas kaņepi, ko mēdz saukt arī par pārtikas vai lauka kaņepi.
Latvijas industriālo kaņepju asociācija uzskata, ka no tām narkotisko vielu marihuānu neiegūstot – šim nolūkam izmanto Indijas kaņepi. Tātad policija rīkojusies nelikumīgi vai vismaz neprofesionāli? Tomēr tik viennozīmīga tā aina nav par Latvijā audzētām kaņepēm un iespēju iegūt no tām marihuānu. Bet vispirms vēl par likumiem un to piemērošanu. Saeimas Juridiskās komisijas krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins uzskata, ka ar likumiem šajā ziņā viss esot kārtībā, problēma ir policijas darbā.
“Sabiedrība vēlas policiju, kas reaģē uz iespējamiem pārkāpumiem. Vai tad mēs gribam vienaldzīgu policiju? No otras puses, rīcībai jābūt samērīgai, nedrīkst rīkoties kā ziloņi trauku veikalā. Principā policiju nosodīt nevajadzētu – sliktāk būtu, ja policija nepievērstu uzmanību, piemēram, kaņepju audzēšanai. Policijai jābūt kā sargsuņiem, kam jārīkojas, ja ir aizdomas par likumpārkāpumu, taču rīcībai jābūt, kā jau teicu, samērīgai: tai jāatspoguļo rūpes par sabiedrību, bet vienlaikus jārespektē privātīpašums. Runājot par konkrēto gadījumu, policijai nebija pareizas metodes, vajadzēja rīkoties saudzīgāk: ir jāizdomā, jāizglītojas, kā rīkoties tamlīdzīgos gadījumos. Un nevajag baidīties atzīt kļūdas. Ar to es domāju gan šo, gan citus gadījumus. Policijai nav jābaidās strādāt, kļūdīties ir normāli, par to pieklājīgi jāatvainojas, jākompensē zaudējumi un jādzīvo tālāk,” domā A. Judins.
Nemāk atšķirt kaņepes?
Latvijas industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis uzskata, ka policija nav mācīta atšķirt Indijas kaņepi no sējas kaņepes: tās ir divas sugas, pirmās lapām ir vairāk apaļi gali, otrās – spicāki. Neesot viegli atšķirt, bet varot. Katrai sugai ir daudzas šķirnes. Pilnīgi skaidrs, ka Dzidras kundzei bijušas sējas kaņepes, tātad legālas. Kas savukārt nozīmējot, ka policijai tās nebija jāaiztiek, uzskata G. Vilnītis.
Kaņepes satur vairāk nekā 60 kanabinoīdus. Par galveno aktīvo vielu uzskata tetrahidrokanabinolu (THC).Tieši šī psihoaktīvā sastāvdaļa rada tik daudz satraukuma, aizdomu, un tās dēļ kaņepju audzēšana un izmantošana lielākajā daļā Eiropas valstu un arī citur tiek pakļauta īpašai regulācijai, kas atšķiras.
Tām kaņepju šķirnēm, kas ir iekļautas Eiropas Savienības šķirņu sarakstā un kuru audzēšanai ir paredzēti atbalsta maksājumi, kopējais THC saturs nedrīkst pārsniegt 0,2%. Izņemot Itāliju, kur izdevies panākt 0,3% normu. Marihuānā, kas ir sažāvētas Indijas kaņepju virszemes daļas, THC sastāvs ir, sākot no vairākiem procentiem līdz pat vairākiem desmitiem procentu, saka G. Vilnītis.
“99% sējas kaņepju šķirņu THC ir no 0% līdz 0,05%. Labi, policija varēja savākt dažas ziedkopas, kurās THC koncentrācija ir vislielākā, bet tāpēc jau nevajadzēja nogriezt visas kaņepes!” uzskata G. Vilnītis. Policijas rīcības aizstāvībai (kad tiek nogriezti un savākti visi augi) gan izskan arī šāds arguments. Proti, ekspertīzei nepietiek tikai ar kādu auga daļu, visus augus atstājot augam. Jo tad audzētājs, jūtot briesmas, kaņepes var likvidēt, un tad policijai nebūs pierādījumu.
“Indijas kaņepēs THC ir no 5% un vairāk. Līdzībās runājot, sējas kaņepe ir kā kefīrs ar 0,1% alkoholu, bet Indijas kaņepe ir kā degvīns ar 40%. Vai kefīru uzskata par alkoholisku dzērienu un to kā tādu kādreiz policija ir izņēmusi pārbaudēm?” arī jautā G. Vilnītis.
Viņš uzskata, ka Latvijā āra apstākļos audzētām ne tikai sējas, bet pat Indijas kaņepēm 0,2% THC nevarot pārsniegt. Indijas kaņepes nav piemērotas mūsu klimatam, tās neienākoties; cita lieta speciāls mikroklimats un apgaismojums siltumnīcās vai telpās. Taču Eiropas dienvidu valstīs THC 0,2% līmenis sējas kaņepēm varot tikt pārsniegts, ja gadās tam piemēroti laika apstākļi, un tad parasti vaina tiekot dalīta starp sēklu pārdevēju un kaņepju audzētāju. Tad konkrētās šķirnes tiekot izņemtas no aprites. Arī telpās sējas kaņepi Eiropas Savienībā aizliegts audzēt, lai nepārsniegtu šo 0,2% līmeni.
G. Vilnītis ar citu valstu kolēģiem mēģinot panākt, lai Eiropas Savienībā sējas kaņepēm THC norma būtu 0,3%.
Tieši 0,2 – 0,3% THC sastāvs kaņepēs tēju un ekstraktu veidā esot ļoti labs cilvēku imūnsistēmai. “Protams, atradīsies cilvēki, kas teiks, ka es reklamēju narkotikas. Bet tā ir tēja, kas nopērkama aptiekās – kādu varbūt šī tēja uzbudinās, citu nomierinās. Bet tas nav nekas nelegāls. Kad vēl pats audzēju kaņepes, es tēju no tām dāvināju draugiem un paziņām kā suvenīru. No šādas tējas nerodas ne atkarība, ne cita veida kaitējums,” apgalvo G. Vilnītis.
Bet arī Latvijā zināmi daudzi gadījumi, kad cilvēki brīvā dabā audzē kaņepes, tās žāvē un pārdod kā marihuānu. “Jā, bet jautājums, kas tas ir? Domāju, ka sažuvusi kaņepe, ko mēģina iesmērēt kā marihuānu. Varbūt kāds notic, kāds sajūt kaifu no iedomām vien… Dzirdēts, ka bijuši mēģinājumi ar visādiem paņēmieniem, tostarp tvaicēšanu, no ārā audzētām kaņepēm iegūt marihuānu, bet nav sanācis,” apgalvo G. Vilnītis.
Kas attiecas uz sēklu sertifikātu, tas nepieciešams tikai pašu drošībai, ja gadās darīšana ar policiju. Bet tikpat labi var nopirkt vienas sēklas un iesēt pavisam citas. Vislielākie sēklu audzētāji esot Francijā.
Kad kaņepju platība sasniedz 0,3 hektārus, obligāti jāreģistrējas Augu aizsardzības dienestā, lai tas varētu pēc nejaušības principa pārbaudīt THC līmeni.
Policija narkotikas atrod arī uz lauka audzētās kaņepēs
Ar Saeimas deputāta A. Judina un Latvijas industriālo kaņepju asociācijas vadītāja G. Vilnīša viedokli iepazīstinu Valsts policiju. Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava atbild: “Līdz šim policijai bija jāizņem visi stādi. Atšķirībā, piemēram, no medikamentiem, kuros narkotiskās vielas īpatsvars ir precīzi noteikts izgatavošanas procesā un vispārzināms, jo to var uzzināt no pievienotās anotācijas, augu vizuālās apskates laikā diemžēl nevar noteikt, vai konkrētais augs satur vai nesatur narkotiskās vielas, to var noskaidrot, vienīgi veicot attiecīgo ekspertīzi. Situāciju saasina arī fakts, ka pārdošanā aizvien vairāk parādās sēklas, no kurām arī Latvijas klimatiskajos apstākļos pat klajā laukā ir iespējams izaudzēt narkotiku izgatavošanai derīgas kaņepes. To apstiprina arī statistika: piemēram, 2018. gadā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes likumsargi likvidēja 16 kaņepju audzētavas, kur stādi saturēja narkotiskas vielas – no tām deviņos gadījumos likumpārkāpēji kaņepes bija audzējuši brīvā dabā.
Tomēr, reaģējot uz radušos situāciju Viļānu novadā, tika izvērtēta gan Valsts policijas darbinieku rīcība notikuma vietā, gan arī pielietotās procedūras atbilstība augu ekspertīzes veikšanai.
Jāatzīmē, ka darbinieku rīcībā netika konstatēti pārkāpumi, taču, pārskatot Valsts policijas pielietoto metodi attiecīgajā situācijā, turpmāk nolemts izmantot situācijai atbilstošāku procedūru augu ekspertīzes veikšanai, neriskējot nodarīt materiālo kaitējumu personai, kura audzē kaņepes savai mājsaimniecībai. Detalizētākus komentārus par konkrētām darbībām Valsts policija nevar komentēt, jo tas saistās gan ar izmeklēšanas, gan operatīvās darbības taktiku un metodiku, kas ir izmeklēšanas noslēpuma objekts.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes vadība ir atvainojusies saimniecei Viļānu novadā, kuras piemājas dārzā tika atsavināti un ekspertīzes veikšanai nodoti 363 pieaugušu kaņepju stādi. Sarunā sievietei paskaidrots, ka šāda situācija radusies, jo, balstoties uz līdzšinējo praksi, analogās situācijās parasti aizdomas apstiprinās un augos tiek konstatēta aizliegto vielu klātbūtne. Valsts policija šobrīd vēl vērtē, kādā apmērā varētu kompensēt materiālos zaudējumus.”
Botānikas profesors: ja kārtīgi pacenšas, var izaudzēt marihuānai
Latvijas Universitātes Bioloģijas asociētais profesors Uldis Kondratovičs: “Par kaņepju klasifikāciju pat botāniķi strīdas, bet skaidrs ir viens: Indijas un sējas kaņepes krustojas. Un selekcija nav prognozējama. To var speciāli virzīt THC paaugstināšanas virzienā. Viennozīmīgi: nav iespējams pieiet pie lauka un pateikt, vai kaņepei ir vai nav pārsniegts THC līmenis. Vilnīša kungam ir taisnība tajā ziņā, ka normāli Latvijas āra apstākļos nevar izaugt tādas kaņepes, no kurām var iegūt marihuānu. Taču, kā jau minēju, notiek selekcijas darbi, un kāda šķirne var pēkšņi “pavilkt”. Un ja vēl kārtīgi pacenšas… Tas ir tāpat, ka neviens neteiks, ka Latvijā uz lauka ir normāli audzēt arbūzus un melones, taču ir īpašas šķirnes, tiek veidotas jaunas, cilvēki cenšas, meklē visādus paņēmienus, piesedz. Un kādam arī sanāk.”
