Deklarējoties prasīs īres līgumu 4
Valdība grib ieviest lielāku kārtību iedzīvotāju pastāvīgo dzīvesvietu deklarēšanas procedūrās.
Šajā nolūkā Iekšlietu ministrijai līdz 2015. gada 1. janvārim jāsagatavo grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Tajos paredz, ka turpmāk elektroniski varēs deklarēt dzīvesvietu tikai Valsts zemes dienesta uzturētā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajās dzīvojamās ēkās. Dzīvojamās vai tā sauktajās nedzīvojamās ēkās, kuru šajā valsts reģistrā nav, varēs deklarēt dzīvesvietu, cilvēkam pašam personīgi ierodoties vietējā pašvaldībā. Turklāt, deklarējot pastāvīgo dzīvesvietu nedzīvojamā ēkā, vispirms būs jāpierāda, ka tur vispār var dzīvot.
Ja ziņas par kādas personas deklarēto dzīvesvietu kaut kādu iemeslu dēļ vienreiz būs jau dzēstas, tad elektroniski viņš nevarēs otrreiz deklarēt dzīvesvietu tajā pašā adresē.
Labojumi sagaidāmi arī vairākos ar šo likumu saistītajos Ministru kabineta noteikumos, tostarp par dzīvesvietas deklarācijas veidlapu, deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību un dzīvesvietas elektroniskās deklarēšanas kārtību. Ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei radīsies aizdomas, ka, deklarējot dzīvesvietu kādā dzīvoklī, dzīvesvietas deklarētājs varētu būt sniedzis nepatiesas ziņas, tad viņam būs rakstiski jāpierāda pretējais vai jāpieprasa apliecinājums no šīs dzīvojamās ēkas vai cita nekustamā īpašuma īpašnieka. Deklarējot dzīvesvietu īrētā dzīvoklī, īrniekam turpmāk būs jānorāda, ka deklarēšanās tiesiskais pamats ir rakstveida īres līgums, tāpat ar savu parakstu būs jāapliecina, ka viņš patiešām dzīvo deklarētajā dzīvesvietā.
Ar šiem grozījumiem tiesību dokumentos mēģinās novērst to, ka cilvēks deklarējies vienā dzīvesvietā, bet pastāvīgi dzīvo citur, kur valsts vai pašvaldību iestādēm nav sasniedzams. Tāpat mēģinās izskaust, ka kāds niekodamies elektroniski deklarē savu dzīvesvietu, piemēram, dzelzceļa stacijā, restorānā, sporta zālē vai dzīvošanai nepiemērotās telpās, vai bez īpašnieka atļaujas viņam piederošā īpašumā.
Līdz 2016. gada 1. martam Tieslietu un Iekšlietu ministrijām būs jāsalīdzina un jānovērš juceklis Nekustamā īpašuma valsts kadastrā, Valsts adrešu reģistrā, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā un Iedzīvotāju reģistrā reģistrētajos datos.
Valsts reģionālās attīstības aģentūrai, kuras pārziņā ir vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls www.latvija.lv, kuru pēdējā laikā iedzīvotāji arvien biežāk izmanto pastāvīgo dzīvesvietu deklarēšanai, līdz 2016. gada 1. septembrim būs jāievieš cita kārtība pakalpojumos “Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana” un “Manā īpašumā deklarētās personas” – tā, lai, piemēram, kāds nevarētu otrreiz deklarēt dzīvesvietu adresē, ja vienreiz tā jau bijusi dzēsta.
Citu pasākumu starpā Tieslietu un Finanšu ministrijām līdz 2014. gada 30. decembrim jātiek skaidrībā, kā ierobežot uzņēmumiem iespēju noteikt juridisko adresi bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas.
Uzziņa
Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteikts, ka, mainot dzīvesvietu, iedzīvotāja pienākums ir deklarēt to mēneša laikā, skaitot no dienas, kopš viņš pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā.
Dzīvesvieta jādeklarē personai, kura maina dzīvesvietu vai kura līdz šim nav deklarējusi dzīvesvietu. Dzīvesvietas reģistrācija, ko ir veikusi pašvaldība pēc savas iniciatīvas, nav dzīvesvietas deklarēšana, tādējādi personai joprojām ir spēkā šis pienākums.
Pastāvīgo dzīvesvietu var deklarēt:
1) tās pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kurā atrodas jaunā dzīvesvieta;
2) elektroniski portālā www.latvija.lv;
3) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē – tikai ārzemniekiem, bezvalstniekiem, ES dalībvalsts, EEZ valsts un Šveices Konfederācijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem.
Dzīvesvietu elektroniskai deklarēšanai ir vairākas priekšrocības:
– nav jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;
– elektroniski var deklarēt savu bērnu, aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personu dzīvesvietu;
– nav jāmaksā valsts nodeva – 4,27 eiro (3 lati).
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēts, ka par dzīvošanu bez deklarētas dzīvesvietas Latvijā vai par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm, deklarējot dzīvesvietu, personai var uzlikt naudas sodu līdz 355,72 eiro (250 latiem).
