Dekāns Bērziņš uzskata, ka LU vadība nodarījusi kaitējumu viņa reputācijai 0
Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš, kurš kandidē uz augstskolas rektora amatu, pieļauj iespēju vērsties tiesā saistībā ar LU vadības izdarīto kaitējumu viņa reputācijai, aģentūru LETA informēja fakultātes pārstāve Evija Ansonska.
Viņa norādīja, ka LU mājaslapā publicētā, kā arī citiem masu medijiem izplatītā ziņa par trauksmes cēlāja ziņojumu par rektora amata kandidāta promocijas darba atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem ir Trauksmes celšanas likuma pārkāpums un rada prettiesisku kaitējumu Bērziņa reputācijai.
Ansonska skaidroja, ka Trauksmes celšanas likuma 12.pants aizliedz izpaust informāciju, kas atklāj tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, par kuru ziņojis trauksmes cēlējs. Fakultātes pārstāve norādīja, ka normas jēga ir aizsargāt personas no nepamatotu ziņu izplatīšanas un apmelošanas.
Pats Bērziņš, pilnībā noraidot jebkādus pārmetumus par akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritēriju neievērošanu, vēlas uzsvērt, ka šādas ziņas bezprecedenta publicēšana masu medijos dažas dienas pirms LU rektora vēlēšanām ļauj nojaust tās publicēšanas patiesos iemeslus un izgaismo nomelnošanas paņēmienus, kādi tiek izmantoti LU rektora priekšvēlēšanu laikā.
“Man ir kauns, ka manas Alma mater pašreizējā vadībā ir cilvēki, kas savu savtīgo interešu vārdā ir gatavi publiski apmelot ne tikai mani, bet arī apkauno visu LU saimi,” pauda Bērziņš.
Fakultātes pārstāve norādīja, ka LU vadība pārkāpusi arī Trauksmes celšanas likuma prasību, kas paredz veikt kompetentu saņemtā ziņojuma atbilstības un būtības izvērtējumu.
Anosonska piebilda, ka tā vietā vēl pirms speciālās komisijas izveides un anonīmā ziņojuma izvērtēšanas LU vadība publiskojusi ziņu par tā saņemšanu.
Bērziņš patlaban vērsies pie LU vadības ar prasību nekavējoties atsaukt izplatīto ziņu un publiski viņam atvainoties. Tāpat viņš plāno vērsties arī universitātes Akadēmiskās ētikas komisijā un patur tiesības vērsties tiesā par goda un cieņas aizskārumu.
Kā ziņots, LU atbilstoši Trauksmes celšanas likumam saņēmusi trauksmes cēlāja ziņojumu par Bērziņa promocijas darba atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem.
LU norādīja, ka šāda informācija liek augstskolai ļoti nopietni reaģēt, lai pārbaudītu gan ziņojumā minētos faktus, gan paša promocijas darba un promocijas procesa kvalitāti. Universitāte šo gadījumu nodevusi izvērtēšanai neatkarīgām koleģiālām institūcijām, un pēc to atzinumu saņemšanas lems par turpmāko rīcību.
Lai izvērtētu gan trauksmes cēlāja ziņojumā, gan plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un nodrošinātu minēto faktu pārbaudi gan no juridiskā, gan ētiskā viedokļa, LU nodevusi informāciju izvērtēšanai arī Akadēmiskajai ētikas komisijai, kā arī plāno izveidot atsevišķu komisiju, kas pārbaudīs izskanējušos apgalvojumus un sniegs informāciju atbilstošām valsts institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem.
Bērziņš ir viens no diviem kandidātiem šonedēļ, 24.maijā, gaidāmajās LU rektora vēlēšanās, konkurējot uz šo amatu ar pašreizējo augstskolas vadītāju Indriķi Muižnieku.
LETA jau vēstīja, ka Trauksmes celšanas likuma mērķis ir sabiedrības vai tās daļas interesēs veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.
Likums stājās spēkā 2019.gada maijā.
Celt trauksmi var par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, finanšu un kapitāla tirgus sektorā un konkurences tiesību pārkāpumiem.
Likums paredz, ka ar brīdi, kad persona cēlusi trauksmi, tai un tās radiniekiem jānodrošina personu identitātes aizsardzība. Tāpat jānodrošina tās personas konfidencialitāte, par kuru trauksme celta.
