Deju svētkos – par maz prieka? 6
“Slava LSPR.” “Kā labākajās PSRS tradīcijās veidota Josifa slavas deja.” “Totalitāram režīmam atbilstoša estētika.” “Deja, kura uzdzen riebumu, ne tikai skatoties, bet vēl jo vairāk dejojot.” “Atgriežas padomju laiki. Tā nav Latvijas valsts cienīga deja, it īpaši mūzika, kas tieši atgādina PSRS militāro maršu. Gluži kā fizkultūrieši no 1960. gadā.” “Manuprāt, dziesma pilnīgi nepiemērota dejošanai. Horeogrāfija – pilnīgi garām. kaut arī pie šīs dziesmas diez, vai vispār iespējams horeografēt jebko. Atgādina padomju laiku patriotiskos iestudējumus.” Šādi lasītāju komentāri lasāmi vietnē youtube.com pie videomateriāla, kurā redzama deja “Dievs, sargi dzimteni” kā metodiskais materiāls. Muzikālais pavadījums – Jura Kulakova dziesma ar Kārļa Skalbes vārdiem no cikla par strēlniekiem. Zemu nostādītā vīrieša balss dzied: “Pa zaļo Kurzemes lauku skrien melnas jātnieku ēnas. Skrien ēnas, skrien dūmi, dun pakavi. Dievs, sargi dzimteni!” Šī deja ir tikai viena no nākamgad plānoto XVI Deju svētku deju lieluzveduma “Māras zeme” sastāvdaļām, taču izraisījusi vislielāko viļņošanos daļā sabiedrības. Arī neredzot un nezinot uzveduma kopējo māksliniecisko koncepciju un kontekstu, daudzi ir gatavi izteikt gatavu dusmīgu spriedumu. Nonākts pat tiktāl, ka par deju horeogrāfiju sūdzas valsts pirmajai personai – pagājušajā nedēļā publiskajā telpā nonāca vēstule Valsts prezidentam un kultūras jomas amatpersonām, kurā ilggadēji dejotāji norādīja, ka nekad nav briedis tāds iekšējs protests pret mākslinieciskās komandas attieksmi un pret pašu svētku repertuāru. Tiesa, vēstules parakstītāju uzvārdi nav zināmi. Komunikāciju speciāliste Inga Vasiļjeva apgalvoja, ka šādu vēstuli KM nav saņēmusi.
Tomēr reaģējot uz mediju un sabiedrības kritiku, šonedēļ 29 deju apriņķu virsvadītāji pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā teikts, ka dejotāji, deju kolektīvu vadītāji un apriņķu virsvadītāji pilnībā atbalsta deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskās grupas ieceres.
Arī kultūras ministre Dace Melbārde preses brīfingā pauda, ka visās ministrijā pienākušajās vēstulēs pausts vienīgi atbalsts lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskajai koncepcijai.
Cēsu deju apriņķa pārstāve Iveta Pētersone-Lazdāne pastāstīja, ka pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušajiem iebildumiem pret deju lieluzveduma koncepciju apriņķu virsvadītājiem dots uzdevums precīzi noskaidrot deju kolektīvu un to vadītāju oficiālo viedokli. Atbildes bijušas viennozīmīgi pozitīvas, dejotāji pauduši vēlmi piedalīties lieluzvedumā, kaut gan esot dažādi uzskati par atsevišķām dejām vai mākslinieciskajiem risinājumiem.
“Deju apriņķu virsvadītāji apliecina, ka medijos izskanējušie negatīvie viedokļi nepauž deju nozares profesionāļu un dejotāju vairākuma viedokli. Tas atstājis negatīvu iespaidu uz nozares tēlu un prestižu, kā arī svētku sagatavošanas procesu. Aicinām pārtraukt šo negatīvo kampaņu un ļaut mākslinieciskajai grupai un visai dejotāju saimei gatavoties Deju svētkiem,” teikts virsvadītāju emocionālajā paziņojumā.
Vai vārdos apliecinātā vienprātība tomēr neslēpj zemstrāvas? Limbažu deju apriņķa vadītāja Taiga Ludborža sarunā ar “LA” pauda, ka virsvadītāju vienprātība galvenokārt ir jautājumā par to, ka horeogrāfiem Jānim Ērglim un Jānim Purviņam jāturpina darbs pie uzveduma un jāizlabo lietas, kuras šobrīd dejotājus un kolektīvu vadītājus neapmierina. “Abi Jāņi ir stipri vīrieši, protams, patlaban viņi ir saņēmuši kritiku, kas ir jāapdomā un jāizvērtē, lai saprastu, kas tieši labojams un kā to izdarīt,” sacīja virsvadītāja.
Ludborža uzskata, ka samilzušās problēmas skaidrojamas ar to, ka lieluzveduma mākslinieciskā komanda laikus neieklausījās jautājumos un vērtējumos. “Ja es rīkoju svētkus vai pasākumu, es taču apjautāšos dalībniekiem vai līdzcilvēkiem, kādus viņi tos gribētu redzēt. Bet, ja mani citu viedoklis neinteresē, ja es to negribu dzirdēt, ja mans viedoklis šķiet vienīgais pareizais, es taču nejautāšu,” bija skarba Ludborža. Atzinīgi vērtējot uzveduma sākumu – Austras koku, viņa kritizēja gan tālāko drūmo uzveduma ievirzi, gan to, ka faktiski neviena deja nav tālāk atsevišķi izmantojama citās kolektīvu koncertprogrammās, gan arī pavirši sagatavoto muzikālo materiālu.
J. Purviņš norādīja, ka vairāk komentāru par mākslinieciskiem risinājumiem, par sagatavošanās procesu un virzību radošā grupa sniegs 2. februārī, kad tiks sasaukta Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome.
Kultūras ministre sociālajā tīklā Facebook paskaidrojusi, ka deju virsvadītāji identificēja neskaidros vai vēl turpmāk pārrunājamos, apspriežamos jautājumus, kas viņuprāt palīdzētu pilnveidot uzvedumu. “Nepārvaramas grūtības manā izpratnē būtu prasība būtiski vai pilnībā mainīt uzveduma koncepciju un lielu daļu jaunrades, kas ir veidotas uzveduma stāsta īstenošanai. Nepārvaramas grūtības manā izpratnē kā iepriekšējo 2013. gada svētku izpilddirektorei būtu radošās grupas atteikšanās turpināt darbu, apzinoties, ka uzsākt darbu no nulles un kvalitatīvi to īstenot laika ziņā faktiski nav iespējams,” uzsvēra Dace Melbārde.
Jāpiebilst, šonedēļ tika oficiāli paziņots arī tas, ka deju lieluzvedumā netiks izmantotas sākotnēji iecerētās arheoloģisko tautastērpu imitācijas, par kuriem arī diskutēja sabiedrībā. Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa vakar LTV apstiprināja, ka tās svētkos netiks izmantotas un mākslinieciskā grupa meklēs jaunus risinājumus svētku budžeta ietvaros. Arī tērpu šūšana nebūs uz dejotāju un pašvaldību pleciem, tas būs jārisina “svētku budžeta ietvaros”, sacīja Alpa. Komentējot pašu lieluzveduma programmu viņa norādīja, ka mūzikas autori programmu izveidojuši uz melanholiskas nots: “Dejotāji bija iedomājušies, ka šos simtgades svētkus viņi grib svinēt, priecāties.” Tomēr aptaujājot sava apriņķa kolektīvu vadītājus, secinājusi, ka gandrīz visi vēlas turpināt darbu pie iesāktā un uzticas mākslinieciskajiem vadītājiem.
Jāpiebilst, ka līdztekus lieluzvedumam “Māras zeme” iecerēts vēl arī latviešu skatuvisko deju koncerts “Vēl simts gadu dejai” “Arēnā Rīga”, kura māksliniecisko koncepciju veidos mākslinieciskā vadītāja Gunta Skuja, režisore Ināra Slucka un scenogrāfs Aigars Ozoliņš. Tajā latviešu deju zelta fondu varētu izdejot labākie Latvijas kolektīvi, par konkrētu repertuāru skaidrība varētu būt septembrī. Astoņas dejas esot plānotas arī Dziesmu svētku noslēguma koncertā, sacīja Taiga Ludborža, taču par tām vēl neesot nekādas skaidrības.
