Deju nodarbības bērniem izkopj stāju, pašpārliecinātību, drosmi 0
Visi zina, ka bērniem nepieciešamas kustības un deja ir lieliska stājas un pašpārliecinātības attīstīšanai. Mūsdienu dejas palīdz jauniešiem noturēt interesi par deju nodarbībām, kas tik būtiski, lai izvēlēto pulciņu bērns nepamestu.
“Mūsdienu deju kultūra viennozīmīgi aizrauj bērnus un jauniešus ar to, ka tieši tādu mūziku klausās un tā dejo visā pasaulē. Būtībā mazais puika vai meitene, kurš apgūst “Show dance”, “Streetdance show”, “Hip-hop dance”, “Break dance”, “Disco dance” vai jebkuru citu mūsdienu deju stilu, satiekot šādu dejotāju no kādas citas Eiropas valsts vai pat Amerikas, uzreiz atradīs kopīgu valodu gan uz skatuves, gan dzīvē. Tas labi redzams starptautiskajās mūsdienu deju sacensībās, kurā aktīvi piedalās arī Latvijas labākie dejotāji,” uzsver Latvijas mūsdienu deju skolas “Dance of street” direktors Oļegs Pavlovs. Viņa vadītās skolas audzēkņu skaits sasniedz gandrīz 500 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir tieši bērni un jaunieši. Viņu vecāki ātri novērtē bērnu iegūto labo stāju, lokanību, fizisko izturību un mērķtiecību, lai arī paši viņi šīs vērtības sāk apzināties tikai pēc gadiem vai pat pieaugušā vecumā.
Dejas norūda raksturu un stiprina organismu
Viena no Latvijas mūsdienu deju skolas “Dance of street” trenerēm Jekaterina Larčika specializējas deju stilā “Dancehall”: “Mani piesaista iespējamo kustību daudzveidība, mūzika, kā arī šai dejai raksturīgā kultūra – deja, kas mani raksturo!” Jautāta, ko trenere ieteiktu vecākiem, kuri savas atvases vēl plāno vest uz deju nodarbībām, Jekaterina saka: “Jo agrāk bērns uzsāks treniņus, jo lielāka ir viņa izaugsmes perspektīva. Treniņi galvenokārt notiek vakaros, ir stundu gari. Protams, ka tā ir atbildība vecākiem. Jānāk uz visiem treniņiem, nevis tā – bērns uz vienu aizgāja, tad pēc mēneša vēl uz vienu.”
Tas, kā bērni apgūst deju – cik ātri iemācās soļus, sāk dejot, spēj uzstāties, atkarīgs no bērna vecuma. “Pamatsoļus var iemācīties divos mēnešos. Patiešām sākt dejot var jau aptuveni pēc pieciem mēnešiem. Protams, mēs visi esam dažādi, tieši tāpat bērni ir dažādi – kāds var iemācīties dejot ātrāk par pieciem mēnešiem, cits iemācīsies vēlāk.”
Piemēram, Jekaterina dejo no piecu gadu vecuma: “Dejot sāku latviešu tautas deju kolektīvā “Pērlīte”. Mamma mani trīs reizes nedēļā veda uz deju nodarbībām, bet 12 gados es aizgāju uz estrādes dejām, kur līdz 15 gadiem daudz ko iemācījos – skaisti dejot, izpildīt tiltiņu, akrobātiskos vingrinājumus. Šāda sagatavošana vēlāk ļoti palīdzēja, kad man ļoti iepatikās Hip-hop dejas. Sapratu, ka tā jau ir cita deja, cita kultūra! Mums bija daudz sacensības, čempionāti gan Latvijā, gan ārzemēs. Jau vēlāk pēc studijām Rīgas Tehniskajā universitātē sapratu, ka nevaru bez dejām un tā nokļuvu šeit. Pa šiem gadiem deju vidē esmu ieguvusi daudz draugu, paziņas, un esmu priecīga gan par savu darbu, gan, ka strādāju kopā ar daudziem, kurus esmu iepazinusi tieši deju vidē.”
Ja arī daļa mūsdienu dejās mērķtiecīgi izkopj savu stāju un stiprina organismu, tad daudziem bērniem un jauniešiem tomēr ļoti svarīga ir iespēja sevi parādīt sacensībās, un par šo laiku Jekaterina stāsta: “Pirms katram sacensībām mēs cītīgi gatavojamies, treniņi notiek intensīvāk, dažreiz aizņem arī vairāk laika ne tikai stundu. Bērnam arī jāpadomā par sacensību tērpu, es, kā trenere, arī nekad neliedzu savu padomu. Ja bērns sacensībās uzvar, viņš visbiežāk saņem balvas, kausu, diplomus. Redzu, ka svarīgākais – ceļas viņa pašapziņa un pārliecība par saviem spēkiem. Ja bērns neuzvar, arī tas viņam ir stimuls strādāt tālāk, saprast konkurenci, ka ne vienmēr ir iespēja būt pirmajam.”
