Dejot var kopā un visu mūžu 1
Viļānu kultūras nama senioru deju kopai “Kūmas” (“Kymis”) rit trešā sezona, un 2018. gada vasarā tā piedalīsies savos pirmajos Vispārējos dziesmu un deju svētkos. Bet nekas jau nerodas tukšā vietā, un arī “Kūmām” ir dziļas saknes, proti, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Juris”, kam nākamgad apritēs 25 gadi. Liela daļa no kūmiešiem dejojuši tieši “Jurī”. Pie savdabīgā nosaukuma kolektīvs ticis tādēļ, ka pārsvarā visiem tā vīriem vai nu kristīts, vai kā katoļiem stiprinātais vārds bijis Juris. Tikai divi gadījušies ne Juri.
Taču, kamēr Viļānu kultūras namā notika renovācija, “Juris” mainīja dzīvesvietu, daudzi dejotāji no tā aizgāja, un palicēji pārsvarā nebija viļānieši. Pēc kultūras nama atjaunošanas tā vadība bija strikta – saaicinām viļāniešus, vai arī tāds kolektīvs mums vispār nav vajadzīgs. Aivars Tauriņš, tagadējais “Kūmu” prezidents un ilggadējs “Jura” dejotājs, ķērās pie pirmā varianta īstenošanas. Nu “Kūmās” dejo viens pāris no blakus pagasta, ir kas brauc arī no Rēzeknes, bet pārsvarā te dejo viļānieši.
Aivars Tauriņš uz skatuves jau divdesmit ceturto gadu. Pāris sezonu jaunībā dejojis jauniešu deju kolektīvā. Tad apprecējies un dejotājiem gribējusi pievienoties arī viņa sieva Sanita. Bet, kā smejas Aivars, tas nu bijis viens no retajiem gadījumiem dzīvē, kad abus kopā viņus pretim neņēma, jo Sanitai, lūk, neesot bijis nekādas dejošanas pieredzes. Ģimene bija vienota: ja ne, tad ne. Pēc dažiem gadiem viņus abus aicināja uz vidējās paaudzes deju kolektīvu “Juris”, kur viņi kopā nodejoja astoņpadsmit gadus. Un nu jau trīs gadus abi nodancojuši “Kūmās”.
Vai nu par spīti prezidenta Aivara Tauriņa nelāgajai jaunības pieredzei ar sievas neuzņemšanu deju ansamblī, vai sakritības dēļ, bet no desmit “Kūmu” deju pāriem septiņi ir laulātie vai dzīvo saskanīgā savienībā arī dzīvē. Arī deju pārī katrs kungs ar savu sievu. Tikai retu reizi ar cita otro pusi. Ģimeniskas saites vieno arī Juri Sidorovu un Ilzi Grolmusu, brāli un māsu, kurai tikusi smagākā nasta dejot ar pašu vecāko “Kūmu” kungu Jāni Visocki. Taču patiesībā arī sešdesmit sešos gados var lēkt, ka prieks. To, ka arī ilgāka pauze dejošanā nav šķērslis, pierādījusi jauniešu kolektīvā ilgi dancojusī un pēc gadiem senioros iesaistījusies Ruta Bitāne. Savukārt Ritai Maļinovskai nebija nekādas iepriekšējas pieredzes, taču viņa ļoti vēlējās dejot tautas dejas un, kad dibinājās “Kūmas”, bija klāt. Bet pats atbildīgākais cilvēks amatieros ir naudas maka turētājs “Kūmās” – Mārīte Sprindža. “Kūmas” nevarētu pastāvēt bez tērpu glabātājas un vaktētājas Allas Kozlovskas.
“Kūmām” piedejo arī Tauriņu pāra vecākais dēls Raivis, kurš pierakstīts kā kolektīva jaunākais dalībnieks. Datorzinātnes un vadības fakultātes pēdējā kursa studentam Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā janvārī apritēs 24 gadi. Par dēlu iesaistīšanu dejā Aivars Tauriņš stāsta: “Kad mēs ar sievu vēl dejojām “Jurī”, gadījās, ka pēkšņi pietrūkst vīru. Tad puikām pateicām – variantu nav, jūs dejosiet. Jaunākais dēls Artis, kuram tagad 22 gadi, “Jurī” nodejoja vienu sezonu, Raivis divas. Tagad Artis dejo “Skalbē” Jelgavā, kur studē viesnīcu biznesu.”
Sanita Tauriņa saka: “Deju kolektīvs ir kā otra ģimene, kur izdzīvo arī citu cilvēku priekus un bēdas.” Aivars Tauriņš ir vēl tiešāks: “Amatieru māksla ir kā infekcija. Ja esi inficējies, tad “bijušo” nemēdz būt. Dejošana amatieru kopā ir lieliska atpūta pēc saspringtas darba dienas, lielisks veids, kā atbrīvot galvu no visiem kreņķiem, jo prātā vien doma par soli.”
Nupat “Kūmas” tikuši pie jauniem, saviem pirmajiem, Viļānu novada tautastērpiem. Par pamatu ņemts etnogrāfiskais Viļānu apkaimes bruncis, kam pamatā pelēks tonis ar dzeltenām gaišām svītrām, jo latviešiem smalki pelēkais daudzviet ir pamattonis. «Jurim» bija sarkanas vestes, bet nu seniori nolēmuši, ka vajag tuvāk dabai, un meitām tās darinātas zaļā krāsā. Bet puišiem, kā zināms, Latgalē vestes nebija, to vietā mēteļi. «Kūmām» tie gan vēl tikai top, pagaidām vīri lieto vecos, jau n-tos gadus valkātos «Jura» mēteļus.
Pie sirds esot dejas, kuras radījuši tādi autori kā Ilze Mažāne, Ramona Irbe – īpaši viņas “Rotaļdancis” –, Jāņa Purviņa “Aud, māmiņa, villainīti” un “Kūmu” mākslinieciskā vadītāja Ilmāra Dreļa horeogrāfijas – gan “Kāzu goda solis”, gan “Ābrama polka”, gan “Olutiņi brauleņi”. Tās ienes jautrību, ugunīgumu, bet ir arī citas, piezemētākas, pamatīgākas. Tagad gan repertuārā ienākušas jaunas vēsmas, bet nekur no sirds un soļa nepazūd vecās labās dejas kā, piemēram, “Kūmas”, šī kolektīva vizītkarte, kas tiek ņemta līdzi visur. Kaut nakts vidū nodancosi! No Ilmāra Dreļa dejām vēl iepatikusies arī “Ienes Māras baznīcā”, kurā autors ieaudis veselu stāstu par pādes dīdīšanu. Visi seniori no Latvijas malu malām to izdejos nākamajā vasarā Daugavas stadionā deju lieluzvedumā “Māras zeme”.
Bet kādēļ senioru deju ansambļa nosaukumā “Kūmas”? Pirmkārt, ņemta vērā dejotāju vecuma pakāpe. Otrkārt, arī dzīvē daudzi no viņiem ir krustvecāki bērniem un mazbērniem.
Mākslinieciskais vadītājs Ilmārs Dreļs pazīstams arī kā Krustpils novada “Kūku” pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Zīlānietis” mākslinieciskais vadītājs, tomēr visvairāk, protams, ne vien Rēzeknē, bet visā Latvijā zināmās deju kopas “Dzigas” radītājs un veidotājs. Jautāts, kā iespēj būt pie trim deju kolektīviem, viņš ir atklāts, sacīdams, ka “Kūmās” dažu labu mēģinājumu var vadīt arī prezidents Aivars Tauriņš. Bet tā nu ir, ka dejotājiem jārēķinās, mākslinieciskā vadītāja sirds nevienam nepieder visā pilnībā. Ilmāram Dreļam ir savi principi un pārliecība: “No laika gala arī kā deju virsvadītājs esmu teicis, ka galvenais ir dejot ar prieku. Tad viss pārējais rodas kā pats no sevis. Prieku gūst arī skatītājs un nemaz vairs tā neievēro, vai kāja dejotājam gana nostiepta un roka pareizajā vietā. Ja dancotāji kāps uz skatuves ar prieku, tad skatītāji tam pievienosies.”
“Kūmas” sadarbojas ar folkloras kopu “Viļonīši” un dāmu kapelu, savdabīgu muzikālo apvienību “Bumburnieicys”. Tās ir meitas, kas citām pa priekšu grozījušās, bet pie vīra vēl nav tikušas. Viņu jestrās dziedāšanas pavadībā arī dejošanai pavisam cits azarts. Ar citiem senioriem “Kūmas” sadancojušās Ventspilī, Tukumā, protams, Viļānos, šovasar piedalījās Ventspilī senioru sadancī “Četri vēji”.
Ar ko atšķiras senioru dejas no citām vecuma grupām domātajām? Ilmārs Dreļs uzskata: “Jā, tās ir lēnākas, rāmākas, jo senioriem jāparāda briedums, cieņa. Bet, kā allaž esmu teicis, jebkuru deju var izdejot jebkurš kolektīvs, vienalga A, B, C, D vai E grupas, vienīgi atbilstoši savam vecumam. Var nelēkt triju “dir..u” augstumā, bet to pašu lēnāk parādīt ļoti skaisti, eleganti, atbilstoši saviem gadiem, to pašu horeogrāfisko domu var iznest ar pietāti pret to.”
Februārī Viļāni svinēs 90 gadu jubileju, kurai par godu tiek veidots vērienīgs teatralizēts uzvedums, kurā kopā ar pārējiem vietējiem amatieru kolektīviem piedalīsies arī “Kūmas”. “Jebkurā dzīves situācijā, kad priecājamies, mēs parasti dejojam,” saka Ilmārs Dreļs.
Tā kā kolektīvs pastāv tikai trīs gadus, tradīcijas vēl veidojas. Viena no iecienītākajām ir sveikšana dzimšanas un vārda dienās, tad dejotāji kultūras namā aizkavējas ilgāk, jo jānogaršo jubilāram sanestās šokolādes. Tāpat nav nekas neierasts, ka uz mēģinājumiem nāk līdzi bērni vai mazbērni, kurus mājās nav kam pieskatīt. Bet “Kūmās” – šito dejas prieku! Kā teic Ilmārs Dreļs, jebkuru jaunai horeogrāfijai izvēlētu mūziku vislabāk pārbaudīt, vērojot bērnus. Ja mazajiem sāk cilāties kājas, tad ar mūziku viss kārtībā.
“Kūmu” kods
* Vidējais vecums – 50 gadi.
* Kolektīvā – 12 dāmas un 10 kungi.
* Jaunākais dejotājs ir Raivis Tauriņš, 24 gadi.
* Vecākais dejotājs Jānis Visockis, 66 gadi.
* Visiem dejotājiem kopā “Kūmām” ir 37 bērni un 13 mazbērni.
Atslēgas vārdi
* Kūmas – krustvecāki.
* Pādīte – krustbērns.
* Pādes dīdīšana – sena tradīcija. Kad krustbērns ir noguris pie vakara, bet krustvecāki vēl palikuši un grib dancot, tad krustbērna vietā savīstīja vīstokli mazuļa lielumā un to dancināja, vēlot veselību krustbērnam.
Ģimeniskās saites
* “Kūmās” dejo laulātie: deju kopas prezidents ar kundzi, Maija Podnieka un Edgars Pogodins, Jānis un Inta Usāni, Gunita un Juris Strodi, Irita un Juris Livmaņi, Inga un Andris Stafecki, Irina Kļimanova un Andrejs Kvitovs.
* Juris Sidorovs un Ilze Grolmusa ir brālis un māsa.
