Arī tavs vīrs piedalās nodarbībās. Vai biodeju apguvāt reizē? 0
Tas ir īpašs stāsts, kā mans vīrs Mārtiņš noticēja biodejai. Rakstot maģistra darbu, reizi mēnesī mācījos arī biodeju. Nācu mājās, lidinoties piecus metrus virs zemes. Biodeja deva spēku un iedvesmu rakstīt par to, kā kustības ietekmē ķermeni un emocijas. Palaikam darbu devu izlasīt Mārtiņam, lai viņš kā ārsts izvērtē, vai izklausās saprotami. Taču Mārtiņu tik ļoti pārsteidza un aizrāva šīs zināšanas, ka drīz vien viņš atnāca izmēģināt deju iedarbību. Jau vasarā pieteicās braukt man līdzi arī uz biodejas nometni. Tas savukārt bija pārsteigums man.
Mārtiņš saredz, ka biodeja ļoti uzrunā sievietes, jo viņām paļaušanās uz jūtām un intuīciju notiek dabiskāk. Taču viņš saskata arī to, cik ļoti šī metode noderētu vīriešiem. Diemžēl Latvijā uz dažādām nodarbībām, kas dod iespēju sevi mainīt, nāk ļoti maz vīriešu. Nekur citur pasaulē tā nav, piemēram, Portugāles biodejas festivālā piedalījās ap 600 dalībnieku un trešā daļa bija vīrieši. Tas tāpēc, ka pie mums kopš bērnības būvē to mūri – puisim jābūt stipram, nedrīksti būt nepareizs, kļūdīties, tev viss jāiztur, puiši neraud…
Daudzi saka – es nemāku dejot, man nesanāks, ko tur iešu.
Bailes no dejošanas un citām radošām izpausmēm nosēžas jau mazotnē un skolas laikā. Kamēr bērna prāts vēl nedominē pār darbību, ikviens mazulis, dzirdot mūziku, sāk tās ritmā šūpoties un kustēties, dungot līdzi dziesmai, ņemt rokā zīmuli un brīvi krāsot…Kas tad ir deja? Tā ir kustība, ko vada cilvēka emocijas. Mūzika ir vien palīgs. Var jau dejot, arī klausoties jūras šalkās vai putnu dziesmās. Var būt mūzika, kas rodas tevī pašā. Reizēm stāvu ielas malā pie luksofora un klausos iekšēji skanošu mūziku, vienlaikus ķermenī raisās ārēji neredzama sajūtu deja.
Man šķita interesanti, ka par vienu no metodes simboliem izraudzīts pingvīns. Kāpēc tā?
Pingvīni saspiežas kopā, lai nezūd siltums, un tādējādi izdzīvo. Viņiem svarīgs draudzības un sadarbības princips – tāds pats kā biodejā. Pingvīnu mamma izdēj olu, tad tētis ķeras pie perēšanas, lai mamma var doties jūrā baroties. Aukstajā vējā simtiem tēviņu saspiežas ciešā pūlī, un visu laiku kāds ir ārmalā, aizsargājot pārējos no skarbajiem vējiem.
Pingvīns ir kā mūsu dabiskais instinkts – sajust, kā varu izdzīvot, un ļauties tam. Bet mēs runājam arī par leduslāci, tas simbolizē cilvēka prātu, kas dzīvo lepnā vientulībā. Un tad leduslācis atnāk ciemos pie pingvīniem – tā ir biodeja, ceļš no galvas uz ķermeni.
Vēl viens simbols ir dzērve, kas simbolizē spēju transformēties, jo gan staigā pa zemi un ūdeni, gan lido un nokļūst, kur pati vēlas.
Metode radusies siltā zemē, kur cilvēki ir daudz atvērtāki. Kā atturīgais latvietis to pieņem? Žurnālā rakstījām par smieklu jogu – izmēģinot to, vajadzēja apkampties. Viena dalībniece bija sašutusi – kāpēc būtu jāapskauj svešs cilvēks?!
Arī man sākumā nebija viegli, jutos bailīgi, citiem pieskaroties. Dvēsele atveras pamazām. Ļoti priecājos, redzot, kā mūsdienu jaunieši, satiekoties ar draugiem, gluži dabiski apskaujas. Simboliskā nozīmē apskāviens nozīmē – mana sirds ir tev atvērta.
Daži arī nesaprot, kā tas ir, ka sievietes dejo pārī. Citi uztraucas: vai tad drīkstu dejot, kā gribu, bez jebkādas horeogrāfijas? Skolotājs dod atļauju, iedvesmo – jā, izmēģini, lai zini, lai pieredzi.
Katra biodejas nodarbība ir sajūtu ceļojums, kurā gūst jaunu, emocionāli bagātu pieredzi. Tas ir kā bagātīgi klāts galds, kur katrs saņem sev vajadzīgo. Bet ne jau ar prātu izskaitļo, ķermenis pats sajūt, kura brūce jāpārklāj ar mīlestību.
Dzīvē sajust ik mirkli, būt šeit un tagad – tas ir ļoti svarīgi. Es šādi strādāju ar skolēniem Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā, kur vadu ārpusstundu kustību nodarbības. Katra no tām ir kopīgi radīta. Sākumā bērni aplī dalās ar sajūtām un uzklausa citus, jo kā gan citādi lai uzzina, kā jūtas otrs un kas draugam vajadzīgs tieši šodien. Tādējādi mācāmies veidot dzīvi, kurā jūtamies labi.
Tu teici, ka šī metode mainījusi daudzus. Vai arī pati esi mainījusies?
Esmu ieguvusi vairāk jutīguma un vitalitātes. Man patīk, ka spēju katru situāciju izdzīvot ar iekšēju mieru un baudu. Pat veikalā pērkot produktus, pastāvu un sajūtu, vai es to vēlētos savā ķermenī vai tomēr ne. Tā ir viegli un patīkami veikt pirkumus, izvēloties sev veselīgus produktus.
Pasauli uztveru kā biodejas skolotāja, vienkārši tā dzīvoju. Šī metode piedāvā citas mērauklas – nekas nav pareizi vai nepareizi, bet tā, kā ir. Man ir drošības sajūta un spēja visu pieņemt. Ja ir grūtības, tām varu vieglāk un ātrāk tikt pāri. Daru visu no sirds, citādi vairs nespēju un nevēlos dzīvot. Un nebaidos būt nepareiza.
