Tapis skatuviskās dejas Dainu skapis 0
Radīta interneta vietne “Dejas zelta fonds”, kas atspoguļo latviešu skatuviskās dejas vēsturi un attīstību, portālu LA.lv informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Miheloviča.
Vietnē iekļautas 54 nozīmīgākās dejas laika posmā no 1933. līdz 2008. gadam, un tā tiks periodiski papildināta.
Latviešu skatuviskās dejas zelta fonds ir Latvijas Nacionālā kultūras centra iniciatīva, kas radīta sadarbībā ar skatuviskās tautas dejas nozari, ņemot vērā arī sabiedrības priekšlikumus.
Skatuviskās dejas zelta fonds ir zinošu un pieredzējušu dejas ekspertu divu gadu darba rezultāts – izpētē un diskusijās izsvērts deju saraksts, kas atspoguļo skatuviskās tautas dejas vēsturi un attīstību. Tā mērķis ir plašākā sabiedrībā veidot vienotu izpratni par latviešu skatuviskās dejas kanonu.
Skatuviskās dejas nozarei tas ir sava veida Dainu skapis.
Zelta fondā iekļautas horeogrāfu veidotas latviešu skatuviskās dejas – gan oriģinālhoreogrāfijas, gan latviešu tautas deju un rotaļdeju apdares.
“Nozīmīgi ir tas, ka deju horeogrāfiskajā risinājumā saglabāti latviešu tautas dejai raksturīgi izteiksmes līdzekļi un paustas latviešu tradicionālajā kultūrā sakņotas vērtības. Ietverti arī konkrēta vēsturiskā laikmeta spilgti horeogrāfiski iestudējumi,” pauda Miheloviča.
Dejas iekļaušanai Zelta fondā būtiski ir ar laika noturīgumu saistīti nosacījumi: tai vairākās dejotāju paaudzēs jābūt iekļautai deju kolektīvu, vietējas, reģionālas vai valstiskas nozīmes pasākumu, kā arī Dziesmu un deju svētku repertuārā, un tā ir zināma arī plašākā sabiedrībā.
Zelta fonda deju saraksts ir ērti pārskatāms, vadoties pēc dejas autora. Šāda klasifikācija izveidota atbilstoši tam, kā dejas redz paši dejotāji, kas nereti uzskata sevi par piederīgiem konkrēta horeogrāfa skolai un paaudzei. Tas norāda, ka autoram raksturīgais rokraksts nosaka visa laikmeta stilistiku.
“Deju iekļaušana Zelta fondā ir atvērts process. Katru desmitgadi tiks izvērtētas jaunākās radītās dejas un izvēlētas tās, kuras sarakstu papildinās. Laika posms no 2008. līdz 2018. gadam tiks pārskatīts un izvērtēts 2020. gada nogalē un arī turpmāk izvērtēšana plānota ik pēc desmit gadiem,” paskaidroja G. Miheloviča.
