Deja ar baroka arfu 0
11. jūlijā gaidāms viens no XX Starptautiskā senās mūzikas festivāla neparastākajiem koncertiem. Lielajā ģildē kopā ar orķestri “Sinfonietta Rīga” uzstāsies festivāla īpašais viesis, viens no pasaulē ievērojamākajiem baroka arfas virtuoziem – Endrū Lourenss-Kings. Programmā, kas veidota speciāli koncertam Rīgā, Henrija Pērsela mūziku papildinās baroka dejotāja uzstāšanās.
Baroka mūzika nozīmē to pašu, ko mīlēties. Ātrāk nav labāk – tā kādā baroka arfas mūzikas stundā savam muzikāli steidzīgajam audzēknim aizrādījis pasniedzējs, mūziķis Endrū Lourenss-Kings (1959), īsajā teikumā iemiesojot visu baroka laika mūzikas būtību. Pieredzējušais, Kembridžā skolotais mūziķis šobrīd ir pasaulē plaši pieprasīts solists un diriģents, iestudējis baroka operas, oratorijas un kamermūziku Milānas “La Scala” operteātrī, Sidnejas un Tokijas operā, Berlīnes filharmonijā, Vīnes “Konzerthaus”, Ņujorkas Kārnegī zālē, Maskavas filharmonijā un Mehiko.
Jāpiebilst, ka mūziķis ir ne tikai izcils baroka arfas virtuozs, bet pārvalda arī ērģeļu, klavesīna un psaltērija spēli. Turklāt mūziķis ir arī Pērtas Rietumaustrālijas universitātes vecākais viespētnieks, Londonas Gildholas Mūzikas un teātra skolas senlaiku arfas profesors, arfas un “continuo” pasniedzējs Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā Kopenhāgenā.
Starp citu, būdams Karaliskās Burāšanas asociācijas sertificēts okeāna braukšanas meistars, viņš lielāko daļu brīvā laika pavada uz savas jahtas, ko nosaucis par “Continuo”. “Burājot jābūt saskaņā ar dabu, ar vēju, viļņiem un ar dabas materiāliem, no kā izgatavotas buras, takelāža un pati laiva. Spēlējot senos mūzikas instrumentus, mēs arī darbojamies ar dabiskajiem materiāliem: ar zarnu stīgām un ar koku, no kā instruments izgatavots,” saka mūziķis.
Kā arfists E. Lourenss-Kings izpelnījies “Grammy” godalgu – 2011. gadā viņš to saņēma kā labākais kameransambļa mūziķis Latvijas publikai pazīstamā mūziķa Žordi Savalla diriģētajā albumā “Dinastia Borgia”. E. Lourenss-Kings nodibinājis arī pats savu ansambli “The Harp Consort”, ko mūzikas izdevniecība “Deutsche Harmonia Mundi” acumirklī angažēja septiņu gadu ilgam solo un ansambļa ierakstu ciklam.
Starp citu, vairākos ansambļa “The Harp Consort” ierakstos skan ne tikai instrumenti, bet arī deju soļi. To ritms pieder nevienam citam kā E. Lourensa-Kinga biedram, dejotājam un baroka ģitāristam Stīvenam Pleijeram. Dejotājs pats ir studējis tēlotājmākslu Falmutas mākslas skolā un lautas spēli pie Jakoba Lindberga Karaliskajā mūzikas koledžā. Lielbritānijā viņš uzstājies kopā ar Karalisko Šekspīra teātri, Anglijas Nacionālo teātri, daudziem vadošiem senās mūzikas ansambļiem. S. Pleijera dejas zīmējums būs baudāms arī koncertā Rīgā.
Varbūt noder
Koncerts 11. VII 20.00 Lielajā ģildē.
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv
Cena: EUR 7 – 30.
