Budžeta sarunas – deja ap vienu partneri? 1
Koalīcijas sarunās par nākamā gada un vidēja termiņa budžeta prioritātēm, kuru izskatīšanu pagājušajā nedēļā nobloķēja Jaunā konservatīvā partija (JKP), izšķiroša būs šī nedēļa. Partneri vakar piekāpās JKP prasībai vēlreiz pārskatīt ministriju izdevumus, lai meklētu papildu pieejamos līdzekļus prioritātēm, un šo naudu pārdalītu mērķiem, par ko visi būtu vienisprātis. “Kolēģi trešdien nāks ar priekšlikumiem, kur rast papildu ienākumus, bet tam ir jābūt saprātīgam pārdales mehānismam,” “Latvijas Avīzei” sacīja premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” (“JV”) viens no līderiem Arvils Ašeradens.
Četras pārējās koalīcijas partijas noskaņotas, ka pamatā ir jāsaglabā līdz šim panāktās vienošanās par budžeta prioritārajiem pasākumiem.
“Man nav sajūtas, ka kāda no koalīcijas partijām negribētu strādāt šajā valdībā. Taču redzams, ka katra partija budžeta veidošanas procesu uztver atšķirīgi. Ceru, ka trešdien vakarā izdosies panākt vienošanos, kas ļaus būtiski pavirzīties uz priekšu,” sacīja A. Ašeradens. Budžeta veidošanas sarunās būtu jādomā par ieguvumu visai valstij, nevis tikai konkrētai partijai, pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“JV”).
Budžeta sarunās “visi dancoja ap vienu partneri”, tā notiekošo raksturoja kāds šo tikšanos dalībnieks.
JKP visuzstājīgāk aicinājusi nekavēties ar Liepājas cietuma projekta īstenošanu. Koalīcijas vienošanās atlikt cietuma būvniecību uz 2022. gadu, kas nozīmē arī atteikšanos no līguma slēgšanas ar iepirkuma uzvarētāju – SIA “Abora”, izraisīja JKP pretreakciju. Nepanākusi pretimnākšanu, JKP vēlas vēlreiz “atvērt” diskusiju par budžeta prioritārajiem pasākumiem, lai panāktu atbalstu JKP prioritātēm, ieskaitot minimālās algas celšanu līdz 500 eiro jau nākamgad, nevis no 2021. gada, par ko vienojās partneri.
Pēdējo dienu notikumi pārrunāti arī JKP frakcijas un valdes sēdē.
Partijas priekšsēža vietnieks Krišjānis Feldmans “LA” sacīja, ka JKP plānojusi stingri uzstāt uz savām prasībām. Uz atgādni, ka četri pārējie politiskie spēki nav gatavi sākt no gala diskusiju par budžeta prioritātēm, jo apzinās, ka katram kaut kur ir jāpiekāpjas, K. Feldmans atbildēja – JKP varot parādīt arī finanšu avotus, kur iespējams gūt līdzekļus šo prioritāšu īstenošanai. “Te ir tikai slinkums un pretestība jaunajai politikai. Taču neviens nekur neliksies. Sarunas turpināsies, kamēr būs risinājums,” apņēmības pilns bija K. Feldmans.
Iepriekšējās valdībās, kuras veidoja trīs politiskie spēki – “Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība (NA) –, budžeta sarunās vispamanāmākā bija NA, kuras interesēs, lai īstenotu demogrāfijas pasākumus, reiz jau tika pārcelta Liepājas cietuma projekta sākšana. Taču šoreiz ne NA, ne pārējie trīs valdības veidotāji – “Attīstībai/Par”, “KPV LV” un “JV” – sarunās tā nedominē kā JKP.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars atzina, ka partija vēlas saglabāt neitralitāti un nevēlas nostāties kāda pusē, jo apzinās, ka nav viegli panākt kompromisus, ja valdību veido pieci politiskie spēki.
“Mēs saprotam, ka Liepājas cietuma jautājums vienam no partneriem bija svarīgs, bet neviena no partijām nevar dabūt visu. Ir jābūt mēra sajūtai,” sacīja R. Dzintars. Viņaprāt, budžeta piedāvājums ir sabalansēts un nebūtu pareizi tagad to pārskatīt. NA viena no prioritātēm ir kultūras darbinieku algu palielināšana, jo tās atpaliekot no publiskajā sektorā strādājošo atalgojuma, ko partneri uztvēruši ar izpratni.
Jau rakstīts, ka pagājušās nedēļas vidū pēc koalīcijas sarunām par budžetu partijas šķīrās pārliecībā, ka tās par visiem kompromisiem ir vienojušās. Taču pirms valdības ārkārtas sēdes uz sadarbības padomes sēdi ieradies Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs (JKP), un JKP panāktie kompromisi vairs neapmierināja.
Neoficiāli J. Jurašs tiek saistīts ar konkrēto Liepājas cietuma būvnieku vai tā apakšuzņēmumu.
Lūgts to komentēt, J. Jurašs “LA” sacīja, ka tie esot pilnīgi izdomājumi. Tādas baumas izplatot tie politiskie spēki, “kuru biedri paši, iespējams ir saistīti ar būvnieku karteli; tie, kuri negrib saprast, ka var strādāt arī godīgi”. J. Jurašs teica, ka nevēloties komentēt baumas. Liepājas cietuma jautājums sarunās par nākamā gada budžetu vairs nav aktuāls, jo koalīcija vienojās, ka projektu varētu sākt 2022. gadā, kas nozīmē arī jauna būvniecības iepirkuma izsludināšanu.
