Vēl pārbaudīs 5
Kisiels teic, ka lidosta patlaban ir pilnībā gatava darbam, jo ir nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra, personāls un drošības kontrole. Savukārt CAA norāda, ka par lidlauka sertifikāta piešķiršanu neviens uzņēmējs nav pie tās vērsies. “Mēs patlaban lasām plašsaziņas līdzekļus un brīnāmies. Lidlauka apliecības piešķiršana pēc ES regulas prasībām apsaimniekotājam nozīmē pārliecību par drošības prasību ievērošanu. Prasības ir fiksētas puskubikmetru lielā grāmatā, ir jāatbild uz 4000 jautājumiem. Varētu būt, ka Tukuma lidostai atsevišķi nosacījumi ir pārbaudīti agrāk. Svarīgi, ka lidlauka ekspluatācijā ir jāiesaista profesionāli darbinieki. Ja cilvēks visu mūžu ir darbojies naftas biznesā, tas nenozīmē, ka viņš ir pietiekami zinošs, piemēram, par skrejceļa seguma biezumam izvirzītajām prasībām,” teic Civilās aviācijas aģentūras Lidlauku standartu un drošības daļas vadītājs Valdemārs Piesis. Viņš arī piebilst, ka pārbaudes ilgums apliecības saņemšanai parasti ir 4 – 8 mēneši.
Likumus tulkot var atšķirīgi
Kisiels ir iecerējis pirkt vēl lielāku daļu lidostas akciju, tā samazinot lidostas akcionāra “Wings 4 Sky Group” daļu. “Jau šobrīd “Wings 4 Sky Group” ietekme lidostā ir samazināta un valdē šo akcionāru pārstāv tikai viena persona – Natālija Maršāne,” atklāj Kisiels. Maršānei esot liela pieredze aviācijas nozarē, tāpēc viņas palikšana lidostas valdes sastāvā ir likumsakarīga. Jau patlaban Kisiela pārstāvētie valdes locekļi veido vairākumu. Valdē bez tās priekšsēdētāja Jura Rekšņas un Maršānes darbojas arī Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.
Kisiels pēc būtības nekomentē iespēju saņemt lidostas drošības sertifikātu, savukārt J. Rekšņa smaidot saka – ir dažādi juristi, likumu var interpretēt atšķirīgi.
Atļauj 2200 lidojumus
Rekšņa uzsver – viena no valdes prioritātēm patlaban ir atjaunot lidostas sertifikātu. Kad to atjaunos un lidostā sāks regulārus lidojumus, ēkā būs nodrošināta pastāvīga muitas un robežkontroles klātbūtne. Rekšņa cer lidostas darbību atjaunot uz Latvijas valsts simtgadi.
Lidosta atrodas Engures novada teritorijā, tomēr tās darbība būtiski ietekmētu arī Tukuma novada cilvēkus. Šā iemesla dēļ IVN bija jāapstiprina abu iepriekš nosaukto pašvaldību deputātiem. Tie to arī izdarīja, tomēr iedzīvotāju grupa šos lēmumus apstrīdēja, iesniedzot divas prasības Administratīvajā tiesā. Iedzīvotāji uzskata, ka IVN secinājumi ir nepareizi. Viena prasība apstrīd iespējas veikt nakts lidojumus un komerciālos lidojumus, otra – veikt iecerētos 2200 lidojumus gadā. Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB) līdz šā mēneša beigām ir jāsagatavo skaidrojumi Administratīvajai tiesai Jelgavas Tiesu namā.
VPVB Ietekmes uz vidi novērtējuma daļas vadītāja Iveta Jēgere teic, ka IVN rezultātā noteica to lidojumu daudzumu, pie kura troksnis naktī nepārsniedz atļautās normas. “Uzņēmējam bija jāatsakās gandrīz no visiem nakts lidojumiem, viņš varētu veikt vienu nakts lidojumu ik pārdienas. Tomēr cilvēki to neatbalstīja,” komentē eksperte. Ja tiesa atbalstīs prasības iesniedzēju pieteikumu, tad process atgriezīsies sākuma punktā, proti, IVN būs jāveic vēlreiz. I. Jēgere arī bilst, ka strīda iemesls starp iedzīvotājiem un lidostas īpašniekiem, visticamāk, ir sākotnēji novēloti sāktā IVN procedūra. Proti, lidostas īpašnieki uzskatīja, ka viņiem pieder funkcionējoša lidosta, pašvaldība jau bija izdevusi būvniecības atļaujas bez IVN veikšanas.
Gan Tukuma novada izpilddirektors Māris Rudaus-Rubauskis, gan Engures novada vadītājs Gundars Važa ar lidostas darbības atjaunošanu saista lielas cerības. Novadu vadītāji uzsver – tai, līdzīgi kā citās valstīs, ir jārosina daudzu apkalpojošo uzņēmumu veidošanās un jādod grūdiens uzņēmējdarbības izaugsmei.
Tukuma lidostā varot nolaisties “Airbus” lidmašīna ar 120 pasažieriem. Lidosta var vienlaikus apkalpot divus reisus, uzņemt līdz četriem reisiem stundā, vietas stāvlaukumā esot 14 lidaparātiem. Neatbildēts jautājums – kad un vai tās aizpildīs?
