Degvielas nozare – krustugunīs 0
Jauns gads, jauns akcīzes nodokļa palielinājums degvielai. Tā varētu iesākt gandrīz katru gadu, runājot par degvielas mazumtirdzniecības tirgu. Tomēr šogad akcīze nav vienīgais nozares rūpju bērns.
“Degvielas mazumtirgotāju vidū valda ļoti sīva konkurence, tāpēc katrs klients ir svarīgs. Turklāt, tāpat kā citās nozarēs, ir aizvien grūtāk novilkt skaidras robežas starp dažādiem tirgotājiem, kas cīņu par klientiem tikai pastiprina.
Uz šo situāciju raugāmies veselīgi, jo tā motivē attīstīties, tādējādi ieguvējs ir ne vien klients, bet arī bizness. Vēl mazumtirdzniecībā šobrīd jārēķinās ar darbaspēka iztrūkumu. Lai gan “Circle K” šobrīd ir salīdzinoši maz neaizpildītu darba vietu, nerodot risinājumus valsts līmenī, prognozējams, ka nozarē darbinieku trūkums kļūs par arvien lielāku izaicinājumu,” “LB” atklāja “Circle K” izpilddirektore Gunta Jēkabsone.
Kopumā viņa 2019. gadu raksturoja kā ļoti aktīvu un veiksmīgu, minot gan jaunu veikala koncepcijas ieviešanu uzpildes stacijās, gan izbraukumu tirdzniecības uzsākšanu – tagad “Circle K” ēdieni un dzērieni pieejami arī dažādos brīvdabas pasākumos.
“Ir skaidrs, ka degvielas uzpildes stacija vairs nav tikai vieta, kur uzpildīt kvalitatīvu degvielu, bet arī atpūtas vieta, kur nobaudīt gan kafiju un ierastās ātrās uzkodas, gan augstvērtīgu maltīti no plaša piedāvājuma,” norādīja Jēkabsone.
Šogad uzņēmums turpinās veikt veikalu modernizāciju un attīstīt piedāvāto produktu un pakalpojumu klāstu, kā arī investēs automazgātavu iekārtās un palielinās pašapkalpošanās automazgātavu skaitu.
Protams, turpināsies arī uzpildes staciju tīkla paplašināšanās – pavisam drīz durvis vērs stacija Krustpils ielā Rīgā.
“Lai arī Latvijai vēl tāls ceļš ejams, līdz elektromobiļi ieņems būtisku vietu uz ceļiem, tomēr, raugoties nākotnes perspektīvā, “Circle K” šajā jomā sācis Eiropas mērogā īstenot vērienīgu sadarbības projektu – lieljaudas elektrouzlādes tīkla izbūvi.
Projekta mērķis ir piedāvāt ātrus un inovatīvus elektroauto uzlādes risinājumus tāliem ceļojumiem piemērotās vietās – degvielas uzpildes stacijās pie šosejām un lielākajām maģistrālēm, tajā skaitā arī Latvijā,” minēja “Circle K” izpilddirektore.
Cīņa par katru klientu un litru
“Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis, 2019. gadu salīdzinot ar 2018. gadu, kad nozare piedzīvoja virkni izmaiņu, vērtē kā salīdzinoši mierīgu, bez straujiem kāpumiem vai kritumiem.
Kā biznesu ietekmējošu faktoru viņš min ekonomikas atdzišanu 2019. gada beidzamajos mēnešos, kad bija novērojams straujāks patēriņa kritums nekā iepriekš – benzīna patēriņš nokrita par 6,08%, bet dīzeļdegvielas patēriņš – par 1,25%.
“Tāpat kā pērn, arī šogad cenu svārstības atšķirīgās akcīzes nodokļu politikas dēļ kaimiņvalstīs zināmā mērā ietekmē degvielas cenas arī pie mums. Pašmāju tirgū joprojām izjūtam spēcīgu konkurenci – tas neļauj atslābt ne mirkli.
Notiek ļoti aktīva cīņa par katru klientu, par katru litru,” lielo konkurenci iezīmē Beiziķis.
Uzņēmuma darbība gan finansiāli, gan citos rādītājos bijusi ļoti laba – pieaudzis gan pārdotās degvielas apjoms stacijās, gan palielinājies klientu skaits visos segmentos.
Būtisks pieaugums ir bijis arī lauksaimniecības segmentā. “Kopumā varu teikt, ka 2019. gada rezultāti ir labāki, nekā plānojām. To izdevās sasniegt, mērķtiecīgi attīstot “Nestes” DUS tīklu, kā arī ieviešot jaunus pakalpojumus un produktus, uzlabojot arī klientu apkalpošanu.
Arvien vairāk paplašinām savu darbību vairumtirdzniecības segmentā, savus produktus piedāvājot zemniekiem un lauksaimniekiem, kuriem ir savas piemērotas degvielas uzglabāšanas vietas,” sacīja Beiziķis.
Pērn, piemēram, “Neste” sāka piedāvāt kurināmo dīzeļdegvielu “Tempera”, kas ir attiecīgi iekrāsota, tai ir samazināts akcīzes nodoklis.
Šo dīzeļdegvielu izmanto privātmāju apkurei, lauksaimniecībā graudu kaltēšanai, arī bunkurēšanas pakalpojumiem.
Principā tā ir tā pati dīzeļdegviela, tikai atbilstoši normatīvo aktu prasībām iekrāsota sarkana, un to iespējams iegādāties tikai vairumtirdzniecībā.
2020.gads ir “Nestes” jubilejas – 30. – gads Latvijā. “Uz šo gadu raugāmies cerīgi. Prioritāte turpinās būt teicamas kvalitātes degvielas no Somijas, tirdzniecība par tirgū iespējami izdevīgāko cenu, DUS tīkla paplašināšana, jaunu produktu un pakalpojumu ieviešana.
Tāpat fokusēsimies uz ilgtspējīgiem risinājumiem un darbībām, kas vērstas uz vides saudzēšanu,” atklāja Beiziķis.
Vides jautājumi uzņēmumā ir visai aktuāli – uzstādīts pirmais vējstiklu šķidruma uzpildes automāts, kas ļauj samazināt plastmasas iepakojumu skaitu.
Divu mēnešu laikā autovadītāji uzpildījuši vējstiklu šķidrumu, kas atbilst 2000 plastmasas kannām. Uzņēmums plāno klientiem Latvijā piedāvāt arī jaunus “premium” produktus, tādējādi palielinot atjaunojamās dīzeļdegvielas izmantošanas īpatsvara pieaugumu ar mērķi samazināt CO2 emisiju daudzumu.
“Starptautiskā līmenī pētām, kā nākotnē varētu izmantot plastmasas atkritumus kā fosilās pārstrādes procesa izejvielu,” atklāja “Nestes” vadītājs Latvijā.
2020. gads – izaicinošs
“Viršu” izpilddirektors Jānis Vība arī norādīja, ka pērn varēja novērot degvielas tirgus izaugsmes tempu mazināšanos.
Pērn 10 mēnešos benzīna un autogāzes pārdošanas apjomi samazinājušies attiecīgi par 4,7 un 11,8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2018. gadā. Savukārt dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība uzrādīja mērenu pieaugumu 3% apmērā.
“Bremzējoties tirgus izaugsmei, likumsakarīgi, ka arvien izteiktāka kļūst cīņa par klientu vadošo tirgus spēlētāju starpā. Asā konkurence liek uzņēmumiem nemitīgi attīstīties un piedāvāt arvien jaunus, ātrus, ērtus un inovatīvus risinājumus klientu vēlmju apmierināšanai.
Veiksmīgam uzņēmumam ir jāspēj skatīties soli uz priekšu, kā arī mērķtiecīgi analizēt, kas klientam ir svarīgs ne tikai šodien, bet būs aktuāls arī rīt.”
Vība norādīja, ka kaitīgo izmešu daudzuma samazināšanas politika Eiropas Savienībā veicinājusi alternatīvo degvielas veidu izmantošanu – pakāpeniski savas pozīcijas tirgū iekaro elektromobiļi, būtisku attīstību Eiropā piedzīvo saspiestā (CNG) un sašķidrinātā (LNG) dabasgāze.
Arī modernajai biodegvielai ir sava niša, savukārt nākotnē cerības tiek liktas uz ūdeņraža enerģiju.
“Aktīvi strādājot šajā virzienā, pērn Latvijā ieviesām saspiesto dabasgāzi. Šobrīd ar CNG darbināmu automašīnu skaits Latvijā ir neliels, taču līdz ar infrastruktūras attīstību paredzams, ka to skaits tuvāko gadu laikā būtiski pieaugs – līdzīgi kā tas pēdējo gadu laikā jau ir novērojams kaimiņvalstīs un citur Eiropā.” Šobrīd “Viršu” tīklā ir divas CNG uzpildes stacijas.
Arī viņš DUS redz ne tikai kā vietu, kur uzpildīt degvielu, bet arī kā vietu, kur iegādāties ēdienus un dzērienus.
“Iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas ēst veselīgi. Jau tagad DUS sortimentā ir svaigi dārzeņi, augļi un veselīgas uzkodas, taču tuvākā nākotnē arvien vairāk redzēsim arī nišas un specializēto produktu piedāvājuma paplašināšanu, piemēram, produktus veģetāriešiem un vegāniem, bezglutēna, bez laktozes, diabētiskos produktus, kā arī bioloģisko produktu piedāvājumu.”
Arī “Virši” saskaras ar problēmām darbaspēka jomā. Vība atklāja, ka tas liek uzņēmumiem arvien vairāk ieguldīt gan darbinieku labumu grozu pilnveidošanā, gan arī to apmācībā un kvalifikācijas paaugstināšanā, lai veicinātu darbinieku personīgo izaugsmi un talantu attīstību uzņēmuma iekšienē. Piemēram, apmācību programmas “Viršu skola” ietvaros divu gadu laikā uzņēmums apmācījis 338 darbiniekus.
Ar provizoriskajiem finanšu rezultātiem uzņēmums ir apmierināts. Jubilejas – 25. – gadā plānots turpināt palielināt tirgus daļu, investējot degvielas uzpildes staciju tīkla attīstībā un modernizācijā.
“Tāpat arvien aktīvāk darbosimies alternatīvo degvielas veidu tirgus attīstībā, jo redzam tam ilgtermiņa potenciālu. Papildus jāmin, ka gada pirmajā pusē plānojam arī pabeigt darbu pie ievērojami pievilcīgākas lojalitātes programmas izstrādes mūsu klientiem.”
Vība gan sacīja, ka tirgus situācija šogad varētu būt visai izaicinoša. “Jāatgādina, ka gada sākumā dīzeļdegvielas cena uz akcīzes nodokļa likmes rēķina pieauga par aptuveni pieciem centiem, bet benzīna cena – par aptuveni četriem centiem par litru.
Diezgan droši var prognozēt, ka kopumā tirgum šīs izmaiņas nebūs labvēlīgas, jo tiks zaudēta liela daļa tranzītklientu, kas akcīzes likmju starpības dēļ izvēlēsies veikt uzpildes Lietuvā vai Polijā. Tāpat redzam, ka arī valsts ekonomiskās izaugsmes tempi mazinās.
Ņemot vērā šos faktorus, pagājušā gada rezultātu atkārtošana arī šogad varētu būt pieņemams sniegums.”
