Kaspars Kļaviņš: Degvielas marķēšana ir dārga kļūda 9
KASPARS KĻAVIŅŠ, Aitkopis (Igaunijas pierobežā), LAAA pārstāvis LOSP: Daudzi ir atskārtuši, ka piedāvātā degvielas marķēšana praksē darbosies krietni savādāk, nekā domāts. Tādēļ notiek sarunas ar Finanšu un Zemkopības ministrijas amatpersonām, kā arī diskusijas lauksaimnieku organizācijās par apstiprinātās normas atcelšanu.
Degvielas marķēšanu uzskatu par lielu kļūdu, kas prasa salīdzinoši lielus resursus, pretī dodot daudz vairāk mīnusu nekā plusu. Diemžēl piedāvājums likumdošanā, kombinējot lauksaimnieku degvielas marķēšanu ar ierobežotu tās daudzumu un procesa kontroli, izskatās kas vairāk par nejaušu kļūdu.
Pirmkārt, tas izskatās pēc jaunas birokrātiskas sistēmas izveides, kas ieviešanas gadījumā prasīs vairākus desmitus miljonus eiro lauksaimniekiem, komersantiem, budžetam. Jo jāveido jauna sistēma, kas nodrošina degvielas krāsošanu, transportēšanu, glabāšanu. Atsevišķi aprēķini rāda, ka degvielas tirdzniecības vietās sadārdzinājums var būt 4 – 6 centus/litrā.
Lauksaimnieki izmanto vienu un to pašu tehniku lauksaimniecības un citiem darbiem. Piemēram, no rīta un vakarā kūtī, pa dienu mežā u.c. Lauksaimnieki iegādājas arī parasto dīzeļdegvielu – tagad viņiem būs jānodrošina paralēla, otras degvielas lietošana, kas arī prasīs papildu līdzekļus.
Otrkārt, pilnīgi visi autobraucēji, kuri izmanto transporta līdzekļus ar dīzeļdzinējiem, tiks pakļauti marķētās degvielas kontrolei, tādējādi veidojot negatīvu attieksmi pret valsti un lauksaimniekiem. Tādu, piemēram, izraisīja vieglo automašīnu kontrole uz ceļa Igaunijā un citur. Igauņi savu kļūdu atzina un to atcēla.
Treškārt, marķētās degvielas ietekme uz vidi ir negatīva. Ķīmiķi saka, ka, nemaz nerunājot par kaitīgiem izmešiem, ko dod krāsviela, pie zināmiem nosacījumiem var veidoties ciānkālijs.
Ceturtkārt, arī Eiropa nepaģēr krāsoto degvielu, drīzāk tieši otrādi, vairāk tiek pievērsta uzmanība vides jautājumiem un tiek prasīta izlietotās degvielas apjoma kontrole, ko Latvijā ļoti labi nodrošina LAD.
Vienīgie argumenti, kas izskanējuši par degvielas krāsošanu, ir pārmetumi, ka kaut kas no lauksaimnieku degvielas nonāk transportā vai ceļu uzturēšanā. Tas ir vienkārši risināms kopējā noteiktā limita ietvaros – nedaudz jāpārskata esošais sadalījums pa kultūrām un nozarēm. LLKC arī ir veicis aprēķinus par degvielas nepieciešamību lauksaimniecības darbu veikšanai. Ja zemnieks tīra vai greiderē ceļu, pa kuru pašam jābrauc, tas ir tikai atbalstāmi.
Nu nevajag taču sev un citiem radīt liekus darbus un neērtības! Lauksaimnieku degviela jāskata kā finansiāls atbalsts lauksaimniekam, nevis jāievieš dažnedažādi jauni kritēriji, lai tos pēc tam uzraudzītu. Aicinu lauksaimniekus aktīvi iesaistīties lauksaimnieku degvielas marķēšanas atcelšanā!
