Degvielas cenu kritums – naiva cerība 0
Pasaules mediji ziņo, ka ASV naftas cenas 21. aprīlī pirmo reizi vēsturē noslīdējušas zem nulles atzīmes – sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena nokritās līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.
Nākotnes kontrakti jēlnaftas maija piegādēm noslēdzās otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, bija jāatrod un jāpiemaksā kādam, kas fiziski pieņemtu šo naftu, jo tirgū ir pārprodukcija, glabātavas pilnas, pircēju maz.
Kā šāda situācija varēja izveidoties, “LA” palūdza izskaidrot enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu: “Naftu tirgo visu diennakti nepārtraukti visapkārt pasaulē – no biržas uz biržu. Nekad šis process neapstājas. Eiropā un pie mums lielākā ietekme ir “Brent” markas jēlnaftas cenām, ko visvairāk tirgo Londonas biržā. Amerikas puslodē ietekmīgākā ir Ņujorkas birža.
Spriedze starpvalstu attiecībās naftas ieguves apjomu dēļ bija jūtama arī pirms Covid-19. ASV šobrīd ir kļuvusi par lielāko naftas ieguvēju pasaulē, un līdz ar to mainījušies arī naftas ieguves valstu tirgus spēki – OPEC kartelim, Krievijai un citām naftas ieguvējvalstīm vienošanās par cenu vairs nav vienkārša, notiek cīņa par tirgiem, faktiski naftas karš. Tā kā vienošanās par ieguves apjomiem nav, naftas ieguves straume nav samazināta, jo tā arī nav tāda vienkārša lieta, ko var apturēt.”
Eksperts skaidroja, ka urbumi ir jādarbina tāpat, kā jāslauc govis – tos nevarot uz kādu laiku “iesaldēt”. Biznesa māksla esot apstāklī – kuri savas govis paturēs un kuri izkaus, ieguvi samazinot un zaudējot tirgu. “Ja kaut kā ir par daudz – jāmēģina apturēt. Vai tās ir piena vai naftas upes. Taču piecus mēnešus vienošanās nav, un rezultātā visi rezervuāri, visi tankeri ir uzpildīti, jo visu laiku naftu saražo vairāk nekā patērē. Nu, lūk, un tagad tāds brīdis ir pienācis – naftas ieguvēji ir gatavi jebkuriem nosacījumiem, lai tikai turpinātu naftas straumi no saviem urbumiem. Tas ir pirmo reizi vēsturē,” rezumēja enerģētikas eksperts.
Piemaksāšana par naftas glabāšanu vismaz pagaidām neattiecas uz Eiropu. “Brent” cena jūnija piegādēm biržās gan samazinājās par 9%, taču joprojām ir plusos – līdz 25,57 dolāriem par barelu.
“Šīs cenas, par ko tagad visur runā, ir finanšu kontrakti jeb tautas valodā – spekulantu cenas. Tieši un ātri zemā ASV cena Latvijas tirgu neietekmēs, jo šinī situācijā, kad arī Eiropā visi stratēģiskie rezervuāri jau ir pilni, nav nemaz vienkārši nofraktēt transportu un pierunāt kādu naftas pārstrādātāju jaunām piegādēm,” stāstīja Juris Ozoliņš. “Cerība sagaidīt tuvākajos mēnešos zemāku degvielas cenu arī Latvijā ir diezgan naiva. Latvija ir 100% naftas produktu importētāja, un pie mums ir pārāk gara ķēde no naftas urbuma līdz DUS pumpim.”
To, ka Latvijā varētu sagaidīt būtisku degvielas cenu kritumu, noliedz arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis: “Kur ir lētais benzīns? Nu, jāsamazina akcīzes nodoklis, kas šobrīd ir 60%, un tad arī būs! Lietuvā dīzelis maksā 0,82 eiro litrā? Robežas ir ciet, neesmu tur bijis, nezinu. Zinu tikai to, ka viņiem akcīze ir mazāka joprojām, arī valsts rezervju veidošanas noteikumi ir citādi. ASV naftas cena neattiecas uz Eiropu. Amerikā cenas krīt, Eiropā – nekrīt. Esošajai cenai Latvijā šobrīd nav pamata mainīties.”
