Degvielas cenas Latvijā lielā mērā nosaka konkurence uzpildes staciju starpā. Vai pie mums degviela ir dārgākā pasaulē?
58
Degvielas cenas ieņem nozīmīgu vietu visu automašīnu vadītāju ikdienas tēriņos, tāpat arī tās ietekmē arī pilnīgi visu citu produktu un pakalpojumu izmaksas, jo grūti iedomāties biznesa jomu, kuru neietekmē degvielas cenas.
Kopš kara Ukrainā sākuma degvielas cenas sasniedza nebijušas virsotnes, taču vēlāk – tās sāka pamazām atkāpties. Kāda situācija ir šobrīd? Vai pie mums benzīns tiešām maksā dārgāk nekā citur pasaulē, kā pirms dažām dienām apgalvojis kāds no influenceriem? Kas tad nosaka tā cenu? Kādas ir nākotnes prognozes? Un – kāpēc benzīna cenas visās degvielas uzpildes stacijās mainās līdzīgi?
AS”SEB banka” ekonomists Dainis Gašpuitis, lūgts komentēt degvielas cenas Latvijā, norāda, ka degviela pie mums nav ne no lētākajām, ne dārgākajām.
To pierāda arī, piemēram, aprīļa dati, ko apkopojusi vietne Autotraveler.ru, kas teju pilnībā sakrīt arī ar Fuelseurope.eu datiem. Cenām iespējams sekot arī mūsu pašu Latvijas avotā – Auto-abc.lv!
No kā atkarīgas degvielas cenas?
D.Gaišpuitis skaidro cenu veidošanos: “Protams, primāri degvielas cena ir atkarīga no resursa – naftas cenas. Tad, dažu centu apmērā svārstības nosaka arī eiro un dolāra kursa svārstības. Tikpat svarīgi faktori, bet kas jau nosaka iespējamās atšķirības starp dažādu valstu cenām, ir sekojoši – būtiskākais ir nodokļu un citu administratīvo prasību slogs degvielai un tās tirdzniecībai, kas starp valstīm var būtiski atšķirties. Savs iespaids ir kopējam nodokļu apmēram. Svarīgs faktors ir piegādes sistēma – no kurienes notiek piegāde, kādas ir alternatīvas. Tad seko tirgus konkurence – kādu piecenojumu tirgotājs var atļauties turēt, kā manipulē cenām.”
Kā veidojas cena benzīntankā?
LA.LV sazinājās ar trim nozares ekspertiem, lai saprastu, kā tad veidojas cena, par kādu degvielu iegādājamies benzīntankā. Talkā nāca Armands Beiziķis, SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs, Jānis Vība, “VIRŠI-A” valdes priekšsēdētājs, un Gatis Titovs, “Circle K Latvia” degvielas kategorijas vadītājs.
Eksperti skaidro, ka degvielas iegādes cenu mazumtirgotājiem nosaka degvielas, bet naftas cena biržā. Protams, korelācija starp abiem produktiem un to cenām ir līdzīga, tomēr atsevišķās tirgus situācijās un laika periodos cena var atšķirties. Degvielas biržas cena nav tiešā veidā saistīta ar mazumtirdzniecības cenu, jo degvielas gala cenu nosaka dažādi ārējie faktori.
Aptuveni 40% degvielas cenas veido iepirkuma cena. Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir neliels tirgus ar nelielu pieprasījumu, tāpēc degvielas mazumtirgotājiem rodas lielākas izmaksas par litru degvielas, jo degvielas ražotāji un vairumtirgotāji piešķir mazākas apjoma atlaides.
Gandrīz pusi jeb ap 50% degvielas cenas veido nodokļi – PVN, akcīzes nodoklis, valsts obligāto rezervju glabāšanas nodeva, pēdējiem diviem nemainoties atkarībā no degvielas iepirkuma cenas.
Atlikušie 10% sastāv no mazumtirgotāja izmaksām – uzņēmuma uzturēšanas un attīstības izmaksām. Cenu būtiski ietekmē arī valūtas kursu svārstības.
“Savukārt degvielas uzcenojums ietver visas tirgotāja izmaksas, kas rodas degvielas realizēšanas ietvaros: loģistikas un degvielas piegādes, administratīvās, DUS uzturēšanas, degvielas kvalitātes noteikšanas un/vai citas ar DUS apsaimniekošanu saistītas izmaksas,” skaidro J.Vība.
Kāpēc visos benzīntankos cenas ir līdzīgas?
Allaž interesants jautājums ir par to, kāpēc dažādos benzīntankos cenas ir ļoti līdzīgas. Piemēram, līdz ko viens uzņēmums savās DUS palielina cenu, drīz vien arī citā cena aug, neskatoties uz to, ka, visticamāk, katrs savus degvielas krājumus ir iepircis citā laikā un katram tomēr ir atšķirīga situācija.
Kā to skaidro uzņēmumos? “Neste” pārstāvis saka: “Degvielas tirgū valda ļoti sīva konkurence, un katram no spēlētājiem ir sava cenu veidošanas politika, kas saistīta ar tā iepirkuma stratēģiju un iepirkuma cenām. Konkurence degvielas mazumtirdzniecībā turklāt tā ir ļoti lokāla – konkrētas pilsētas, rajona un pat vietas kontekstā – un dienas ietvaros pāris centu apmērā var nedaudz mainīties vairākas reizes, atkarībā no pieprasījuma, konkurentu cenu politikas un arī konkrētā spēlētāja īpašajiem piedāvājumiem klientiem.”
Arī “Circle K” atbilde skan līdzīgi: “Degvielas mazumtirdzniecības tirgus Latvijā ir piesātināts un konkurence ir ļoti liela. Salīdzinoši mazais procentuālais degvielas uzcenojums un būtiskas cenu svārstības biržā nestabilās ģeopolitiskās situācijas dēļ, dažu dienu laikā sasniedzot pat 5 līdz 15 c/l lielas svārstības, rada nepieciešamību degvielas cenas vērtēt ilgtermiņā.
Tā kā klienti ir izteikti jūtīgi uz degvielas cenu izmaiņām, pārāk liela cenu starpība starp tirgotājiem ilgākā laika periodā ātri rada klientu migrāciju starp zīmoliem. Tāpēc cenu izmaiņas tirgū ir dinamiskas, bieži vien mainoties pat vairākas reizes dienā.“
Tāpat arī “VIRŠI-A” vadītājs piemin konkurenci: “Latvijas degvielas mazumtirdzniecības segmentā šobrīd ir vērojami asas konkurences tirgus apstākļi, tāpēc cīņā par klientu redzam agresīvu cenošanas politiku starp tirgus dalībniekiem, kā arī dažādas papildu akcijas nedēļas nogalēs ar mērķi palielināt vai vismaz saglabāt attiecīgo tirgotāju tirgus daļu.”
Kā tuvākajā laikā varētu mainīties cenas?
Ekonomists D.Gašpuitis par turpmāko cenu attīstību saka: “Šobrīd visi faktori norāda uz visai saspīlētu situāciju enerģijas, tai skaitā, naftas tirgū. Tas, ka skats uz ekonomisko attīstību ir ļoti piezemēts, notur degvielas cenas pašreizējā līmenī. Tas licis arī pēdējā laikā atslābt arī dīzeļa cenām. Līdz ko ekonomika pasaulē nostiprināsies, spiediens cenu kāpumam pieaugs. Savukārt pastiprinoties problēmām ekonomikā cenas var krist. Bet redzam, ka OPEC+ valstis dara visu, lai noturētu cenu no iespējama sabrukuma. Kādas pārbīdes cenās, iespējams, uz leju varētu īstenoties tad, ja tiks pazemināti griesti Krievijas naftas cenai.”
Arī degvielas tirgotāji piekrīt, ka cenas prognozēt ir teju neiespējami. “Neste” gan norāda, ka kopumā šobrīd mēs esam cenu samazināšanās posmā, jo to ietekmē arī recesija, kas jau ir sākusies. Ekonomiskā sabremzēšanās arī noteikti ietekmēs globālo naftas patēriņu.
A.Beiziķis arī piebilst par atkarības mazināšanos no Krievijas naftas produktiem: “Naftas pārstrādes uzņēmumiem ir bijis pietiekoši ilgs laiks, lai sagatavotos šo sankciju ieviešanai un pārplānotu savas loģistikas ķēdes. Līdz ar to šobrī ļoti grūti prognozēt, kā mainīsies degvielas cenas Latvijā. Eiropa līdz šim ir bijusi pārāk atkarīga no Krievijas naftas un naftas produktu piegādēm. “Neste” korporācija, kuras ražoto degvielu tirgojam arī Latvijā, operatīvi pārorientējās uz naftas piegādēm no Ziemeļjūras reģiona, kas ir Norvēģija un Lielbritānija. Neste ilgtermiņā savu nākotni redz pilnīgā pārejā uz atjaunojamas degvielas ražošanu visās savās rūpnīcās.”
