Lietuvā jau ilgi degvielas cenas ir krietni zemākas nekā Latvijā. Kāpēc? 7
Lietuvā jau ilgi degvielas cenas ir krietni zemākas nekā Latvijā, kas pierobežā dzīvojošajiem nereti liek izšķirties par degvielas uzpildi Lietuvā.
“Kāpēc Lietuvā degviela maksā mazāk nekā Latvijā?” Šāds jautājums cilvēku prātus nodarbina jau ilgi. Arī jaunais gads sācies ar dažādām bildēm sociālajos tīklos, cenšoties mīklai rast atbildi. Lietuvā šobrīd var atrast degvielas uzpildes stacijas (DUS), kurās degviela maksā apmēram 1,04 eiro litrā, Latvijā – 1,16 eiro litrā. Kāpēc tā?
Cīņa starp lielajiem un mazajiem
Abās valstīs degvielas cenas atšķiras ne tikai dažādu degvielas tirgotāju DUS, bet arī viena zīmola DUS ietvaros. Piemēram, saskaņā ar “Circle K Latvia” pārstāvju sniegto informāciju 2019. gada 8. janvārī dīzeļdegvielas cenas “Circle K” DUS Lietuvā svārstījās no 1,066 līdz 1,175 eiro litrā, savukārt Latvijā – no 1,154 līdz 1,204 eiro. “Šādas degvielas cenu atšķirības ir izskaidrojamas gan ar atšķirīgajām nodokļu likmēm, gan ar degvielas tirgotāju aso konkurenci ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā. Degvielas cenas var atšķirties arī stacijas atrašanās vietas, kā arī cenu un mārketinga kampaņu dēļ,” norādīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.
Par galveno zemo cenu iemeslu tieši DUS atrašanās vietu min arī “LA” uzrunātais Gints Rotčenkovs, kuram sava biznesa dēļ ļoti bieži nākas viesoties Lietuvā. Tur viņš arī parasti uzpilda savu auto, izmantojot īpašu “Facebook” grupu lietuviešu valodā, kurā iespējams uzmeklēt sev tuvāko un lētāko degvielas cenas piedāvājumu. Viņš norāda, ka zemākās cenas Lietuvā ir vietās, kur lielajiem zīmoliem, piemēram, “Neste” un “Circle K”, nākas konkurēt ar mazajiem komersantiem. Parasti “labās cenas” esot novērojamas Šauļos, Kauņā, šad tad pie Panevēžas apvedceļa.
Varbūt arī pierobežā DUS cenas ir zemākas, lai atvilinātu latviešu klientus? Šāda tendence ir novērota, atzīst I. Ligere. “Papildus varu piebilst, ka mēs maksājam ne tikai par degvielu, bet arī par servisa līmeni, kas ir iekļauts mazumtirgotāja izmaksās. Latvijā DUS servisa līmenis ir krietni augstāks salīdzinājumā ar Lietuvas DUS servisa līmeni. Lietuvā daudzviet cilvēkiem nav iespēju izmantot tualeti vai arī par to jāmaksā.”
“Ar vienu uzpildi varu nobraukt 1400–1600 kilometrus. Uzpildu auto Lietuvā, jo tur degviela ir par 10–15% lētāka nekā Rīgā. Nekā personīga, tikai bizness,” atklāj Gints. Turklāt Lietuvā degvielas cenā jau ir auto ekspluatācijas nodoklis, kuru Gints nosauc par ļoti demokrātisku sistēmu – “jo “ēdelīgāks” auto un jo vairāk brauc, jo vairāk arī nākas maksāt. Tā vietā pie mums onkulis ar savu “Ford Mustang” retro auto parādē izbrauc divas reizes gadā, bet samaksā milzu ekspluatācijas nodokli”.
Uzstāj uz akcīzes nodokļa sinhronizēšanu
Ieva Ligere pastāstīja, ka degvielas cenu atšķirība starp Latviju un Lietuvu šobrīd ir skaidrojama ne tikai atšķirīgo nodokļu dēļ, bet arī konkurences dēļ gan nacionālā, gan starpvalstu līmenī. “Turklāt Lietuvā ir naftas pārstrādes rūpnīca, līdz ar to degvielas tirgotājiem Lietuvā degvielas piegādes izmaksas noteikti ir mazākas, nekā tās ir degvielas tirgotājiem Latvijā.
Kopumā cenu atšķirības starp Lietuvu un Latviju saglabājas vidēji trīs līdz četru eirocentu apmērā, kas ir arī akcīzes nodokļa starpība. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija vienmēr ir uzsvērusi un norādījusi sarunās ar Finanšu ministriju par nepieciešamību akcīzes nodokli Latvijā sinhronizēt ar Lietuvas un Polijas akcīzes nodokļa likmi, tomēr Finanšu ministrija līdz šim to nav ņēmusi vērā.”
Par Mažeiķu lomu gala cenā “LA” ieminējās Arnis Andrianovs, kurš ir lielākā vietējā degvielas tirgotāja “Virši-A” pārdošanas daļas vadītājs. Viņaprāt, cenu atšķirības varētu ietekmēt arī naftas rūpnīcas noteikumi iepirkuma cenas noteikšanai vietējiem Lietuvas degvielas mazumtirgotājiem. “Pieļaujam, ka, iespējams, šeit arī ir novērojamas atšķirības pret mazumtirgotājiem, kas pārdod degvielu Latvijā.”
Proporcija, pēc kādas Latvijā veidojas degvielas gala cena:
1) Degvielas iepirkuma cena – ap 36% (to veido naftas un degvielas cenas, valūtas kursa svārstības, ģeopolitiskā situācija, klimatiskā situācija, kvalitātes prasības, kā arī pieprasījums);
2) valsts nodevas un nodokļi – ap 55% (tos veido akcīzes nodoklis, valsts rezervju nodeva un pievienotās vērtības nodoklis);
3) mazumtirgotāja izmaksas – ap 9% (tās veido dažādu piedevu pievienošana, uzņēmuma uzturēšanas un attīstības izmaksas, t. sk. DUS uzturēšanas un personāla izmaksas).
Piemērs. Ja dīzeļdegvielas cena par litru ir 1,317 eiro, tad 66 centi no tiem ir nodokļi (akcīzes nodoklis – 37 centi, valsts naftas produktu rezervju nodeva – 1 cents, PVN – 28 centi). Pārējie 65 centi ir degvielas iepirkuma cena un mazumtirgotāja izmaksas.
