Degviela no kanalizācijas. Turpinās jaunu, vietēju resursu meklējumi 0
Sabiedriskā transporta izaugsme pilsētās nākotnē balstīsies uz vietējo degvielu izmantošanu un tādu autobusu sistēmu izmantošanu, kas mazinās gaisa piesārņojumu, aizvadītajā nedēļā Pasaules sabiedriskā transporta kongresā Milānā secināja eksperti. Latvijas sabiedriskā transporta nozares pārstāvji izvēlējušies atšķirīgu izaugsmes virzienu.
Līdzīgas problēmas risinās līdzīgi
Katrs astotais nāves iemesls pasaulē patlaban ir saistīts sliktu gaisa kvalitāti, norāda Pasaules veselības organizācija. Pilsētās pusi no cieto daļiņu emisijām veido sabiedriskais transports un smagās automašīnas. Turklāt, galvenokārt izmantojot naftas (fosilos) produktus, kas daudzu valstu tautsaimniecības dara atkarīgas no dažiem piegādātājiem un pasliktina ārējās tirdzniecības bilanci.
Patlaban ir rasts risinājums vietējo resursu izmantošanai pilsētu autobusu dzinēju darbināšanai, kas rosina jaunu darba vietu veidošanos, risina arī atkritumu noglabāšanas un gaisa kvalitātes problēmu pilsētās.
“Mūsu, “Scania”, ražotie ar etanolu, biodīzeļdegvielu un gāzi darbināmie dzinēji maksā tikpat, cik ar dīzeļdegvielu darbināmie motori, turklāt ar gāzi darbināmie dzinēji ir tikpat efektīvi, cik ar dīzeļdegvielu strādājošie. No atjaunīgajiem resursiem ražotās degvielas cena nereti ir zemāka – īpaši, ja tā ražota no organiskajiem atkritumiem, – nekā fosilās degvielas cena. Skandināvijas valstīs autobusu darbināšanai jau izmantojam biogāzi un citas no atjaunīgajiem resursiem ražotās degvielas,” vienlaikus ar kongresu notiekošajā izstādē stāstīja Jonass Strombergs, “Scania” Ilgtspējīgu risinājumu departamenta direktors.
“Scania” sāk pārdot autobusus vai vilcējus, kuru motori darbojas ar biogāzi vai dabas gāzi. To izmeši veido vienu trešdaļu no “Eiro 6” dzinēju pieļaujamajām emisijām. Aprēķināts, ka no 1000 cilvēku gada laikā ražotajiem atkritumiem degvielas pietiek viena autobusa darbināšanai.
Vēl viens piemērs. Stokholmā, kur ar biogāzi darbina 350 autobusus, CO2 izmešu ir par 90% mazāk nekā tad, ja šie transporta līdzekļi izmantotu dīzeļdegvielu. Darbinot autobusus ar atkritumiem, ietaupa 50 kubikmetrus dīzeļdegvielas gadā, turklāt biogāzes stacijās iegūto pārstrādes produktu var izmantot mēslošanai. “Mēs Zviedrijā biogāzi ražojam 30 gadus. Esam izveidojuši industriju, kas rūpējas par kanalizācijas dūņām, par atkritumiem, ko attīra un pārvērš biogāzes degvielā. Mēs arī paši ražojam dzinējus un varam eksportēt pilnu sabiedriskā transporta risinājumu paketi,” tā J. Strombergs.
