Deguns zaudējis “modrību” . Kāpēc mazinās oža un kā to atjaunot 0
“No ožas traucējumiem cieš daudz cilvēku, taču, ja kāds nejūt savu sviedru vai urīna smārdu, tas vēl nebūt nenozīmē, ka viņš ir zaudējis šo maņu. Vienkārši uz apkārt ilgstoši valdošu aromātu receptori vairs nereaģē,” skaidro ausu, kakla un deguna ārste Gunta Sumeraga.
Tā kā par aromātu uztveri gādā vairāki nervi, kas vienlaikus iesaistīti garšas sajūtas veidošanā, nesaožot ēdiena smaržu, nav iespējams novērtēt arī tā garšu. Apetīte saglabājas, taču atšķirībā no cilvēkiem, kam nav ožas traucējumu, izplatoties maltītes smaržai, siekalas nesaskrien mutē un tāpēc ēšana nesagādā baudu. Šīs maņas zudums arī traucē gatavot ēdienu, jo grūti saprast, cik daudz sāls un garšvielu pievienot.
“Rodoties ožas traucējumiem, nav raksturīgi pēkšņi nesajust kādu noteiktu smaržu. Pavājinās visu aromātu, vispirms maigāko un niansētāko, uztvere,” stāsta daktere Sumeraga.
Ausu, kakla un deguna ārste Ramona Markuse novērojusi, ka nereti par ožas pavājināšanos sūdzas kaitīgos darba apstākļos strādājošie, arī frizieri un viesnīcu darbinieki, kuri ikdienā izmanto telpu tīrīšanas līdzekļus. Šī maņa mēdz arī vājināties veciem cilvēkiem, jo deguna gļotāda gadu gaitā atrofējas un receptori kļūst mazāk jutīgi. Sliktāka tā ir arī smēķētājiem, kaut gan viņi parasti par to nesūdzas.
Smalkie ožas receptori, kas pārvada informāciju uz galvas smadzenēm, izvietoti galvenokārt deguna augšējā daļā. Īslaicīgi ožas pasliktināšanos ir izjutis ikviens, kad piemetušās iesnas un receptorus nospiedusi uzbriedusī deguna gļotāda. Šī maņa zūd daļēji vai pilnīgi, ja tie bojāti, piemēram, pēc ilgstošiem un atkārtotiem deguna blakus dobumu iekaisumiem, polipu gadījumā, kā arī reizēm pēc to operācijas. Šādas problēmas var izraisīt arī vīrusu infekcijas, dažādas neiroloģiskas slimības, galvas smadzeņu traumas vai audzēji. Ja deguns sasists un lauzts, lai novērstu saaugumu veidošanos un nezustu oža, pie ārsta jāvēršas iespējami drīzāk.
Nereti šī maņa tiek bojāta, ilgstoši lietojot deguna asinsvadus sašaurinošus pilienus, jo gļotāda skābekļa trūkuma dēļ var iet bojā un tās vietā veidojas saistaudi un rētaudi. Dakteres Markuses pacientu vidū ir daudzi jaunieši, kuri, lai naktī varētu brīvāk elpot, izmantojuši pilienus mēnešiem vai pat gadiem ilgi. Šādi rīkojoties, mēdz rasties tā sauktās medikamentozās iesnas ar pasliktinātu ožu vai tās zudumu.
Neatkarīgi no cēloņa, jo agrāk tiek meklēta ārsta palīdzība, jo lielāka iespēja pavājināto vai zaudēto maņu atjaunot, ja vien nav gājuši bojā receptori un ožas nervs.
